Kultūra

„Bērnu mums Ēdoles skolā ir maz, tāpēc kolektīvā dejo arī tie, kas mācās citur, bet kuru vecāki šeit dzīvo vai ir dzīvojuši,” stāsta Ēdoles pamatskolas 1.–4. klases deju kolektīva Stārķēni vadītāja Inese Poriķe.

Uz svētkiem vēlas doties arī Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas 3.–6. klases deju kolektīvs. Vadītāja Liene Belova stāsta, kā bērni apgūst repertuāru un trenējas skatei. Kādi ir dejotāji? Šis sastāvs darbojas ceturto gadu – ir tādi, kas dejo no 1. klases, un kopā esam izauguši līdz 3.–6. klases kolektīvam. Sākotnējā sastāvā ir izmaiņas, bet tagad ir pilns […]

„Mans galvenais mērķis – lai bērni to var piedzīvot: atrasties svētkos, būt uz laukuma lielā masā, nakšņot skolā,” saka I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas deju kolektīva Kuldīdzēni 2.–4. klases grupas skolotāja Ance Gulbe.

Dejas ir mācību stunda. Savukārt uz kultūras centru nāk tie, kuriem dejot ir sirdslieta. Tur ir pilnīgi cita atdeve un strādāšana.

Rīgas tradicionālās dziedāšanas grupa Saucējas Alsungas Amatu mājā no Suitu sievām mācījusies burdonu, un katra grupa dalījusies ar savu dziesmu pūru.

„Katru gadu sāku no baltas lapas, kā atverot jaunu grāmatu, ko lasu līdz sezonas beigām, kad redzu, kā kodoliņš atvēries, kā koris no kāpura kļuvis par taureni,” teic Kuldīgas kultūras centra jauniešu kora Lai top! vadītāja Jana Paipa.

I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 3.–8. klases koris cer uz Dziesmu un deju svētkiem doties pirmo reizi, un esot patīkams satraukums, jo daudzi pirmoreiz tik ilgi būs arī prom no mājām.

Savu sniegumu rādīja 12 kolektīvi no septiņām skolām.