Cik svarīga ir kvalifikācija?

Ēdoles pagasta iedzīvotāju sapulcē raisījās saruna par darbinieku kvalifikāciju: kā tiek izvērtēti pieteikumi konkrētam amatam un kā pieņemti lēmumi. Izskanēja tas, ka citviet konkursa uz darbavietu pat nav bijis, vien piedāvājums – blakus pagasta darbiniekam savā aizgādībā pārņemt arī kaimiņu pagasta kultūras norises. Savukārt citviet pieredze un prasmes darāmajam tiek prasītas pārāk augstas.

Nesen feisbukā zem Kuldīgas novada muzeja informācijas, ka tiek meklēts komunikācijas speciālists, redzēju dažādus viedokļus. Kāds norādīja, ka tāpat kā krievu, arī angļu valodu nevajadzētu prasīt kā obligātu. Cits komentējis: lai fotografētu, rakstītu paziņojumus presei un uzturētu sociālo mediju kontus, augstāko izglītību nevajagot, jo to varot apgūt darot. Vēl kāds pārsteigts par, viņaprāt, zemo atalgojumu, jo norādītie uzdevumi ietverot pat trīs speciālistu darbu vienā.

Viedokļi par kvalifikāciju un to, kādi uzdevumi kādiem speciālistiem jāpaveic, ir ļoti atšķirīgi. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) nupat rīkojusi aptauju, kurā 74% norādījuši uz kvalificētu speciālistu trūkumu, sevišķi būvniecībā, ražošanā un IT nozarē. Strauji attīstoties tehnoloģijām, tostarp mākslīgā intelekta iespējām, arī profesijas mainās un rodas jaunas, bet izglītības iestādes no pieprasījuma atpaliek. Iegūstot kādu profesiju, vien gada laikā jau vērojami jauninājumi, tāpēc ir svarīgi prasmes nemitīgi pilnveidot nozaru kursos.

Arī skolēniem grūti izlemt: „Ko studēt, un par ko kļūt?” Iespējams, profesija, kurā viņi strādās pēc pieciem gadiem, vēl nemaz nav radusies. VIAA aptaujā jautāts, kā jauniešiem visvairāk pietrūkst, lai pieņemtu pārliecinātu, mērķtiecīgu lēmumu par nākotnes profesiju. 26% norādījuši, ka tā ir pašu iniciatīva un motivācija, 23% – ka nepietiekama darba pieredze, prakse mācību laikā, 22% – ka viņiem trūkst skaidras izpratnes par to, kādas profesijas būs pieprasītas.

Latvijas augstskolu uzņemšanas dati rāda, ka pašlaik pieprasītākās ir ārstniecība, psiholoģija, tiesību un komunikācijas zinātne, datorzinātne un radošās industrijas, taču ar darba tirgus pieprasījumu tās nesakrīt sakrīt. Studēt STEM* jomu joprojām izvēlas pārāk maz, bet interese par radošajām profesijām pieaug.

* Dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika