Lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi un pakalpojumus katrā pašvaldībā, 2023. gada 1. janvārī tika pieņemts jaunais Pašvaldību likums, ko rosināja toreizējais Valsts prezidents Egils Levits un kas paredz divu veidu konsultatīvās iedzīvotāju padomes, proti, pašvaldībās pēc to iniciatīvas jau līdz šim veidotās iedzīvotāju konsultatīvās nozaru padomes un komisijas (to darbību tagad regulē likuma 53. pants), kā arī likuma 58. pantā nostiprinātās iedzīvotāju teritoriālās konsultatīvās padomes.

Kurzemnieka publikāciju sērijā Izpēti, izgaismo, risini – iedzīvotāju padomes, to veidošana, loma un problēmas.

Kuldīgas novadā šobrīd tādas darbojas trīs pagastos – Ēdolē, Īvandē un Vārmē.

Likums nosaka minimumu, bet katra pašvaldība var papildināt ar specifiskām lietām, kā konkrētā iedzīvotāju padome strādā. Oficiālais minimums ir nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

Tieši iedzīvotāju padomēm maijā bija veltīts Kurzemes NVO centra un Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) organizētais salidojums divu dienu garumā Laidu muižā.

Šajā pasākumā Pleskodāles apkaimes biedrības pārstāve un LPA eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos Inese Puriņa pastāstīja, ka pati ilgus gadus strādājusi Kurzemes NVO centrā, un, attīstoties pilsoniskajām iniciatīvām LPA, viņa redz, kas notiek ar aktīviem cilvēkiem Latvijā: „Zinu, ka tie cilvēki, kas darbojas biedrībās, spēj aptvert cilvēkus, kuri tajās nav. Tos, kuriem arī rūp vietējā kopiena, kuri gatavi būt pilsoniski atbildīgāki par vietu, kurā dzīvo, un iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tas, kā tiek veidotas iedzīvotāju padomes, ir unikāls process. Viena lieta ir šo procesu organizēt no pašvaldības, bet arī iedzīvotājiem tas ir kaut kas jauns, jo ir bažas, vai tajās piedalīties, kas tur notiks, kā notiek citur. Tādēļ ir ļoti svarīgi palīdzēt cilvēkiem tīkloties, iegūt zināšanas, drosmi, redzējumu, palīdzēt izplest spārnus tiem cilvēkiem, kas grib darboties. Runājot ar Kurzemes NVO centra vadītāju Maiju Jankovsku, sapratām, ka mums sakrīt kārtis. Maijai pieejams finansējums viena projekta ietvaros, bet man ir redzējums un vīzija – saliekot kopā mūsu pieredzes, radās pasākums Laidu muižā.”

I.Puriņa uzsvēra, ka galvenais secinājums ir tas, ka cilvēki, kuriem interesē iedzīvotāju padomju tēma, ir izslāpuši dzirdēt citas pieredzes. „Viņiem nav ne jausmas, kā šie jautājumi tiek organizēti kaimiņu novadā, un viņi ir pārsteigti, cik dažādi tas var notikt. Otrs secinājums – mēs tiešām esam apzinājuši cilvēkus, kas līdz šim nav bijuši aktīvo cilvēku redzeslokā. Pieņēmums ir apstiprinājies, ka caur iedzīvotāju padomēm cilvēks, kas līdz šim nav bijis aktīvs līdzdalības kontekstā, aktivizējas. Trešais secinājums – mums ir cilvēki, kuriem rūp, kas notiek viņu kopienās, apkaimēs, un kuri ir gatavi iesaistīties. Ir ļoti svarīgi, ka vietvaras šiem cilvēkiem, kas grib darboties, bet nezina, kā notiek procesi, neapcērp spārnus vai ticību tam, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Ir svarīga pilsoniskā izglītība, lai tie, kuri grib, saprastu, kā viņiem rīkoties.”

Juridiskais un emocionālais fons

Mācībās un pieredzes apmaiņā par iedzīvotāju padomēm Kurzemē gan tie pārstāvji, kas jau darbojas, gan tie, kuri par tādiem vēlētos kļūt, tikās salidojumā divu dienu garumā Laidu muižā. Tur varēja iegūt zināšanas un prasmes, kā efektīvi aizstāvēt savas intereses pašvaldībā, kā veidot kopienu, piesaistīt resursus, veiksmīgi komunicēt un risināt konfliktus.

Šīgada februāra pētījumu uzņēmuma Latvijas Fakti aptaujā par dalību pilsoniskajās aktivitātēs (vai iepriekšējo 12 mēnešu laikā sanācis piedalīties kādā no aktivitātēm, piemēram, talkā, piketā, kampaņā vai apspriedē) diemžēl ir kritusies atsaucība. I.Puriņa piebilst, ka tās varētu būt arī kovida sekas: „Mēs varbūt iesūnojām un neejam uz āru. Rādītājs nav diez ko jauks.” Piemēram, talkā 2018. gadā piedalījās 25% aptaujāto, bet šogad no aptaujātajiem vien 12%. No šogad aptaujātajiem 75% nav pēdējā gada laikā piedalījušies nevienā aktivitātē, turpretī 2018. gada aptaujas rādītājs bija 65%.

VAI DEMOKRĀTIJAS NORIETS?

„Man pašai bija ļoti šokējoši, kad 2021. gadā rakstīju maģistra darbu par pilsoniskās sabiedrības veidošanos un valsts attiecībām. Toreiz par savu naudu pasūtīju SKDS aptauju ar jautājumu, vai cilvēkam vispār ir svarīgi, ka viņam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Aptaujā 52% respondentu atbildēja, ka viņiem tas drīzāk nav svarīgi. Varbūt mēs esam noguruši no demokrātijas? Demokrātija ir vissarežģītākā valsts pārvaldes forma. Nekas labāks gan nav izdomāts. Varbūt esam demokrātijas norietā? Otrs jautājums bija, vai būtu jāiesaistās valstī un pašvaldībā būtisku lēmumu pieņemšanā. Tas ir ļoti līdzīgs, bet ar citu nokrāsu. Sanāca tieši tāda pati bilde. 51% respondentu atbildēja, ka drīzāk ne. Bet, jo jaunāks cilvēks, jo ticība ir lielāka,” stāsta I.Puriņa.

Nacionālajā drošības koncepcijā viena no Latvijas prioritātēm apdraudējuma novēršanai ir nepieciešamība īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos, atgādināja I.Puriņa.

KĀ DARBOJAS PAŠVALDĪBA, KĀ TAI PIEKĻŪT?

I.Puriņa skaidroja: „Attiecības ar pašvaldību daudziem no mums ir pirmā pieredze ar varu. Pašvaldību likuma mērķis: nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Detaļas, kā tieši tas izpaužas, tiek aprakstītas nolikumā, kuru pieņem katra pašvaldība. Jaunais sasaukums pēc pašvaldību vēlēšanām var mainīt veco nolikumu. Šis ir ļoti augsta līmeņa lokālais normatīvais dokuments, ar kuru var izdarīt labas lietas. Pēc tam ir ilgtermiņa plānošanas dokumenti, piemēram, teritorijas attīstības plāns, un citi iekšējie saistošie noteikumi.”

Pašvaldībai ar likumu ir uzdotas 22 autonomās funkcijas. Un pašvaldība var īstenot arī citas darbības – savas brīvprātīgās iniciatīvas –, ja vien tas nekavē nodrošināt šo autonomo funkciju izpildi. „Uz šāda pamata ir pašvaldības, kurās ir spēcīga sadarbība ar iedzīvotājiem – finansēšanas konkursi un atbalsts kopienām,” sacīja I.Puriņa. Turklāt likumā minēts, ka pašvaldība tās darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), kas darbojas tās teritorijā.

Lektore uzsvēra, ka laba lieta ir zināt, ka lēmumus, ko pieņem domes sēdē, drīkst ierosināt domes priekšsēdis, komiteja, deputāts, ārkārtas sēdes ierosinātājs, izpilddirektors un arī iedzīvotāju padome. Iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldības līmenī ir iedzīvotāju piekļuve deputātiem – lēmumu pieņēmējiem caur oficiālu tikšanos vai ar pašiniciatīvu, piedaloties deputātu komisiju, komiteju un domes sēdēs. Pašvaldības konsultācijas ar iedzīvotājiem pēc likuma notiek saistošo noteikumu un publiskās apspriešanās. Pēc pašvaldības izvēles arī konsultatīvās struktūrās un inovatīvos pasākumos. Konkrēti rīki iedzīvotāju viedokļa paušanai un to vērā ņemšanai pēc likuma ir iesniegums, kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes, līdzdalības budžets un vietējie referendumi.

„Domājot par iedzīvotāju padomēm – no idejas līdz domes sēdei, kurā pieņem lēmumu, ir trīs pozīcijas, kurās diskutē un lemj par to, vai ideju attīstīt. Teiksim, es ideju aiznesu uz domes komiteju – ja deputāti tai piekrīt, viņi sagatavo lēmumprojektu, ko dot uz domes sēdi, un tur pieņem gala lēmumu. Otrs variants ir savākt parakstus, un tad ideja pa taisno nonāk uz domes galda. Trešais formāts ir iedzīvotāju padome,” pasākumā skaidroja I.Puriņa.

VISMAZ TRĪS FUNKCIJAS

Padome drīkst diskutēt, izteikties un sagatavot lēmumus trim no 22 autonomajām funkcijām. To nosaka likums. Ja dome vēlas, tās var papildināt ar pārējām 19.

Trīs autonomās funkcijas:

• viss, kas saistīts ar teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību un būvju teritorijas uzturēšanas prasībām;

• iedzīvotājiem daudzveidīga kultūras piedāvājuma sniegšana;

• saimniecisko darbību sekmēšana pašvaldības administratīvajā teritorijā un atbalsta sniegšana. Iedzīvotāju padomes tiesības ir sagatavot un domes sēdes darba kārtībā iekļaut konkrētus lēmuma projektus saistībā ar šīm funkcijām, kā arī iniciēt publisko apspriešanu (ar domes lēmumu). Padomē var būt vismaz 16 gadus veca persona, kas nav domes deputāts, izpilddirektors vai tā vietnieks. Padomi var vēlēt jebkurš, kam ir 16 gadu. Papildu ierobežojumi var tikt noteikti konkrētās pašvaldības padomes nolikumā.

VIEDOKĻI

Abās tilta pusēs būt grūti un arī nepareizi

Kalvis Grīnbergs, Siguldas novada Mores pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdis:

– Pagastā ir nedaudz virs 600 deklarēto iedzīvotāju. Siguldas novads bija viens no pirmajiem, kurā tika ieviestas iedzīvotāju padomes, pirms tas bija noteikts likumā. Padomē darbojos divus gadus. Vispirms bija konsultatīvās padomes, tad tās kādu brīdi pieklusa, pēc tam bija iedzīvotāju padomes, bet tagad ir abas divas. Esmu pašvaldības struktūrvienības darbinieks. Tā ir viena no lietām, ko es tuvākajā laikā ierosināšu, lai to pārtrauktu. Pieredzes ir dažādas, bet mana pieredze Siguldas novadā rāda, ka tas nav objektīvi. Tiklīdz esi pašvaldības darbinieks, esi kā tilts. Es kādreiz uzsvēru, ka iedzīvotāju padome ir kā tilts starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Ja tev ir divas rokas, tad gribot negribot abas līdzīgi nevar noturēt. Ja tavs darba devējs tur vienu roku, bet kaimiņš – otru, tad abiem izpatikt nevarēsi un jāmeklē briesmīgs kompromiss. Tas nostrādā ļoti retos gadījumos. Iedzīvotāju padomju pārstāvjiem nevajadzētu būt abās pusēs. Man ir bijis ārkārtīgi grūti godprātīgi un pienācīgi pārstāvēt iedzīvotāju intereses. Ja kāds plāno stāties iedzīvotāju padomē, jāpārdomā, vai būsiet ar tik spēcīgu mugurkaulu un vai jums tas tiešām ir nepieciešams, ka jūs kādreiz par stingrāku viedokļa izteikšanu izsauc uz ētikas komisiju. Man tāda pieredze ir bijusi – es ar to nelepojos. Bet ir arī daudz labu lietu un sadarbības, kuru rezultātā panākti uzlabojumi iedzīvotāju labā.

Manus tiešos darba pienākumus ietekmē kaimiņu jautājumu risināšana par kaut kādām nebūšanām, piemēram, par apgaismojumu vai trotuāriem. Būšana abās tilta pusēs ir sarežģīta, pašvaldība arī ir sprukās, tā nevar izpildīt visas iedzīvotāju vēlmes. Ir ierobežots budžets, un ir daudz jautājumu, kas nemaz nav pašvaldības kompetencē.

Mūsu iedzīvotāju padomē ir pieci cilvēki – priekšsēdis, vietnieks, sekretārs un divi pārstāvji. Diemžēl četri no mums ir pašvaldības darbinieki. Kad sāku tur darboties, iedzīvotāju padomes bija kaut kas jauns, apzinājos, ka tas ir brīvprātīgais darbs. Es esmu konkrētās vietas patriots – dzīvoju Siguldas pilsētā, esmu beidzis pamatskolu Mores pagastā un jūtu, ka man kaut kas jādara pagasta labā. Man tur ir uzņēmējdarbība, katru dienu tur esmu. Man nebija konkrētas vīzijas, kas būs jādara. Domāju to turpināt darīt. Esam paveikuši vairākus darbus – apturējuši skolas reorganizāciju, atjaunojuši ģimenes ārsta praksi, jauniešiem ierīkojuši basketbola grozus. Es kā iedzīvotāju padomes pārstāvis novēlu saglabāt mugurkaulu un nebūt pārāk paklausīgiem. Esiet pozitīvi un sadarbojieties! Ja pārdosieties, iedzīvotāji uz jums labi neskatīsies.

Iedzīvotāji baidās runāt ar pārvaldi

Kārlis Kantsons, Talsu novada Dundagas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdis:

– Iedzīvotāju padome tika izveidota pērnā gada novembrī. Tā kā sākotnēji tajā nebija pieteicies neviens, mani uzrunāja pagasta pārvaldes darbinieki, vai nevēlos pieteikties un uzrunāt citus dalībniekus. Esam septiņi cilvēki, visi arī dzīvojam pagastā. Mēs tiekamies likumā noteiktajās reizēs, kas iepriekš izsludinātas novada mājaslapā. Par daudzām tēmām, kurās nav nepieciešams balsojums, tiekamies parunāt neformāli. Mēs sākām ar mazie darbiem, piemēram, aiztaisījām dažas bedres uz ceļiem, sporta laukumā novācām kontrolaku. Saņemu daudz ziņojumu no iedzīvotājiem, jo viņi baidās ziņot pa taisno pagasta pārvaldei, lai gan tur nav ļaunu vilku. Pārvaldes vadītājs ir ļoti atsaucīgs. Centīsimies realizēt velotrases izbūvi. Panācām, ka ceļš, kur ir aktīva kustība, tika greiderēts. Ieklausījos arī iedzīvotājos par ātrās palīdzības posteni, kurā trūkst darbinieku. Uzdevām jautājumu vadībai, jo ar iedzīvotājiem nav komunikācijas, radās baumas. Cīnīsimies arī par pašvaldības policijas atjaunošanu Dundagā un ceļu tīrīšanu ziemā – ne visiem iedzīvotājiem skaidrs, kurš ir pašvaldības, privātais un valsts ceļš. Rosinājām, lai publicē karti, kuri posmi ir pašvaldības ceļi. Liels uzdevums ir norādīt pašvaldībai, ko vajadzētu paveikt, jāpalīdz arī izpilddirektoram lietas risināt.

Panākuši praktiskas lietas

Dario Ramuss, Tukuma novada Lapmežciema pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdis:

– Esmu konsultatīvajā padomē no sākta gala – 2020. gada. Sākumā kā biedrs, vēlāk ievēlēts par priekšsēdi. Pirms novadu reformas bijām Engures novadā. Iniciatīva nāca no Tukuma novada domes, bija nolikums, ar kuru saskaņā tikām ievēlēti no iedzīvotāju vidus. Sākotnēji bijām 13, bet tagad esam 12 aktīvi cilvēki. Šobrīd izskan, ka iedzīvotāju padomes būtu tās, uz ko jāvirzās. Gribēju saprast atšķirību, ar kuru no līdzekļiem vairāk var ietekmēt pašvaldību. Sākotnējais secinājums ir tāds, ka darbojamies labi un šobrīd jēgas kaut ko mainīt nav. Tas viss ir atkarīgs no novada domes vadības. Kopš 2020. gada esam panākuši sīkas un praktiskas lietas, piemēram, autobusu maršrutu sarakstus, kurās pieturās tas apstājas ne tikai pie mums, bet arī Jūrmalā, kur strādā daudz cilvēku un mācās bērni. Ir būtiski sakārtot to, ka autobuss apstājas tajās pieturās, kurās tas nepieciešams. Kā jau visā piekrastes zonā, ļoti daudz īpašumu ir iegādājušies ārzemnieki – viņiem nav izpratnes, ka ir tā saucamās sarkanās līnijas. Viņiem pieder zemes gabali, kam apliek apkārt žogu, neskatoties uz kaimiņu vajadzībām. Mēs esam cīnījušies un panākuši to, ka žogi nolikti tā, lai visiem ir ērti. Kad padomē sāku darbību, man bija rozā sapnis – gar Kaņiera ezera malu ir degradēta vide, domāju tur izveidot dabas taku. Visu laiku bija iebildumi no Ķemeru Nacionālā parka, bet martā mums izdevās noorganizēt pārgājienu pa potenciālo takas vietu un no Ķemeru parka saņēmām akceptu, ka varam sākt projektēt. Sākotnēji tikāmies katru otro mēnesi, bet tagad katru trešo. Mums ir laba sadarbība ar pagasta pārvaldes vadītāju – viņa piedalās katrā sanāksmē un izklāsta plānus. Saņemam informāciju no viņas un izsakām savas vajadzības.

Tikko sākusi, jo ir patriote

Mišela Dombrovska, Jelgavas novada Vircavas pagasta iedzīvotāju padomes pārstāve četrus mēnešus:

– Mans stāsts par padomēm sākās pirms četriem gadiem kādā pasākumā Jelgavas novada Valgundē. Tas bija laiks, kad par iedzīvotāju padomēm sāka runāt. Man tajā laikā tā likās pārāk utopiska ideja. Nesen, pirms četriem mēnešiem, kad šis jautājums kļuva aktuāls, man ieslēdzās atbildības sajūta, ka padomei ir jābūt. Esmu iepriekš strādājusi par jauniešu centra vadītāju. Man ir arī biedrība – neviens no tās gan negribēja iesaistīties, lai gan visiem bija sajūta, ka padomei jābūt. Zvanīju cilvēkiem un teicu, lai nāk piedalīties. Man ar kolēģi bija izveidojies pakts – ja tu iesi, es arī iešu. Slieksnis bija seši cilvēki. Iesniedzām iesniegumus domei un vēlēšanu dienā pagasta aktu zālē ar iedzīvotājiem sanācām kopā – katrs cēlās kājās un ar sevi iepazīstināja. Jelgavas novadā padomes ir tikai nesen, un es esmu sava pagasta patriote.

Kas ir labāk – biedrība vai padome?

Sanita Prauda, skrundeniece:

– Mums tikko, pirms dažiem mēnešiem, tika nodibināta biedrība Skrunda 360. Plāni ir lieli un grandiozi. To nodibinājām uz bērnudārza Liepziediņš pamata. Vecāku padomē savākušies ļoti aktīvi vecāki. Biju viena no tiem, kas cīnījās par to, lai bērnudārzā ir jauna vadītāja. Bērnudārzam ir dažādas vajadzības – nodibinājām biedrību ar mērķi saņemt ziedojumus, finansējumu un rakstīt dažādus projektus. Biedrībai ir lielāks spēks nekā parastam iedzīvotājam. Pirmais mērķis – bērnudārzam vajadzēja āra grilu, kur cept pankūkas dažādos pasākumos un vārīt zupu. Sakopām teritoriju un grilu kā biedrība uzdāvinājām.

Tagad gribu saprast, vai ir jēga iesaistīties padomē. Skrundā tādas vēl nav. Man šķiet, ka pietiek ar biedrību, jo tāpat var kūrēt visādus pasākumus un piesaistīt finansējumu caur to. Salidojumā Laidos pārliecinājos, ka padome arī ir foršs instruments, jo tā esi tuvāk pašvaldībai, kurai tevi ir jāņem vērā. Man bija ļoti vērtīgi dzirdēt citu pieredzi. Darboties iedzīvotāju padomē ir brīvprātīgais darbs, dari to pašu ko pašvaldība, bet tev par to nemaksā. Es gribētu, lai Skrundas iedzīvotāji ikdienā aktīvāk iesaistās jebkurā jautājumā. Man liekas, ir tāda tendence, ka jaunieši grib atgriezties un dzīvot laukos, bet īsti līdz galam kaut ko darīt gatavi ir tikai puse. Nezinu, kā to panākt, bet gribētu, lai iedzīvotāji ir aktīvāki un notic domei.

Man liekas, ka Skrunda ir drusku pamesta novārtā pēc novadu apvienošanas. Pašai gan ir ļoti labs kontakts ar domi – zinu, ka pie pārvaldes vadītājas varu griezties jebkurā brīdī ar jautājumiem.

#SIF_MAF2025

#izpēti_izgaismo_risini

#kurzemnieks