Galvenie mākslinieki – mēs paši

Novada Amatiermākslas svētkos sestdien vairākās vietās Kuldīgā skanēja dziedātāju balsis, dipēja dejotāju soļi, gājēju ielā mierīgā atmosfērā varēja apskatīt vietējo mākslinieku un rokdarbnieču veikumu. Gan sastapto ļaužu, gan rīkotāju vērtējums – radošums Kuldīgai piestāv. Nākamreiz tāds pasākums notiks pēc diviem gadiem.

Kopā 700 dalībnieku

Amatiermākslas svētkos pavisam bija 700 dalībnieku: 12 bērnu kolektīvu, deviņi vokālie un instrumentālie ansambļi, 12 folkloras kopas un kapelas. Koncertā estrādē uzstājās 20 kolektīvi. Iesaistījās arī trīs lietišķās un tēlotājas mākslas studijas.

Koncerti notika arī skvērā pie tehnikuma un Liepājas ielas galā pie Rātslaukumam. Gājēju ielā varēja apskatīt rokdarbus un mākslas darbus.

Vakara kulminācija pilnā Pilsētas estrādē bija koncerts Saucu. Man atsaucas, kurā kopā ar solistiem Anci Krauzi un Daumantu Kalniņu Jāņa Strazda muzikālās grupas pavadījumā dziedāja kultūras centra kolektīvi Rāte, Ventava un jauniešu koris diriģenta Anda Grozas vadībā, bērnu deju kolektīvs Stariņš un novada deju kolektīvi virsvadītājas Ramonas Irbes vadībā. Košus akcentus pievienoja Suitu dūdenieki un trāpīgā apdziedāšana no Suitu sievām. Koncerta režisors bija Kristaps Kiršteins, zināms kā kultūras pasākumu producents un mākslinieciskais vadītājs, viņš arī Siguldas novada kultūras un tūrisma centra direktors.

Mērķis – visiem satikties

Kultūras pārvaldes vadītāja Krista Vīndedze stāsta: „Pirmā tikšanās ar kolektīviem notika jau septembrī. Sadzirdējām domu: ja ne Vecpilsētas svētkos, tad varbūt kā citādi visiem satikties. Kāpēc ne? Pie pasākuma intensīvi strādājām mēnesi, un šķiet, ka izdevies. Varam viens uz otru paskatīties, citādi tiekamies vien skatēs. Man koncertā ļoti patika bērni, arī vecāki ir klātesoši, un galvenais ir prieks būt kopā. Nākamie svētki būs pēc diviem gadiem, kad būs apgūts Dziesmu un deju svētku repertuārs, bet ne nākamgad, jo tad būs Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads.”

K.Vīndedze skaidro, kāpēc nepiedalās amatierteātri: „Novadā ir ļaudis, kuri gan dzied, gan dejo, gan teātri spēlē, bet kopā ar režisoriem nolēmām, ka izrādes rādīsim augustā.” Pārvaldes vadītāja atklāj: iedzīvotāji aptaujā norādījuši, ka vēlas atdzīvināt Pilsētas estrādi: „Tas nav viegli, jo tā ir liela un jāpieliek lielas pūles. Paldies kultūras centram, kas neliedza padomu un darbarokas, un kopā visu padarījām.”

Galvenie mākslinieki – mēs paši

Skvērā pie tehnikuma Kurzemnieks satika Skrundas dziedātājus no popgrupas Bums četrām vecuma grupām un vadītāju Gunu Jaunzemi. Mazākajiem šis bija pirmais lielākais koncerts. Uz jautājumu, kā bērni svētkos jūtas, atbildēja atskanēja vienbalsīgi: „Labi!”

Ansambļu vadītājai Agnesei Grāverei-Prenclavai te uzstājas seši kolektīvi: „Mums viss labi iekritis, jo svētdien jāpiedalās konkursā Kandava uzdod toni, tāpēc šeit rādām konkursa programmu.”

Savu vietu svētkos ieņēma tēlotājmāksla, un Liepājas ielā garāmgājēji varēja aplūkot vietējo autoru darbus. Kuldīgas paletes dalībniece Vera Treimane: „Mani uzrunā Kuldīgas skati. Es pilsētu ļoti mīlu, tāpēc to gleznoju. Lepojos, ka esmu Paletē, ka mums ir tik forša vadītāja kā Iveta Brence.” Veras pirmais darbs tapis 2022. gadā, vēlāk prasmi viņa papildinājusi gleznotāja Valda Līcīša meistarklasē.

Rātslaukuma tuvumā darbus rādīja arī Snēpeles Tautas lietišķās mākslas studijas Vēveri audējas, kuras apliecināja, ka senais amats ir dzīvs un mīlēts. Studijas vadītāja Anita Ozoliņa pastāstīja, ka te var apskatīt segas, galdautus, brunču audumus, pirts un masāžas dvieļus, grīdas celiņus un lakatus, kas austi uz rāmja: „Turpināsim darboties arī vasarā, jo tas paņem savā varā – gribas iet uz austuvi.”

Ance Sproģe atvedusi Alsungas folkloras kopu Suitiņi. Tik lielos svētkos esot pirmo reizi: „Jaunā paaudze aug – kas tad turpinās to Suitu sievu un Suitu vīru tradīciju? Mēs dziedam arī festivālā Pulkā eimu, pulkā teku. Šogad bija jūras tēma, tāpēc mūsu priekšnesumā ir dziesmas par jūru.”

Snēpeles kapelas Kā ir, tā ir dalībniece Silva Zālīte atzina, ka šoreiz sākuši ar Irēnas Taubes pilsētai veltīto dziesmu: „Programma mums plaša, esam kārtīgi strādājuši. Paveikto varēs dzirdēt arī sestdien kapelu saietā Snēpelē.”

Kultūras pārvaldes speciāliste Agnese Lapsiņa uzsvēra, ka bērnu ansambļu un deju kolektīvu uzstāšanās skvērā pie tehnikuma bijusi dinamiska: „Šajos koncertos vienmēr ir atsaucīga publika, jo nāk skatīties paši tuvākie. Visas sēdvietas aizpildītas, cilvēki stāvēja pat aiz vārtiem. Šeit pasākumus nebijām rīkojuši, un izrādījās ļoti laba vieta.”

Estrādē pirms lielkoncerta Saucu. Man atsaucas domes priekšsēde Inese Astaševska sacīja: „Amatiermāksla nav tikai koncerti vai svētki. Tā palīdz veidot piederības izjūtu. Mēs veidojam draudzību, saliedējam paaudzes un uzturam mūsu tautu dzīvu. Tieši amatiermākslas kolektīvos mūsu bērni rod piederību kopienai, jaunieši saskata izaugsmes iespējas un pieaugušie var zināšanas, prasmes un vērtības nodot tālāk.”