Raidieraksts – jauns ceļš pie auditorijas

Laiki mainās, un par to liecina pat tas, ka gandrīz vai uzrakstīju vārdu lasītāji, kaut tas vairs nav gluži precīzi. Vārds auditorija aptver plašāku interesentu loku. (Tiesa, vēl ir vārds lietotāji, ko bija ļoti grūti pieņemt tad, kad to sāka lietot bibliotēkas.)

Lasītājs lasa – tas tā kā būtu skaidrs. Taču jau kādu laiku tekstus Kurzemnieka e-avīzē, kas nopērkama portālā www.kurzemnieks.lv, var arī noklausīties. Tad, ja nav laika vai piemērotu apstākļu lasīšanai vai tas ir ērtāk un gribas pasaudzēt redzi. Arvien vairāk informācijas uzzinām, to noklausoties, braucot automašīnā, virtuvē gatavojot ēst, pastaigājoties utt. Tas lieliski ietaupa laiku!

Arī mēs Kurzemnieka redakcijā esam izveidojuši nelielu studiju, lai intervijas, ko līdz šim ierakstījām diktofonā, tagad ierakstītu un nofilmētu ar profesionālu videotehniku, ko esam iegādājušies, apguvuši un sākuši likt lietā. Daudzviet jau iegājies vārds podkāsts, ko valodnieki iesaka saukt par raidierakstu, un pie tā arī paliksim.

Tātad mūsu pirmais raidieraksts ar nosaukumu Kurzemnieks runā jau devies pie klausītājiem un skatītājiem. To var redzēt mūsu portālā Kurzemnieks.lv un vietnēs YouTube, Spotify un Apple Podcasts.

Tas ir viens no ceļiem, kā auditoriju paplašināt, piedāvājot jaunu formātu, sarunu par sabiedrībā aktuāliem, interesantiem tematiem. Uz pirmo sarunu žurnāliste Inta Jansone aicināja ārsti Alīnu Čeru – ukrainieti, kura četru gadu laikā ir apguvusi latviešu valodu un runā tajā brīvi, un ir spilgts piemērs tam, ko var, ja grib.

Ne vienmēr un ne visu, bet esam paredzējuši sarunu publicēt arī drukātā veidā, tādējādi dodot iespēju to izlasīt tiem, kuri joprojām priekšroku dod tradicionālajam informācijas ieguves veidam, proti, tā būs gan avīzē, gan e-avīzē portālā.

Jau notikusi mūsu raidieraksta otrā saruna, un līdztekus redakcijas uzrunātajiem cilvēkiem gaidām arī jūsu priekšlikumus, ko vēlaties dzirdēt un kādus jautājumus mūsu viesiem uzdot.

Intervētāji būs Kurzemnieka žurnālisti, tehniskais veikums – filmēšana, skaņas un attēla apstrāde, montāža – ir mūsu kolēģa Jēkaba Aleksandra Krūmiņa ziņā.