Sestdiena, 8. februāris
Vārda dienas: Aldona,  Česlavs

Migrēna – līdzgaitniece, ar kuru jāsadzīvo

Raksta autors: Iveta Grīniņa, Kuldīgas bibliotēkas pakalpojumu nodaļas vadītāja, autores foto

09:00 - 19.09.2023

Migrena Zange
„Jāiemācās būt egoistiem – mīlēt, izprast, pieņemt sevi, nesalīdzināt ar citiem, būt harmonijā, neuzskatīt, ka esam sliktāki par citiem,” tāds bija Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītājas Karīnas Zaņģes ieteikums migrēnas pacientiem.

Migrēna jeb īpašas galvassāpes katram izpaužas citādi, atšķirīgi ir arī lēkmes palaišanas mehānismi, bet šķiet, ka visiem gadījumiem ir kaut kas kopīgs – gan fizisks, gan emocionāls paaugstināts jutīgums pret krāsām, skaņām, smaržām, stresu. Tāds secinājums Kuldīgas bibliotēkā izskanēja pasākumā, kurā par savu sadzīvošanu ar šo slimību stāstīja Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe.

Uz tikšanos bija atnākuši tikai tie, kuriem migrēna ir ikdienas līdzgaitniece, tāpēc klausītāji sarunā iesaistījās un dalījās arī ar savu pieredzi.

„Pirmais, kas migrēnas slimnieku raksturo, manuprāt, ir neatlaidība. Mēs esam superatbildīgi cilvēki, vislabākie darba ņēmēji. Tieši tāpēc piedzīvojam sāpes, jo visu laiku jūtam sasprindzinājumu un ļoti lielu atbildību. Mēs esam stipri, jo spējam ar sāpēm sadzīvot,” teica viešņa. Jautāta, cik cilvēku Latvijā ar šo diagnozi sadzīvo, K.Zaņģe sacīja, ka apmēram 40 procentiem migrēnas skarto šī diagnoze nav noteikta, tāpēc dati ir nepilnīgi.

ĪPAŠAS SĀPES

K.Zaņģe: „Migrēnas sāpes parasti jūtamas vienā galvas pusē. Dažiem sāp pieres daļa vai pakausis. Visbiežāk ir arī slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja vai – pretēji – aizcietējumi. Mēdz būt spazmas rokās, piemēram, man ir tā, ka nespēju atslābināt pirkstus – tie ir savilkti. Mēdz būt dezorientācija vai nerealitātes izjūta – cilvēks nesaprot, kur atrodos, cik pulkstenis, dažreiz ir izteikta miegainība. Migrēna mēdz būt ar auru un bez tās. Aura izpaužas dažādi – pirms lēkmes ir vai nu ņirboņa acu priekšā, vai zvaigznītes. Man atnāk bez auras, bet es to ļoti jūtu ar ķermeni – ar tirpoņu mugurkaulā un tamlīdzīgi.”

TĀLAIS CEĻŠ LĪDZ DIAGNOZEI

„Mans migrēnas ceļš sākās jau skolas vai pat pirmsskolas vecumā. Sportā biju nesekmīga, jo man nebija vajadzīgās jaudas, galvā vienmēr nepatīkamas sajūtas – tā bija smaga kā ķieģelis. Nekad nespēju izskaidrot vai pastāstīt, kā jūtos, bet tiešām jutos slikti. Biju ļoti apzinīga – nebija varianta, ka neiešu uz skolu. Bieži vien atnācu no skolas un mūzikas skolas un istabā uz grīdas, kas bija patīkami vēsa, sabruku.

Man migrēna netika atklāta 19 gadus. Nomainīju divus ģimenes ārstus. Parasti, ja sūdzies par galvassāpēm, iesaka iedzert ibumetīnu, adaptolu vai ko citu, bet migrēna noteikti nav parastas galvassāpes. Sajūta tāda, ka mirstu, un piedevām ir neziņa, kas tad īsti man kaiš. Šķita, ka ir vēzis vai kaut kas tikpat briesmīgs. Piedevām man bija veģetatīvā distonija, par ko es zināju, bet tajā laikā par to nerunāja. Ģimenes ārsts nosūtīja uz visdažādākajiem izmeklējumiem, bet nekas netika atrasts – nu, vesels cilvēks! Bet lēkmes ilga jau 36–48 stundas. Sapratu, ka tās nav parastas galvassāpes.”

ZEMĀKAIS PUNKTS

„Esmu augstskolu beigusi kā banku speciāliste, bet darbs ar klientiem radīja lielu stresu. Ļoti centos visu izdarīt perfekti, braucu uz darbu arī tad, kad bija lēkmes. Pusotru gadu nostrādāju, sevi pārvarēju, taču sapratu, ka darbs nav man piemērots. Bet bija vajadzīgs darbs un nauda, par ko nopirkt zāles. Tas arī šobrīd ir aktuāli.

Zemākais punkts bija tad, kad beidzu augstskolu un sāku strādāt, braukāju no Tukuma uz Rīgu. Bija nenormāla slodze, un reiz Tukumā uz perona zaudēju samaņu. Sapratu, ka cilvēks ir bezpalīdzīgs gan sabiedrības attieksmes dēļ, gan tāpēc, ka pat ātrā palīdzība piedāvās tikai ibumetīnu. Tur nav specifisku zāļu, un mediķi arī nesaprot, kas tās par sāpēm. Bet tajā reizē ātrajā palīdzībā laimējās sastapt ļoti labu algologu (ārstu, kurš pārzina sāpju mehānismus un ārstēšanas metodes – aut.) Tieši viņš ieteica pārbaudīt, vai nav migrēna, konsultēties pie dakteres Dainas Jēgeres.”

IETEICAMS GALVASSĀPJU KALENDĀRS

„Pirmais, ko ārsti prasa, ir galvassāpju kalendārs. To var aizpildīt arī digitāli. Tajā jāfiksē visas sāpju izpausmes, zāļu iedarbība, un tas palīdz slimību saprast. Man lēkmes jau bija 23 dienas mēnesī, pazaudēju darbu, attiecības, sāku dzert antidepresantus, bet tie nelīdzēja.

Pie dakteres braucu vismaz četrus gadus reizi mēnesī. Iesaku ņemt nosūtījumu no ģimenes ārsta un nebraukt uz privātpraksēm, jo izmaksas ir nenormālas. Slimības lapu migrēnas dēļ neviens nedod, kaut gan lēkmes laikā pastrādāt nevar.”

JAUNĀKIE MEDIKAMENTI

„Līdz šim pieejamie medikamenti maksā 12 eiro katrai migrēnas epizodei. Jaunākās paaudzes medikamenti ir injekcijas. Reizi mēnesī – 320 eiro. Man izrakstīts trīs mēnešu kurss. To esmu atlikusi, pirmkārt, naudas dēļ, otrkārt, šīm zālēm tomēr ir diezgan lielas blaknes, treškārt – ja nu samaksāju to lielo naudu, bet migrēna atjaunojas? Esmu izmēģinājusi visu pieejamo, iztērēta ļoti liela nauda, un esmu sapratusi, ka man nelīdz gandrīz nekas. Zālēm ir blaknes: vienas izraisa miegainību, no citām palielinās svars, vēl no citām jutu tirpumu galvā. Ir pretsāpju un migrēnas zāļu kombinācijas, kas jāpiemeklē individuāli. Zāles jāiedzer ātri, tiklīdz jūti, ka lēkme tuvojas. Katrs jūt citādi – es pēc tirpuma mugurkaulā un sabiezējuma kaklā. Lēkmes vēstneši var būt runas traucējumi vai domu samežģīšanās. Katrs ir uztrenējies to saprast pēc skaņas, smakām un tamlīdzīgi.”

KAIMIŅOS PAT TRĪSREIZ LĒTĀK

„Eiropā pret migrēnu ir pilnīgi cita attieksme. Lietuvā un Igaunijā zāles pret migrēnu ir kompensējamo sarakstā, un ļoti daudzi pēc tām brauc uz kaimiņvalstīm. Tur zāles tieši tādā pašā paciņā maksā trīs reizes lētāk, turklāt recepte netiek prasīta.

Mans mērķis ir panākt, lai vismaz daļu samaksātu valsts, iekļaujot arī injekcijas. Tāpēc uzņēmos vadīt biedrību un esmu gatava Saeimas veselības komisijā skaidrot, kas ir migrēna, kā tā ietekmē darbspējas. Sarunas turpinās, un ļoti ceru, ka nākamgad varētu stāties spēkā atlaides. Mūsu biedrībai vatsapā ir grupa, kurā katrs raksta, kā iet, lietojot vienas vai otras zāles, izmantojot tradicionālus vai netradicionālus ārstēšanas veidus. Tā tomēr ir izvēle. Visvairāk uztrauc tas, ka cilvēki 20–30 gadus dzīvo ar migrēnu un viņiem tā nav diagnosticēta. Vēlos panākt, lai valsts līmenī būtu vadlīnijas, kā šo slimību diagnosticēt, lai nav jāstaigā uz riņķi pie ārstiem.”

GAISMA, SMARŽAS, GARŠAS, STRESS

„Kāpēc daži ar migrēnu sirgst, neviens nezina. Bet lēkmes iemesls var būt stress, spilgta gaisma, krāsas, smaržas, ēdieni, piemēram, sieri un sarkanvīns. Kaimiņienes aicina: „Nāc, Karīna, iedzersim vīnu ar sieru!” Lai gan zinu, ka nevajadzētu, reizēm kārdinājumam ļaujos. Šokolāde arī var būt lēkmes iemesls, bet es bez tās nevaru un ēdu to ļoti daudz. Mēģināju ievērot diētu, izslēdzot konkrētus produktus: nelīdzēja.

Viens no svarīgākajiem ierosinātājiem ir stress, arī nepietiekams miegs. Jābūt noteiktam dzīves ritmam, kurā jāiekļauj fiziskās aktivitātes. Jāskatās, kādos apstākļos dzīvojam: vai vide ir skaļa, vai mums ir bērni vai dzīvojam vieni, vai ir kāds, kurš mūs kaitina. Sievietēm viens no iemesliem ir hormonālās svārstības, jo lēkmes saistītas ar menstruālo ciklu.”

IZMĒĢINĀTS GANDRĪZ VISS

„Katram jāsaprot savs ceļš, kā ar migrēnu sadzīvot, un galvenais ir ieklausīties sevī. Tas attiecas arī uz fiziskajām aktivitātēm. Internetā ir redzēts, ka sievietes skrien garās distances un tas palīdz pret migrēnu. Citam palīdz peldēšana vai nūjošana.

Man palīdzēja ziemas peldēšana. Pirms diviem gadiem nolēmu janvārī ielīst āliņģī, lai gan auksta duša nekad nav patikusi. Sāku no 30 sekundēm līdz vairākām minūtēm. Taču jābūt ļoti uzmanīgiem, jo var apsaldēties. Tomēr zinām, ka aukstums palīdz, un lēkmes laikā uz galvas var likt aukstas kompreses. Vēl viens mans pielāgošanās veids ir īpašas brilles, kas samazina gaismas intensitāti.

Pirts man nederēja. Izmēģināju jogu un meditāciju – tas šķita garlaicīgi, piedevām nevarēju tikt galā ar domām un atslābināties. Izmēģināju adatu terapiju, kad bija lēkmes. Iztērēju lielu naudu, un tāpat bez rezultāta. Arī homeopātija nepalīdzēja.”

KO DARĪT, LAI LĒKMES IR RETĀK

„Reizi nedēļā eju pie valsts algota psihiatra. Diemžēl sarunas par manām traumām un dzīves analīze rada stresu. Bet kādam varbūt palīdzēs. Es tam visam eju cauri, bet reizēm nāk prātā, ka labāk būtu vienkārši dzīvot. Kofeīns ir ieteikts – parasti iesaka divas krūzītes dienā bez cukura, bet man kafija negaršo. Man palīdz enerģijas dzērieni, bet tie izraisa atkarību. Ingvers ir viens no augiem, kas var palīdzēt pret sliktu dūšu. No uztura bagātinātājiem, kas migrēnas izpausmes var mazināt, ir magnijs, Q10, selēns, dzelzs. Ūdens jādzer, bet tik daudz, cik prasās. Es nevaru izdzert divus litrus pat ar atgādinājumiem telefonā – dzeru tik, cik gribas.

Pirms diviem gadiem nolēmu, ka vajag suni. Atkal bija aplauziens – spalvas, netīrība manu ideālo dzīvi apgrieza kājām gaisā. Jā, bet suns piespiež trīs reizes dienā iet pastaigā. Mežs un jūra ietekmē ļoti pozitīvi. Nesen apguvu dziļās elpošanas kursu. Ir dažāda tehnika, lai atslābinātos. Interesanti, ka, aizbraucot uz citām zemēm, galva nesāp.”

PAT DISKRIMINĀCIJA

„Manas izmaksas migrēnas dēļ ir ap 500 eiro mēnesī. Jau divus gadus esmu bezdarbniece. Sāku piedalīties intervijās, stāstīt par šo slimību sabiedrībai. Tā man jau ir kā negatīva atpazīstamība, jo darba devēji internetā uzreiz var atrast manas intervijas un informāciju par biedrību. Vienās darba pārrunās tieši tā teica: „Vai domājat, ka 23 dienas mēnesī nebūsit darbspējīga?” Tā jau ir diskriminācija.

Migrēnas slimnieks Latvijā invaliditāti nevar dabūt. Mēģināju divas reizes. Kritērijs ir – vai tu spēj funkcionēt. Migrēnai nekādi izmeklējumi novirzes no normas neuzrāda. Vesels cilvēks. Es iesaku ņemt ģimenes ārstu nosūtījumus uz izmeklējumiem. Tie vajadzīgi tāpēc, lai izslēgtu citas slimības.”

Atbildēt