Kuldīgas novada domes vēlēšanām pieteikti septiņu partiju saraksti un no 103 deputātu kandidātiem jāizvēlas 15, kuriem uzticēt četrus gadus mūsu kopīgo dzīvi darīt labāku. Šoreiz ar sešu partiju pirmajiem numuriem jeb sarakstu līderiem saruna par izglītību, mājokļiem un iedzīvotāju labklājību. Partija Suverēnā vara, apvienība „Jaunlatvieši” arī šoreiz redakcijas piedāvājumu izteikties neizmantoja.

Kurzemnieka rakstu sērijā Izpēti, izgaismo, risini stāstām par aktuālāko – pašvaldību vēlēšanām 7. jūnijā.

Kandidātu saraksts

Pēc kādiem principiem veidots partijas saraksts Kuldīgas novada domes vēlēšanām?

I.A.: – Būtiski, lai tiktu pārstāvētas plašākas novada iedzīvotāju intereses un deputātu kandidāti būtu gan dažādā vecumā, gan ar atšķirīgu profesionālo pieredzi, gan no pilsētām, gan pagastiem. Daļa no saraksta ir deputāti ar ilgāku pieredzi, bijuši vairākos sasaukumos. Taču gandrīz puse kandidē pirmo reizi, un nav tā, ka vispirms ir pieredzējušie un apakšā jaunie.

Ē.P.: – Mūs uzrunāja daudzi uzņēmēji, lauksaimnieki un citi aktīvi cilvēki, un sarakstu izveidot bija viegli. Galvenais bija saprast, ko varam citādāk. Bieži vien uzņēmējam ir citādāks redzējums, kā novadu attīstīt, nekā pašvaldībai. Sarakstā ir gan uzņēmēji, gan izglītības iestādēs strādājošie – plaši pārstāvēts loks.

E.P.: – Sarakstā ir partijas biedri. Tika arī uzrunāti uzņēmēji, lauksaimnieki un citi, kuri vēlas strādāt novada attīstībā, tie, kuri redz, ka var izdarīt labāk un vairāk. Ir iedzīvotāji no Skrundas un Alsungas.

O.P.: – Mums ir daudzi uzņēmēji. Skatījāmies, kā partijas mērķus varam ieviest arī mūsu novadā. Vēlamies vairāk atbalstīt seniorus.

K.A.: – Sākumā uzrunājām partijas biedrus, diskutējām, uzklausījām vēlmes. Mums svarīgi, lai katrs iesaistās labprātīgi, lai nav jāpierunā, jo ievēlēšanas gadījumā būs jāstrādā. Mums bija liela demokrātija – visu neizlēma divi cilvēki. Tika uzrunāti arī tie, kas nav partijas biedri, bet varētu savu pienesumu dot ar pieredzi un prasmēm. Esam mēģinājuši aptvert visu novadu. Pašreizējie deputāti esam divi.

R.K.: – Mūsu saraksts veidojās ar diviem nosacījumiem: lai būtu pārstāvētas visas nozares un novada apdzīvotās vietas, piemēram, Kuldīga, Skrunda un Alsunga. Kandidāti ir gan ar bagātu pieredzi dažādās nozarēs, gan jauni.

Novada prioritātes

Nosauciet trīs jums svarīgākos uzdevumus!

R.K.: – Pārejas periods, kad pievienoja mazos novadus, ir bijis produktīvs, protams, ar pilnveidojamām lietām. Svarīgi, lai nepazustu atbalsts gan Skrundai, gan Alsungai, gan Kuldīgai, lai nākamajā vēlēšanu periodā nesamazinātos atbalsts un iestrādes, paliktu tās prioritātes, kas tika izvirzītas. Būtiski ir nepazaudēt katra mazā pievienotā novada vērtības.

Līdz galam neatrisināta palika izglītības sistēma novadā – tas būs uzdevums nākamajam sasaukumam. Varam diskutēt par jaunu darbavietu veidošanu, bet vairāk novada virziens tomēr ir tūrisms. Mums jābūt pievilcīgiem, objektus vēl vajag labiekārtot, piemēram, 1905. gada parku. Jāstartē ar projektiem, kur vēl tas iespējams.

K.A.: – Uzņēmējdarbības attīstība – tajā ietilpst, piemēram, infrastruktūra. Ģimeņu labklājība – zem tās ir arī mājokļu jautājums un kvalitatīva izglītība. Sabalansēta attīstība – tāda, lai to jūt ne tikai Kuldīgā, bet arī attālākās novada vietās.

O.P.: – Pirmā prioritāte ir ģimenes un bērni. Atbalsts nepieciešams senioriem. Svarīgi, lai ģimenes ar bērniem šeit brauktu un vēlētos dzīvot gan Kuldīgā, gan pagastos. Jābūt dažādai palīdzībai.

E.P.: – Demogrāfija, uzņēmējdarbība un mājokļu jautājums. Svarīgi, lai attīstība notiktu arī pagastos.

Ē.P.: – Atbalstam jābūt ģimenēm, mājokļu politikai un uzņēmējiem. No visām partijām dzird runājam par ģimenēm. Tā ir visas Latvijas problēma – valsts nav mērķēti palīdzējusi, lai izveidotos divu, trīs, četru bērnu ģimenes. Ja kāda kļuvusi par daudzbērnu ģimeni, tā ir tuvu maznodrošinātās statusam, jo iztikas minimums tikai kāpj. Mazpilsētās darba iespējas nav lielas. Valsts to nerisina, tad pašvaldība likuma ietvaros var sniegt pabalstus, iet valstij palīgā. Otrs jautājums ir mājokļi. Esmu runājis ar attīstītājiem, kuri izteikušies, ka Kuldīga ir ļoti pievilcīga, gribētu šeit celt daudzdzīvokļu namus, bet ir jautājums par infrastruktūru. Tā jāizveido. Nevar gaidīt, ka visu darbu izdarīs uzņēmējs. Pašvaldībai caur kapitālsabiedrībām jāiet pretī. Arī uzņēmēji jāatbalsta, jo viņi pašvaldības budžetā ienes naudu. Jāieklausās, kādas ir viņu vēlmes. Reizēm pašvaldībai jārīkojas aktīvāk.

I.A.: – Pirmā ir iedzīvotāju labklājība, un tā ietver gan izglītību, gan mājokļus, gan darbavietas un vēl citas lietas. Otrā – sadarbība ar uzņēmējiem. Veiksmīgi ir realizētas vairākas ieceres. Trešā lieta ir drošība, un tā ir pašvaldības policija, apgaismojums, sakārtota vide, arī patvertnes, civilā aizsardzība.

Mazo skolu liktenis

Kā balsosiet, ja būs jālemj par kādas pagasta skolas slēgšanu?

I.A.: – Šobrīd nevaru pateikt, kāds būtu balsojums, jo, kad tas jādara, tiek balsots par konkrētu mācību iestādi un situāciju. Šogad esam līdzekļus paredzējuši arī tām skolām, kurās vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Pilsētā viena bērna izglītība maksā piecas reizes mazāk nekā laukos: ir tādas skolas pagastos, kur bērna izglītošana maksā 250 eiro mēnesī, bet pilsētā – ap 50 eiro. Taču arī jāskatās, vai ir, kas skolā strādā. Lielāks uzdevums ir dabūt skolās labus pedagogus. Tāpat pilnvērtīgi jāīsteno mācību programma. Piemēram, Turlavas skolu nebija domāts slēgt – bija diskusija par konkrētu vecuma posmu. Mūsu uzstādījums: skolai jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Ē.P.: – Es balsošu par katras skolas saglabāšanu. Pašvaldībai jāizstrādā konkrēti kritēriji četru gadu griezumā, piemēram, skolai sasniedzamie mērķi, bērnu skaits. Pašvaldībai jāpiesaista speciālisti. Protams, tas ir sarežģīti. Jā, lauku skolas izmaksā dārgāk, bet lauki pašvaldībai pienes visai lielu budžetu, jo tur ir darbavietas, zemnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli. Nevar visu koncentrēt centros. Izglītības komisijai būtu jāizstrādā kritēriji, lai pagastu sapulcēs cilvēki tiktu iepazīstināti ar scenāriju, pēc kura viss virzās. Lai nav tā, ka uzreiz pasaka: nākamgad skola jāslēdz. Uzņēmēji saka: ja skolas nav, tad no šī pagasta ejam projām.

E.P.: – Mazajām lauku skolām būt! Tāds ir arī partijas programmas punkts. Es balsošu, lai lauku skolas pastāvētu. Tas ir dārgi, ir jārisina mobilitātes jautājumi, jāstrādā ar uzņēmējiem. Ir jāizstrādā programmas, kā izglītotājus atrast. Varbūt daļēji jāiesaistās arī sabiedrībai.

O.P.: – Arī mēs esam par to, ka pagastos skolām jābūt. Reizēm vecāki no pilsētas bērnus ved uz skolu pagastā, jo tur viņiem patīk labāk.

K.A.: – Jāizvērtē katra situācija, piemēram, attālums līdz citām skolām. Kā deputāte nezināju, ka gatavojas skolu slēgt, – uzzināju no cilvēkiem, kuri bija satraukušies. Maksimāli jāsaglabā skola jebkurā pagastā. Kolēģi no partijas Kuldīgas novadam izdarīja pagastiem lāča pakalpojumu: cilvēki vairs nav droši par nākotni, bērnus no skolas izņem un ved uz citurieni. Tas būtu jāizdiskutē ar visiem deputātiem un iesaistītajām pusēm. Tagad cīnīsimies ar sekām. Domāju, ka septembrī skolēnu skaits būs vēl mazāks. Es balsoju par skolu saglabāšanu un tā arī balsošu, redzot, ka tur ir dzīvotspēja.

R.K.: – Tas ir komplekss jautājums. Pašvaldībai jāspēj budžetu koriģēt. To izdarījām arī šajā sasaukumā, lai neaizslēgtu skolu Ēdolē un Kabilē. Zinām, ka ne visas ģimenes ved bērnus uz skolu savā pagastā. Citu skolu viņi izvēlas dažādu apsvērumu dēļ, piemēram, mācību kvalitātes dēļ vai tādēļ, ka laukos ir apvienotās klases, bērnam netiek nodrošināta atbilstoša interešu izglītība. Katra situācija jāizvērtē detalizēti un jāskatās, vai mums ir, par ko šīs skolas uzturēt.

Iedzīvotāju skaits

Ko darīsiet, lai iedzīvotāju skaits nesaruktu?

R.K.: – Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, pārējie ir pakārtoti. Noturēt iedzīvotājus un iegūt jaunus būs liels pārbaudījums. Vajag atbalstu uzņēmējiem dažādos līmeņos. Zemniekam nav tikai savs bizness – viņš var arī sniegt pakalpojumus pašvaldībai: ceļu tīrīšanu, grāvju rakšanu, var iznomāt tehniku. Pašvaldība slēdz līgumu un dod iespēju nopelnīt vēl. Tāpēc būtiski ir atrast motivējošu instrumentu, lai uzņēmējs jūt pašvaldības atbalstu. Pagastā viņš meklēs arī darbiniekus. Tā ir labā prakse.

K.A.: – To var izdarīt, papildus informējot par brīvu zemi vai īpašumu laukos. Nav visam jābūt pilsētā. Rīgas iedzīvotāji no viena gala līdz otram ceļā pavada 50 minūtes. Viņi smejas: ja bērns jāaizved uz skolu Vilgālē, tam vajadzīgas 15 minūtes.

O.P.: – Pats esmu kuldīdznieks, bet pārcēlos uz laukiem un izveidoju saimniecību. Bija iespēja apgūt dažādu fondu naudu. Darbojos arī uzņēmējdarbībā. Domāju, ka brīvo zemi vajag dot tiem, kas vēlas attīstīt dažādus projektus, lai ko audzētu. Ja cilvēkiem būs iespēja, viņi darbosies.

E.P.: – Kuldīga ir unikāls produkts, un pašvaldībai jāmāk to pārdot. Esam UNESCO aizsardzībā, mums ir vecpilsēta, arī ar suitiem lepojamies. Jāmāk piedāvāt, ka šeit ir vislabākā vieta dzīvošanai, vislabākā infrastruktūra uzņēmējdarbībai. Te ir Ziemeļu un Dienvidu parks, starptautiska sadarbība ar uzņēmējiem. Skrunda – lielisks loģistikas centrs. Jādomā, kā ieinteresēt jauniešus, lai viņi pēc studijām atgrieztos, sāktu uzņēmējdarbību, veidotu ģimeni.

Ē.P.: – Šī ir visas Latvijas problēma. Pašvaldībai viens no galvenajiem uzdevumiem ir noturēt un motivēt tos, kuri šeit jau dzīvo. Otrais solis ir pretī tiem, kuri var atbraukt un te dzīvot. Attīstījies attālinātais darbs: daudzi paziņas strādā Rīgā, bet dzīvo šeit. Nedēļā divas reizes brauc uz darbavietu Rīgā. Latvijas mērogā tas ir labi. Pabeidzis darbu attālināti, cilvēks uzreiz var darīt mājas darbus. Pašvaldībai jāattīsta mājokļi, jo cilvēki grib dzīvot sakoptās mājās. Nav tie laiki, kad divistabu dzīvoklī varēja audzināt trīs bērnus.

I.A.: – Iedzīvotāju skaits ir izaicinājums pat Eiropas kontekstā. Mūs tas skar vairāk, jo esam mazāk un samazinājumu izjūtam. Būtiski ir deklarētie iedzīvotāji, jo no tā veidojas pašvaldības budžets. Otra lieta, ka viņi šeit tiešām dzīvo un mācās skolās, izmanto pakalpojumus, veido ekonomiku. Mums ir daudz atbalsta mehānismu, bet tie ir izkaisīti – jāapkopo, lai saprastu, kādas ir priekšrocības deklarētajiem iedzīvotājiem. Šobrīd apkopojam informāciju, cik ir tukšu namu. Plānots ir apskatīt visu novadu.

Mājokļu jautājums

Kā cilvēkiem varētu nodrošināt mājokļus?

I.A.: – Pašvaldība visu darīt nevar. Varam atbalstīt, lai process notiktu. Problēma tā, ka ir ļoti augsta cena. Jaunās ģimenes neizvēlas dzīvot blokmājās, tāpēc ir būtiski, lai ienāk jaunie projekti. Vairāki uzņēmēji atjauno ekskluzīvus dzīvokļus vecpilsētā. Pieprasījums ir, lai gan tie ir dārgi. Uzņēmums Stiga RM Kuldīgā būvēs sev daudzdzīvokļu namu, bet ir solījis, ka lielu daļu izsolīs un iznomās tiem, kas nav ar uzņēmumu saistīti. Beidzas nogaidīšanas periods, lai pašvaldība varētu sākt remontēt un iekārtot dzīvokļus speciālistiem Vakara ielā. Teritorijas plānojumā ir iezīmētas vietas, kur varētu būt daudzdzīvokļu nami. Nesen bija tikšanās ar nekustamo īpašumu attīstītājiem. Sadzirdējām daudz plānu par dzīvokļu būvniecību. Rumbas dārziņos ir uzbūvētas divas mazas ģimenes mājas, un attīstītājs vairākas tādas plāno ilgtermiņa īrei. Bet uzbūvēt māju šeit maksā tikpat, cik Pierīgā, kur to darīt ir drošāk.

Ē.P.: – Cenas šeit atkarīgas no piedāvājuma. Gribu uzteikt, ka dažos projektos pašvaldība ir labi strādājusi, bet jāstrādā vēl aktīvāk, lai attīstītājus piesaistītu vairāk. Tiem, ar kuriem esmu runājis, svarīga ir infrastruktūra. To vajag tur, kur varētu būvēt. Prieks, ka tiek būvētas jaunas ielas. Bet jautājums, cik projektu tur ir apakšā un vai beigās mērķis būs sasniegts.

E.P.: – Jābūt infrastruktūrai. Labi, ka būvē ielas, notiek attīstība. Taču man sāpīgā tēma ir mazdārziņi, kas ir pusotru kilometru no pilsētas. Rumbā un Ābelē izvēlas dzīvot jaunās ģimenes, jo tur īpašumu var iegādāties lētāk. Agrāk nedomāja, ka tur būs dzīvojamās mājas, tāpēc ūdensvada un kanalizācijas tur nav.

O.P.: – Māju par algu neiegādāsies, tāpēc pārsvarā ģimenes iegādājas nelielu dzīvokli. Taču cena ir lielāka nekā vērtējums, un cilvēki nevar dabūt kredītu. Varbūt pašvaldībai jādod garantija, lai cilvēks var kredītu paņemt.

K.A.: – Nevajadzētu visiem attīstītājiem būvēt vienlaikus, tad nebūs labi. Būvniecības izmaksas ir vienādas kā Rīgā, tā Kuldīgā. Tiklīdz parādīsies jauns nams, tirgus nostaigās, un īpašuma cena sakritīsies. Tāpēc ļoti svarīgi ir sajust tirgu, kurā brīdī tas jādara. Līdzīgi bija ar pastaigu taku: uzskatīju, ka līgumu slēgt vēl nevajadzēja – vajadzēja nogaidīt; būtu rīkojuši atkārtotu iepirkumu, cena būtu par 40% zemāka.

R.K.: – Jāstiprina sadarbība ar uzņēmējiem, lai viņi atjauno īpašumus, tā atbrīvojot dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, citiem iedzīvotājiem. Jaunās ģimenes labprāt izvēlas ne tos lētākos variantus. Jābūt arī labiem ceļiem, lai ģimenes vēlētos īpašumu iegādāties laukos.

Vēja parki

Kā balsosiet, vai tiem novadā būt? R.K.: – Esmu pret. Esmu ļoti iedziļinājusies, pat līdz dažādiem variantiem Somijā.

K.A.: – Tas nav viens jā vai nē. Ir vietas, par kurām balsotu ar jā, un citas, kurās es teiktu nē.

O.P.: – Jāskatās, vai tas iespējams konkrētajā vietā.

E.P.: – Ēdoles variantā esmu pret. Zinu, ka tur iedzīvotāji aktīvi iestājas pret ierīkošanu. Atbalstu iedzīvotāju viedokli.

Ē.P.: – Esmu pret. Saeimā daudz ar to strādāju. Attīstītas valstis no šīm iecerēm atsakās tieši drošības jautājumu dēļ.

I.A.: – Novadā dažādās vietās ieceres ir sāktas. Esmu pret tādiem vēja parkiem, kuri pārkāpj iedzīvotāju intereses, kuros apdraudēta viņu veselība. Jāvērtē katra parka turbīnu augstums un novietojums. Pašvaldība var dot uzdevumus, kas jāizdara. Ja prasības netiek ievērotas vai darbs izdarīts pavirši, esam pret.

Labs darbs

Vai varat nosaukt cilvēku, notikumu, procesu, kuru esat atbalstījis personīgi?

K.A.: – Vairākas reizes esmu ziedojusi Ukrainai. Esmu arī pirmsskolas izglītības iestādes Bitīte padomē, iestādei iegādājusies daudz lietu.

R.K.: – Ukrainai esmu ziedojusi ļoti daudz dažādu vērtīgu lietu. Jāstrādā vēl aktīvāk, lai atbalstītājus iesaistītu vairāk. Manas dzīves misija ir cilvēkus atbalstīt un motivēt, lai viņi sasniegtu mērķus izglītībā. Man ļoti rūp mūsu identitātes, kultūras mantojuma, vērtību saglabāšana.

O.P.: – Mana ģimene daudz darbojas labdarības projektos. Pats esmu trīs reizes braucis uz Ukrainu. Palīdzam grūtībās nonākušām ģimenēm.

E.P.: – Palīdzēju biedrībai uzrakstīt projektu, lai Pelču pagasta Ābeļciemā taptu rotaļlaukums bērniem.

Ē.P.: – Esmu savā pagastā aktīvs cilvēks, palīdzu organizēt sporta dzīvi. Palīdzu uzņēmējiem likumu izpratnē, kā sasniegt rezultātus.

I.A.: – Esmu braukusi uz sacensībām līdzi bērniem vai pati bijusi šofere. Draugiem ir bijušas veselības problēmas, un esmu piedalījusies ziedojumu vākšanā un organizēšanā. Atbalstu cilvēkus portālā Ziedot.lv un daru to anonīmi.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Pēc kādiem kritērijiem izvēlēsieties, par ko vēlēšanās balsot? Kas jādara novada attīstībā, kam jāvelta lielāka uzmanība?

Indra Iveta Gaile, bijusī skolotāja Kuldīgā:

– Visus sarakstus esmu izskatījusi, bet vēl neesmu izlēmusi. Man ir kādi trīs saraksti, par kuriem varētu domāt. Ceru, ka vēl būs kāda tikšanās ar kandidātiem. Līdz šim esmu balsojusi tikai par vienu partiju. Skatos, ko šie cilvēki gadu gaitā darījuši, taču, tā kā liela daļa kandidātu tagad ir domes speciālisti, gribas teikt, ka izpildvarai sakrist ar lēmējvaru – tas nav demokrātijas labākais paraugs. Līdz ar to opozīcija nevar sevi tik labi parādīt. Viena problēma Kuldīgā ir dzīvokļu trūkums, kas noteikti nav viegli atrisināms. Otra – autostāvvietas. Novadā kopumā tā varētu būt uzņēmējdarbība. Uzņēmēju koeficients, salīdzinot ar citiem novadiem, varētu būt labāks. Jāiesaista vairāk investoru. No uzņēmējdarbības ļoti daudz kas atkarīgs, jo labi zinām, ka tūrismā varam strādāt tikai dažus mēnešus.

Ričards Vēvers, Kuldīgas futbola kluba Goldingen United vadītājs:

– Skatos, kāda ir kandidātu izglītība un pieredze darbā, vai cilvēks ir strādājis pašvaldībā. Skatos arī pēc privāta kontakta, kāds man ar kandidātu, darbojoties futbola klubā vai uzņēmuma interesēs, ir bijis, kāda sadarbība veidojusies. Labi ir tas, kā novads sakārtots tūrismam: ir dažādas iespējas, kas cilvēkus interesē. Vēl vajadzētu sakārtot to, kā cilvēki un pašvaldība no tūrisma varētu iegūt vairāk, lai novadu attīstītu tālāk. Mani interesējoša nozare ir sports – vēlos, lai tiktu pilnveidota infrastruktūra, lai bērniem un jauniešiem, arī pieaugušajiem amatieriem iespējas būtu pilnvērtīgākas.

Laila Puķīte, aktīva alsundzniece:

– Parasti jau skatos, ko cilvēks darījis nevis pēdējā gadā, bet vispār. Ko kandidāts runājis un ko darījis – lai runas sakrīt ar darbiem. Tas ir galvenais. Kā saka: „Rīga nekad nav gatava.” Ko darīt, vienmēr ir daudz. Šis ir bijis laiks (pēc novadu apvienošanas – red.), kad varējām lēnām iepazīties ar abām pusēm: kam kas jādara un kas ko vēlas. Kaut kas jau lēnām top. Skaidrs, ka naudas ir mazāk, tāpēc to deķīti katrs rauj uz savu pusi, un tad ir grūtāk. Gribas, lai vairāk aiziet izglītībai, kultūrai un aizsardzībai, bet, ja paskatās uz iedzīvotāju skaitu, tad saprotam, ka nodokļi tik daudz neienāk. Kā vienmēr esmu teikusi: fiziski un garīgi veselam cilvēkam jādzīvo drošā valstī.

Dace Sudraba, jauna ģimenes ārste Kuldīgā, saņēmusi pašvaldības stipendiju studijām:

– Svarīgi, lai cilvēks politikā ir daudzpusīgs, lai pārzina ne tikai to nozari, kurā darbojas, bet arī medicīnu, izglītību, sportu un citas jomas, lai izprot arī citu problēmas un vajadzības, lai visu nozaru speciālistus vērtētu vienlīdzīgi. Es kā iebraucēja ievēroju un saskāros ar problēmu, ka cilvēkiem šeit nav, kur dzīvot. Cilvēki ar zemāku izglītību nevar atrast darbu – nav rūpniecības. Un, ja izdodas darbu atrast, ir ļoti sarežģīti atrast dzīvesvietu: nav ne dzīvokļu, ne māju. Tās ir divas galvenās problēmas Kuldīgā. Par medicīnu gan sūdzēties nevaru – tur viss apmierina. Speciālistu gan trūkst, taču, ja salīdzinu, kā iet kolēģiem citos novados, tad Kuldīgas novads ir pat izlutināts. Pašvaldība rūpējas, lai speciālisti būtu, – mums ir savs kardiologs, pulmonologs, dermatologi. Citos novados situācija medicīnā ir daudz sliktāka.

Guna Grundmane Rudbāržu pagasta viesu nama Kamenes vadītāja:

– Neesmu vēl domājusi. Deputātu solījumu katru reizi ir daudz un nereāli. Nevienam atbildību par tiem neprasa, tāpēc man vēlēšanas liekas diezgan bezjēdzīgas. Vajag uzņemties atbildību par to, ko sola: ja saka – būs jaunas darba vietas, tad lai arī atbild, kur un cik daudz. Kandidātus izvērtēju pēc darbiem, taču, par ko balsot, pateikt nevaru. Novada attīstībā noteikti jādomā arī par mazākiem pagastiem un cilvēkiem, kas dzīvo ap Kuldīgas sirdi. Tas pats svarīgākais – redzēt arī iedzīvotājus pagastos. Konkrētu nozari, kurai jāvelta lielāka uzmanība, izcelt nevaru. Man liekas, ka darba iespējas ir ļoti mazas, ka jebkurā nozarē uzmanība un atbalsts vajadzīgs jebkuram uzņēmējam. Jāsargā katrs, kurš mūsu novadā ko dara.

#SIF_MAF2025

#izpēti_izgaismo_risini

#kurzemnieks