Projekti

„Nereti tiek piedāvāts mājokļa atjaunošanai noteikt maksimālo summu, taču visdrošāk ir to apdrošināt atjaunošanas vērtībā bez summas ierobežojuma.

Šoreiz uzmanības centrā krāpniecība tādās saziņas vietnēs kā feisbuks, instagrams, tiktoks un vatsaps. Stāstām, ar ko iedzīvotāji saskārušies un kā rīkojušies, viltvāržus atpazīstot. Kas ir viņu mērķauditorija, un ar kādām metodēm cilvēku var apvārdot?

No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā.

Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.

Šoreiz Kurzemnieks publikāciju sērijā Cilvēks un drošība uzmanības centrā – kas cilvēkiem būtu jāzina un jāievēro, lai netiktu apkrāpti sociālajos medijos. Iedzīvotāji saskārušies ar viltvāržiem tādās saziņas vietnēs kā feisbuks, instagrams, tiktoks un vatsaps.

Mājokļa drošība sākas ar saimniecisku pieeju, un tā nozīmē aizsardzību ne tikai pret zagļiem, bet arī pret negadījumiem, ko var izraisīt problēmas ar ēkas konstrukcijām, apkuri, ūdensapgādi, santehniku vai elektroinstalāciju. Vai tam pievērsta pietiekama uzmanība?

„Ēkas nolietojas, un nekā nedarīšanu nevar argumentēt ar to, ka 40 gadus māja stāvējusi, nekas slikts nav noticis, tad jau arī turpmāk nenotiks. Visam, arī ēkai termiņš kaut kad beidzas, ja nekas netiek atjaunots, labots. Renovācija ir labākā drošības atslēga,” diskusijā laikraksta Kurzemnieks redakcijā saka Kuldīgas komunālo pakalpojumu vadītājs Kaspars Poriķis.

 Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms […]