kultūra

Ar vairāk nekā simt atmiņu stāstiem, lasītāju un partneru laba vēlējumiem, koncertu un jubilejas kūku Vārmē nosvinēta bibliotēkas simtgade.

Folkloras kopai Suitu dūdenieki šogad aprit desmit gadu, un tam par godu izdots albums Trīs apaļi mēneši. Suitu dūdu danči. 

Mūsu novadnieks, gleznotājs Visvaldis Garokalns (11.11.1933.–31.12.2005.) bijis viens no spilgtākajiem Latvijas akvarelistiem. Kuldīgas novada muzejā ģimeniskā noskaņā, pulcējoties radiem un draugiem, atklāta viņa darbu izstāde Skatiens tālumā.

Piektdienas vakarā Ventā pie Kuldīgas vecā tilta peldējumu sāka tā sauktā sērfotāja figūra, atklājot tēlniecības izstādi Savā vietā. Vēl pieci darbi vietu raduši pilsētas parkā, dīķī, skvērā un citur, kur būs līdz oktobrim.

Kristers Lauriņš pirms gada Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā ieguvis maģistra grādu, komponē skaņdarbus saksofonu un stīgu instrumentu ansambļiem, bigbendam un klavierēm. Pašlaik viņš Kuldīgas mūzikas skolā strādā par saksofona, mūzikas teorijas un ritmikas skolotāju.

Marts Kuldīgā paiet izcilā novadnieka, dzejnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejas zīmē. Latviešu literatūrā viņš pazīstams kā dzejas formas un stila meistars, viens no izcilākajiem dabas liriķiem, kurš izkopis poēmas un balādes žanru, rakstījis arī patriotisko un bērnu dzeju. Bet ne visiem ir zināms, kā V. Plūdons saistīts ar Kuldīgu.

Svinot septīto darbības gadu, sestdien pavasari ieskandināja folkloras kopa Ēdol’s ķist’ kopā ar domubiedriem – tika dziedātas šaipusē pierakstītas dziesmas, priekšnesumu kuplināja dažādi mūzikas instrumenti, varēja uzzināt interesantus faktus un stāstus par vairāk vai mazāk pazīstamiem ēdolniekiem. Ciemos bija ieradušies draugi: Vecpils folkloras kopa Dižlāņu īve, Druvas kultūras nama kopa Zemturi, Alsungas Suitu sievas un Alšvangas spēlmaņi, latgaliešu dziesmu dziedāja Ilona Šauša. […]

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ceremoniju šogad vērot bija sevišķi satraucoši, jo laureātu un nominantu vidū ir īpaši daudz mūsu novadnieku, kuri saistīti ar Kuldīgu.