Bērni ar robotu sarunājas kā ar draugu

Mākslīgā intelekta (MI) čatboti jeb sarunu roboti, piemēram, ChatGPT, Gemini un citi digitālie rīki, kļuvuši par ikdienas rīku miljoniem cilvēku visā pasaulē, tostarp bērniem un jauniešiem. Daļa bērnu un pusaudžu tos sāk uztvert kā sarunu biedrus, draugus vai pat emocionāla atbalsta avotu. Vienlaikus pasaulē jau dokumentēti gadījumi, kad šādas sarunas saistītas ar nopietnu krīzi, tostarp gadījumiem, kad MI nav pienācīgi reaģējis uz pašnāvības domām vai pat netieši ir tās veicinājis.

ASV domnīcas Pew Research Center pagājušā gada aptauja rāda, ka divas trešdaļas (64%) pusaudžu 13–17 gadu vecumā MI čatbotus ir izmantojušas un aptuveni trešdaļa tos lieto katru dienu. Arī Eiropā jaunākajos digitālo mediju pētījumos redzama līdzīga tendence – jaunieši ir viena no aktīvākajām MI lietotāju grupām. Līdzīgi varētu būt Latvijā. Domnīca Pew Research Center atklāj arī citu interesantu faktu – tikai puse vecāku domā, ka viņu bērni tos lieto. Tas liecina, ka daudzi nenojauš vai nenovērtē, cik izplatīti šie rīki ir jauniešu vidū. Bažas rada tas, ka daļa jauniešu čatbotus izmanto personiskām sarunām un aptuveni ceturtā daļa ar tiem runā par garīgās veselības jautājumiem, par emocionālām problēmām. Psiholoģijas pētnieki norāda: MI sarunu rīki jauniešiem var šķist īpaši pievilcīgi, jo tie pieejami jebkurā laikā un sniedz ātras atbildes. Amerikas Psihologu asociācija uzskata, ka tā rodas jauna digitālās draudzības forma. Sarakste ar MI arvien vairāk līdzinās cilvēku sarunām, un tas var radīt iespaidu, ka robots ir sarunu partneris vai pat digitāls draugs. Ja robots runā iejūtīgi un personiski, jaunieši var to uztvert kā uzticamāku vai emocionāli tuvāku. Sarunu roboti var radīt tā sauktās halucinācijas, kad tie pārliecinoši sniedz tādu informāciju, kas ir neprecīza, nepilnīga vai pat pilnībā izdomāta. Tas tāpēc, ka MI balstās statistiskos valodas modeļos un nākamos vārdus tekstā prognozē, nevis faktus pārbauda kā meklētājprogramma vai cilvēks. Sarunājoties ar robotu, lietotāji dalās ar dažādu informāciju, tostarp personīgiem datiem, kas var tikt apstrādāti vai saglabāti. Bērni un pusaudži dažkārt neapzinās, ka šīs sarunas nav pilnīgi privātas, un neizvērtējot var atklāt informāciju par sevi, ģimeni, atrašanās vietu vai citām sensitīvām tēmām.

ESET pētnieki pirmie identificējuši MI darbinātus izspiedējvīrusus, kas uzbrucējiem ļauj uzbrukumu automatizēt un padarīt grūtāk atklājamu. MI var izmantot arī tam, lai radītu pārliecinošas krāpnieciskās ziņas, viltotas e-pasta vēstules vai sociālās inženierijas uzbrukumus, kā arī palīdzēt izstrādāt jaunas ļaunprogrammatūras. Tas nozīmē, ka bērni un jaunieši var piedzīvot arvien izsmalcinātākus krāpšanas mēģinājumus. Par neveselīgām attiecībām ar čatbotu var liecināt vairākas pazīmes:

• bērns pārmērīgi daudz laika pavada sarunās ar MI, īpaši tad, ja tās aizstāj attiecības ar draugiem vai ģimeni,
• robotu sāk uztvert kā uzticības personu vai labāko draugu, ar kuru dalās domās vai problēmās,
• ir emocionāla reakcija, piemēram, skumjas vai dusmas, ja sarunāties ar MI nav iespējams,
• bērns nevēlas vecākiem stāstīt, par ko ar čatbotu sarunājas,
• uz robota padomiem paļaujas svarīgos jautājumos, piemēram, attiecībās, veselībā vai citos personiskos lēmumos, Vecākiem ieteicams mierīgi ar bērnu par to runāt, interesēties, kā un kāpēc viņš čatbotus izmanto, un skaidrot, ka šie rīki var būt noderīgi, bet nevar aizstāt patiesas attiecības, profesionālu palīdzību vai uzticamu pieaugušo padomu.