Bibliotēka – nemitīgā apritē

Mūsdienās bibliotēku vairs nevar saukt par grāmatu krātuvi, jo tā kļuvusi par informācijas apmaiņas centru, – tas labi redzams Turlavas bibliotēkā, kur grāmatas plauktos neiegulst uz ilgu laiku, vienlaikus notiek izstādes, var lasīt jaunākos preses izdevumus, piekļūt interneta datu bāzēm un tāpat bez maksas izmantot elektroniskus pakalpojumus.

ČAKLI GAN LIELI, GAN MAZI

Bibliotēkas vadītāja Sandra Brantevica stāsta, ka reģistrēts ap 430 lietotāju un tai skaitā ir ne tikai turlavnieki, bet arī ļaudis no tuvējiem pagastiem un Kuldīgas. Turklāt bieži vien uz mājām paņemto grāmatu izlasa vēl kāds no ģimenes vai dzīvokļa kaimiņi. Līdz ar to faktiskais lasītāju skaits ir daudz lielāks.

Līderos ir Faina Zaube, kas šogad izlasījusi 175 grāmatas, arī Velta Lankovska (106), Sandra Matīse (94), Edīte Puriņa (92), Agnese Kiškarēviča (74) un Uldis Bumbieris (73). Arī skolēni Turlavā grāmatas lasa čakli. Pirmajā piecniekā ir Luīze Veigelte (51), Jūlija Priede (47), Kārlis Ozoliņš (45), Emīls Zveja (43) un Ieva Ibiņa (41). Jāpiemin arī Dana Rēna Neilande, kura pati izvēlējusies 86 grāmatas, ko vecāki lasa priekšā. Pateicoties ilgai sadarbībai ar Turlavas pamatskolu, bibliotēka dažkārt kļuvusi par mācību stundu vietu ne tikai literatūrā un latviešu valodā, bet arī matemātikā, ķīmijā.

CILDINA PIECSIMTGADI

Turlavnieki iesaistījušies latviešu grāmatniecības piecsimtgades cildināšanā, kas norit kopš 2021. gada. Pirmā grāmata latviski iespiesta 1525. gadā, un tas aizsācis latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Līdz nākamā gada septembrim te apskatāma izstāde Mana senā grāmata ar Turlavas un Ķikuru ciema iedzīvotāju, kā arī no Kuldīgas atvestajiem izdevumiem. Lielu un vērtīgu papildinājumu vēstures apskatā devuši Anda un Juris Zaueri, ļaujot ieskatīties gan pagājušā gadsimta sākuma, gan padomju gadu grāmatniecībā un periodikā. „Šodien viss tik strauji mainās, un grūti iedomāties, kā grāmatas iespieda pirms dažiem gadu desmitiem, kad nebija tādas tehnoloģijas, kur nu vēl pirms vairākiem simtiem gadu. Tas liek aizdomāties,” piebilst bibliotēkas vadītāja.

VĒSTURISKA LIECĪBA

Kā teju unikālu atradumu digitālajā bibliotēkā S.Brantevica min 1924. gada 9. novembra afišu par Turlavas bibliotēkas biedrības rīkoto Jāņa Jaunsudrabiņa komēdijas Zvēru dīdītājas izrādi un Mārtiņa vakaru ar saviesīgu sadzīvi, dejām un tautiskām rotaļām Vilgāles pamatskolā. Tas ir apliecinājums tam, ka bibliotēka jau pirms simt gadiem bijusi arī kultūras iestāde. Turklāt afiša glabā vēsturisku liecību – nav gan teikts, kas tieši lugu rādīs, bet smalki aprakstītas šāda pasākuma izmaksas no garderobes cenas līdz dejām un bufetei, kurā reibinoši dzērieni tolaik nebija iekļauti.

GAUMES DAŽĀDAS

Šodienas turlavnieku gaume literatūrā neesot būtiski mainījusies – joprojām visvairāk interesējot latviešu autoru darbi. Mazāk populāri kļuvuši stāsti par ceļojumiem: tagad uz to lasīšanu jāpamudina, bet atsauksmes pēc tam saņemtas ļoti labas. Dažkārt lasītājus mazliet biedē biezas grāmatas, bet citreiz esot gluži otrādi: to plāno grāmatiņu lai nemaz nedodot, jo tur jau pietikšot tikai pusstundai.

„Tikpat kā neviena grāmata mums plauktos ilgi nestāv,” tā S.Brantevica. „Bibliotēka domāta lasītājiem, ne grāmatu glabāšanai. Tāpēc skatāmies, iztaujājam cilvēku vēlmes. Ikviens kādā pašvaldības bibliotēkā reģistrētais lietotājs bez maksas var izmantot 3td (Trešā tēvadēla) e-grāmatu bibliotēku un tajā pieejamo lasīt elektroniski. Statistika nenodala, no kura pagasta lietotājs ir. Lasīšanas ieradumi mainās, tomēr taustāmā grāmata joprojām ir cieņā.”