Ar Kuldīgas iedvesmu un izkoptu skanējumu

„Līdz ar katru albumu nāk klāt arvien jauni instrumenti. Skanējumu gribas lielāku, masīvāku,” saka alternatīvās mūzikas grupas Stūrī zēvele solists Klāvs Lauls, kurš pirms 20 gadiem kopā ar vēl dažiem kuldīdzniekiem šo grupu dibinājis. Pērn izdotais ceturtais albums Arlabunakti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons ceremonijā atzīts par labāko indi vai alternatīvajā mūzikā. Balvu ieguva arī albuma koncerta ieraksts.

Pašlaik grupā muzicē K.Lauls (balss, ģitāras, taustiņinstrumenti), Elizabete Milta (balss, taustiņinstrumenti, melodika), Maija Ušča (basģitāra), Uldis Gedra (bungas) un Justīne Kuzņecova (flauta).

„Varam vismaz pamēģināt”

Pirmie koncerti notikuši Kuldīgas nekomerciālās kultūras attīstības centrā Zabadaks, kur martā Stūrī zēvele atkal uzstājās pēc 15 gadiem. Justīne teic: „Ir tā, it kā atgrieztos mājās. Nešķiet, ka pagājis tik ilgs laiks.” Klāvs stāsta: „Mēs ar Justīni bijām draugi – mācījāmies Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, viņa klasi zemāk. Abi bijām bieži Zabadaka apmeklētāji.” Justīne atceras, kā stāvējuši pie Rumbas kioska, skatījušies uz Ventu un Klāvs piedāvājis izveidot grupu: „Atbildēju, ka varam vismaz pamēģināt. Bijām vienā pūtēju nodaļā Kuldīgas mūzikas skolā, ko reizē beidzām.” Pēc tam pievienojās citi domubiedri. Klāvs: „Trešā dalībniece bija Kate Briška, pēc tam Elīna Bērziņa, kas spēlēja basu, un Kaspars Poriņš pie bungām. Kādā mirklī pašķīdām, un tad mums trijiem ar Kati pievienojās Ilze Abersone, dažbrīd piespēlēja Edgars Briška, regulārs Zabadaka apmeklētājs.

Pirmie mēģinājumi mums notika Kuldīgas komunālo pakalpojumu telpā Ventspils ielā, pēc tam Zabadakā. Tad bija pauze, un viss sākās no jauna – atnāca Uldis un, kad sākām rakstīt pirmo albumu Labrīt, arī Maija. Diezgan ilgi bijām šādā sastāvā, lēnām pārvācāmies uz Rīgu, bet Kate palika Kuldīgā un attāluma dēļ izdomāja aiziet. Tas bija, rakstot trešo albumu Labvakar, un pirms astoņiem gadiem pēc sludinājuma, ka meklējam otru solisti, atradām Elizabeti. Tādēļ tajā albumā daļu dziesmu dzied Kate un daļu Elizabete.”

Solists – grupas rokraksts

Elizabetei Miltai tolaik bijis vien 16 gadu, un pieteikties grupā ieteikusi ģimene: „Maniem vecākiem šī grupa patika, un viņi mani ar šo mūziku iepazīstināja. Tētis pārsūtīja feisbuka sludinājumu. Klāvs prasīja, lai atsūtu video, kurā dziedu, un es aizsūtīju Instrumentu dziesmu Zemeslodes.”

Klāvs atceras: „Šķita tik smuka balss, un tik smuki spēlē klavieres! Vienīgais, ko nodomāju: kāpēc Instrumenti? Uzaicinājām uz mēģinājumu.” Pēc tam vēl nāca citas kandidātes. „Atrast jaunu vokālistu ir ļoti grūti – tas ir kā grupas rokraksts. Skatoties vēsturē, bieži vien, ja solists aiziet, ar grupu viss cauri. Mēs nesapratām, ko darīt, bet otru solistu vajadzēja. Pateicoties Elizabetei, pierādījām, ka var,” saka Kāvs. Justīne piebilst: „Arī jaunam dalībniekam grūti – ir sevi jāpierāda.”

Bagātina ar citām skaņām

Klāvs pārliecināts, ka Stūrī zēvele tagad ir vairāk pieredzējusi un muzikāli nobriedusi. „Varu arī pateikt, ka iespaidojamies no Hospitāļu ielas, Gaujarta, Baložu pilniem pagalmiem, kur līdzības jau var meklēt, bet jēgas tam nav.” Klāvs un Uldis kopā vēl spēlē alternatīvās mūzikas grupā Baložu pilni pagalmi, savukārt Maija Ušča ir arī Hospitāļu ielas basģitāriste. Trīs pēdējos koncertos trompeti piespēlē Harijs Ločmelis vai Sarma Gabrēna. Stāsta Klāvs: „Pirms diviem trim gadiem Hariju uzaicināju uz ierakstu. Ir sajūta, ka kopā ar trompeti skan ļoti labi, un esam priecīgi, ka Harijs un Sarma var pievienoties jaunā albuma koncertos.” Līdzīgi pirmajā albumā spēlēt čellu pieaicināta Linda Zauere, bet trešajā un ceturtajā pievienojusies vijolniece Dina Skreitule.

Mūzikā ir pilnīgi viss

Justīnei patīk tā sauktā neatkarīgā mūzika, arī klasiskā un franču: „Mūzikai ir plašs diapazons – tur var būt pilnīgi viss, un ir interesanti klausīties dažādus žanrus, bet lielāka interese vienmēr bijusi par nekomerciālo mūziku, ko sāku klausīties kādos 14 gados. Tas bija jaunatklājums. Tobrīd aktuāls bija mūziķis Māris Šverns, grupa Arvīds un mūrsitēji, arī hārdkora grupas, kā In.Stora. Kad bijām jaunāki, mūzikas ziņā mums bija tāds smagāks periods.” Arī Maija klausās dažādus žanrus: „Varbūt vienīgi repu ne tik daudz. To klausās mans dēls.”

Viens atnes, pārējie apaudzē

Jautāta par radošo procesu, Justīne atklāj: „Klāvs ir mūsu muzikālā eksplozija! (Smejas.) Ko lai saka – viņš piedzimis kā komponists un atnes mums dziesmas.” Klāvs skaidro: „Nav bijis tāda kolektīva, kurā visi būtu tik radoši, ka katrs nāktu ar savu dziesmu. Vienmēr ir kāds viens, grupas centrs, kas ar dziesmu atnāk, un pārējie to apaudzē ar savu skanējumu. Piemēram, bungu partijās es neiejaucos – tās ir Ulda pārziņā. Arī sintētiskās skaņas, ko saucu par dekorācijām, izdomā Uldis, un arī tā ir sava veida komponēšana. Bet dziesmu Parīze gan radīja Elizabete. Iedevu viņai tekstu un akordu uzmetumus, viņa to tiešām sajuta, un izdevās fantastiski – es tā nevarētu.” Elizabete mūziku rakstot arī mājās: „Tā gan te neiederētos. Kad ienāku grupā, kas sev ko rakstījusi jau gadiem pirms manis, ir sarežģīti uz to uztrāpīt.”

Par dziesmu vārdiem Klāvs stāsta: „Pēdējā laikā ņemu latviešu dzeju, pēdējā albumā vairāk jauno autoru, piemēram, Toma Treiberga, Ingmāras Balodes, dzejoļus. Pārsvarā vispirms nāk mūzika. Spilgtākais izņēmums bija dziesma Labvakar, kurai mūzika radās pēc teksta. Radošajā procesā nav pareizas receptes, kā vajag, kā ne.”

Savdabīgs nosaukums

Grupas neparasto nosaukumu Stūrī zēvele izdomājis Zabadaka apmeklētājs Edgars Krauķis. Klāvs atceras: „Vienkārši spēlējām telpas stūrī, Edgars mūs zīmēja un parakstījās – Stūrī zēvele. Mums iepatikās. Nosaukumu paturēt iedrošināja mūziķis Juris Simanovičs. Mums bija koncerts kopā ar Baložu pilniem pagalmiem un Smirdīgajiem kociņiem. Aizskatuvē ar viņu pirmo reizi runāju, un viņš teica, ka nosaukums ir brīnišķīgs. Nodomāju: ja jau viņš to saka, laikam nevajag šaubīties. Gūglējot internetā, mūs viegli var atrast.”

Klausītāji visvairāk esot atzinuši dziesmas Labvakar un Tauriņi – koncertos bieži pieprasa. Starp mīļākajām uzstāšanās vietām bez Zabadaka visiem esot Liepājas kultūras nams Wiktorija un Rīgas klubs Nabaklab (vairs nepastāv), festivāls Laba daba, kur grupa spēlējusi bieži un būs arī šovasar. Par turpmākajiem koncertiem Klāvs saka: „Gribētos jauno albumu nospēlēt Rīgas kluba Depo jaunajā vietā un vēl citviet. Iepriekšējo prezentēt neiznāca, jo patraucēja kovids.”

No desmit videoklipiem – koncertfilma

Pēdējam albumam Arlabunakti kopā ar studiju Artava radīti dziesmu videoklipi, kas pārtapuši koncertierakstā jeb, kā paši saka, filmā, kas pašlaik skatāma LMT viedtelevīzijā. To varēja noskatīties arī pēc koncerta Zabadakā. Klāvs stāsta: „Studijas producenti Raitis Bērziņš un Zigmunds Ziemelis ir lieli Baložu pilnu pagalmu cienītāji – nāca uz koncertu un teica, ka vēlas uztaisīt klipu. To izdarījām un arī sadraudzējāmies. Man bija ideja, ka grupas Stūrī zēvele albumam filmu varētu uztaisīt no dziesmu klipiem. Uzaicināju uz tikšanos, pastāstīju savu ideju, un sākām darīt. Gada garumā tikām ar to galā.”

Filmēšanā iesaistījās visa grupa, un ar rezultātu visi esot apmierināti. Justīne par dziesmas Nāves jūra videoklipu atceras: „Biju saslimusi, bet filmēšana sarunāta piecos sešos no rīta Bolderājas karjerā. Tā bija pati pirmā. Atceros, ka stāvam karjerā, man ir tik auksti un nodomāju: ja tāda būs visa filmēšana… Bija arī brīdis, kad jālien aukstā ūdenī. Bet, atskatoties, kā ir iznācis, jāsaka: tas bija tā vērts.”