Kurzemnieks

Vasarā pilsēta ir bagātīgi izrotāta ar ziedošiem dārziem.

„Esmu domājis uzrakstīt grāmatu Vai viegli būt vecam?” – tā ar smaidu teica kuldīdznieks Oskars Kārkliņš, kurš sagaidījis 103. dzimšanas dienu.

Pēc piecu gadu pārtraukuma Kuldīgas svētkos atjaunotajā Alekšupītes karnevālā uzvarējusi komanda Hokejisti un fani (Kuldīgas attīstības aģentūra), otro vietu ieguva Zina no Vārmes (Edīte Krasnopa), trešo – Gaisjājēji (Kuldīgas ugunsdzēsēji).

Šīs vasaras laikapstākļi – sausais maijs un arī jūnijs ar maz nokrišņiem – nepavisam nav bijuši labvēlīgi zāles augšanai. Taču tā vajadzīga, lai ziemā lopkopji varētu dzīvniekus pabarot ar sienu. Kāda ir situācija jūsu saimniecībā – vai gaidāmajai ziemai siena pietiks? Rullis zelta vērtē 1. Kristīne Ziemele, saimniecības vadītāja lauku sētā un minizoodārzā Zemturi Laidu pagastā: – Šogad […]

Ir interesanti vērot, kā pilsētu un pagastu svētki sauc atpakaļ tos, kas reiz kādai vietai bijuši piederīgi. Tos, kuri šeit dzimuši, auguši, agrāk dzīvojuši, taču tagad mīt kur citur Latvijā vai ārzemēs. Daudziem šie svētki ir iemesls, lai atkal aizbrauktu uz dzimto vietu, šo saikni sajustu.

Kad mūsu laikrakstam gatavoju pielikumu par festivālu Kuldīgas vasaras vitrāžas, kas nu jau iet vaļā, garāka saruna izveidojās ar ilggadējo un daudz pieredzējušo kultūras centra direktori Intu Burnevicu.

„Kur slēpjas tas fenomens, ka neviens cits nav spējis apmesties Ķoniņciemā uz pastāvīgu dzīvi?” grāmatas Kuršu ķoniņi cauri paaudzēm ievadā jautā tās sastādītāja, Turlavas pagasta Atālmauļu saimniece, biedrības Kuršu brīvciemi vadītāja INITA PENIĶE.

Skolēniem darbs vasarā ir labs veids, kā sevi iepazīt, saprast, ar kuru jomu saistīt nākotni, un arī nopelnīt pašam savu algu. Kuldīgas novada jaunieši šo iespēju aktīvi izmanto.