Valoda, papīrs un internets

Uz Kurzemnieka redakciju bija atnākušas divas V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas meitenes. Viņām cita starpā arī uzdevums izpētīt medija vietu vietējā sabiedrībā, kultūras dzīvē, latviešu valodas nostiprināšanā un to, kāda ir laikraksta mijiedarbība ar lasītājiem. Pēc mūsu sarunas pārdomas par Elizabetes un Vanesas jautājumiem radās vismaz divos kontekstos.

Pirmais – jā, kas tad būs ar latviešu valodu nākotnē? Bez valodas nav nācijas, nav savas valsts. To mēs apzināmies vārdos, bet kā ir ikdienā, valodu praktiski lietojot? Cik bieži, īpaši jauniešiem, vieglāk savstarpēji izteikties angliski, jo neba jau latviešu mūziku viņi klausās un latviešu kino skatās? Un grāmatas? Ja lasa, tad angliski biežāk. Savulaik Mārīte Milzere, cienījama latviešu valodas un literatūras skolotāja, pauda uztraukumu par latviešu valodas stundu skaita samazinājumu skolās. Cik ilgi mūsu un vēl vecāka paaudze latviešu valodas latiņu noturēs pietiekami augstu?

Kurzemnieks vairākus gadus saņēmis Valsts valodas centra balvu Laba valoda un neatkarīgi no tā, vai ir kādas balvas vai nav, latiņu tur augstu, lai gan nereti ar valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem un reklāmdevējiem iznāk diskutēt gan par lielo sākumburtu lietojumu, gan nelatvisku izteiksmi, gan liekvārdību utt. Bet labi, ka latviešu valodas liktenis (kaut cik) uztrauc arī skolēnus, ne tikai valodniekus, rakstniekus, korektorus, redaktorus.

Otrs, ko pārrunājām ar skolniecēm: vai pārmaiņu laikmetā, visam digitalizējoties, izdzīvos drukātais laikraksts. Man gribētos cerēt, ka jā. Vienīgi tas kļūs dārgāks, jo cena aug visam – mūsu nozarē papīram, drukāšanai, izplatīšanai. Turklāt arvien lielāki izdevumi skar ikvienu – elektrībai, degvielai, algai, nodokļiem utt. Tie, kas nevarēs vai nevēlēsies abonēt vai pirkt drukātus izdevumus, varēs (un jau var!) tos lasīt elektroniski. Tam vajadzīgs telefons vai dators, un to var darīt jebkurā vietā un laikā. Tekstu un fotoattēlus turklāt var palielināt, izprintēt, fragmentus izkopēt, ar tiem dažādi darboties, ja ir tāda vajadzība.

Un nupat mūs sasniegusi ziņa, ka valdība atradusi papildu naudu iepriekš solītajai mediju digitalizācijai, kas ir solis attīstības virzienā. Tiesa, solījumu bijis daudz, tāpēc vēl neesmu droša, ka šis atbalsts tiešām būs.

Bet galvenais atbalsts ir mūsu lasītāji. Jo viss, ko darām, ir cieši saistīts ar katru, kam mūsu darbs ir svarīgs, tāpēc ka tas informē, palīdz, skaidro, rosina, izklaidē, izgaismo. Un ticiet man – strādāt ar apziņu, ka daru ko vajadzīgu, ir patīkamāk nekā neredzēt tam jēgu!