08:16 - 22.11.2024
Kuldīgas bibliotēkas 2. stāvā atvērta modes mākslinieces, kuldīdznieces Jolantas Ozollapas tērpu izstāde Skaistuma retrospekcija, kurai izvēlēti krāsās un materiālos koši tērpi, ko papildina aksesuāri: apavi, somiņas, cepures, rotas.
Māksliniecei daudzus gadus ir salons Rīgā, viņas klientu lokā ir pazīstami cilvēki, savulaik Jolantas tērpus vilkusi arī Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone. Autore stāsta, ka daļa izstādes darbu pieder klientiem, daļa radīta īpašiem pasākumiem: „Kāds tapis pirms 20, kāds pirms 30 gadiem. Tagad tik trakus mākslas darbus vairs neizšuju, taču mazliet vēl trakoju. Esmu atsākusi tos radīt un gribu parādīt Rīgai, jaunākos pēc mēneša varēs apskatīt un iegādāties.
Modes biznesā palīdzīgas rokas ļoti vajadzīgas, taču ideja, kā tiem jāizskatās, ir mana. Izveidoju skici, meklēju audumus, kombinēju. Katram tērpam ir savs valkātājs. Viens mētelis klientei radīts kristībām, tam klāt bija pieskaņoti zābaki un kleita, un viss izšūts. Katram tērpam ir somiņa, ko pati esmu šuvusi. Ļoti pieprasītas ir melnās samta teātra somiņas, kas ceļo pa visu pasauli. Viena ir mūsu eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, vienu esmu sūtījusi uz Londonas karaļnamu. Pie viena tērpa pagāja ilgs laiks, jo strādāju ar zīdu un smalkām pērlītēm gan mētelī, gan zābakos. Visilgākais laiks ir pusgads – tirkīzzilo kleitu ar košām puķītēm radīju modes skatei Rīgā. Katru puķīti šuvu ar mašīnu, pēc tam izgriezu un šuvu klāt uz zīda. Viss roku darbs! Arī zābaki šūti rokām. Sadarbojos ar vairākiem kurpniekiem.”
Vaicāta par modi šodien, J.Ozollapa teic: „Tā mainās nepārtraukti. Tas, kas bija modē pirms 20 gadiem, ir atgriezies tagad. No skapja droši var vilkt ārā tērpus, kas tur stāvējuši ilgi. Atgriežas apavi ar spico purnu – jo spicāki un garāki, jo labāk.” Pati māksliniece labprātāk tērpjas melnā: „Man patīk melni izšuvumi.” Par iedvesmu jaunām idejām viņa teic: „Es visu laiku gribu ko darīt – nevaru uz vietas nosēdēt! Kad retu reizi atbraucu uz Kuldīgu, trešajā dienā visu māju esmu iztīrījusi, dārzu sakopusi un sāku atkal zīmēt tērpus.”
Tērpi kā mākslas darbi – katrs ar stāstu