kultūra

Marts Kuldīgā paiet izcilā novadnieka, dzejnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejas zīmē. Latviešu literatūrā viņš pazīstams kā dzejas formas un stila meistars, viens no izcilākajiem dabas liriķiem, kurš izkopis poēmas un balādes žanru, rakstījis arī patriotisko un bērnu dzeju. Bet ne visiem ir zināms, kā V. Plūdons saistīts ar Kuldīgu.

Svinot septīto darbības gadu, sestdien pavasari ieskandināja folkloras kopa Ēdol’s ķist’ kopā ar domubiedriem – tika dziedātas šaipusē pierakstītas dziesmas, priekšnesumu kuplināja dažādi mūzikas instrumenti, varēja uzzināt interesantus faktus un stāstus par vairāk vai mazāk pazīstamiem ēdolniekiem. Ciemos bija ieradušies draugi: Vecpils folkloras kopa Dižlāņu īve, Druvas kultūras nama kopa Zemturi, Alsungas Suitu sievas un Alšvangas spēlmaņi, latgaliešu dziesmu dziedāja Ilona Šauša. […]

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ceremoniju šogad vērot bija sevišķi satraucoši, jo laureātu un nominantu vidū ir īpaši daudz mūsu novadnieku, kuri saistīti ar Kuldīgu.

Kuldīdznieks ALVIS RUBENIS (28) ar mūziku ir uz tu – pabeidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju, no dzīves Rīgā atgriezies mūspusē un šajā mācību gadā strādā par pedagogu gan Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, gan Kuldīgas mūzikas skolā. Viņu interesē arī automašīnas, sports un lasīšana.

Ar skatītāju pilnās zāles ovācijām izskanēja Kuldīgas kultūras centra amatierteātra 35. jubilejas izrāde – Tijas Bangas lugas Septiņas vecmeitas iestudējums.

Alsungā, Kuldīgā un Rīgā nedēļas nogalē skanēja priecīgas un arī skumjas, daudzu iemīļotas dziesmas – tur notika tautas mūzikas festivāls Dzīvā mūzika. Šī gada tēma – klasiskās ziņģes.

IMANTS LANCMANIS – mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, galvenokārt pazīstams ar savu devumu Rundāles pils atjaunošanā mūža garumā. Bet jau kopš jaunības viņam sirdsmīļa ir Kuldīga.

Dzejniece Krista Anna Belševica savu radošo rezidenci mūsu novadā aizvadīja Vārmē, bet darbs vēl turpinās – punkts tiks likts mēneša beigās ar meistarklasi dzejas rakstīšanā un performanci Meditācija ar dzeju. Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem un pagasta pārvalde arī izsludinājusi dzejoļu konkursu Daba. Es, kurā piedalīties var ikviens.