Mērķtiecīgs, ar lielām darbaspējām

Vieglatlēts ALEKSIS GAILĪTIS veiksmīgi startējis gan Latvijas, gan Baltijas sacensībās, pārbaudījumi izturēti arī Eiropas līmenī. Viņa pamatdisciplīnas ir trīssoļlēkšana un tāllēkšana. Pirmā trenere Ieva Skurule no Kuldīgas novada sporta skolas apliecina: jaunietis zina, ko vēlas, ir neatlaidīgs un spēj daudz.

Kā tu pats vērtē aizvadīto vasaru?

Teikšu, ka līdz šim tā bijusi vislabākā sezona. Svarīgākais bija Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls. Startēju divās disciplīnās: tāllēkšanā izcīnīju 5.vietu, bet trīssoļlēkšanā paliku sestais. Protams, vienmēr gribas labāk. Kopumā esmu apmierināts. Pašam nozīmīgs starts bija arī Prezidenta balvas izcīņā tepat Latvijā – tajā izcīnīju 3. vietu trīssoļlēkšanā. Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā startēju sava vecuma grupā – U18, bet Prezidenta balvas izcīņā – ar pieaugušajiem.

Vai tur konkurence spēcīgāka?

Tā ir spēcīgāka manā grupā. Tur džekiem adrenalīns lielāks – visi grib uzvarēt, tāpēc spriedze lielāka. Pieaugušie ir nobrieduši – viņi zina, ko dara. Un visu dara mierīgi. Man pie pieaugušajiem ir mierīgāk. Mana vecuma grupā sportisti, varētu teikt, ir agresīvāki.

Tavas disciplīnas ir trīssolis un tāllēkšana.

Jā. Taču treniņos bieži vien sprintojam, jo tāllēkšanai tas ļoti nepieciešams. Jo tālāk gribi aizlēkt, jo ātrāk jāskrien. Tāpēc arī skrienu. Ar jauno sezonu lēnām sākšu skriet 60 metrus, bet vasarā – 100 metrus.

Murjāņu Sporta ģimnāzijā tu mācies otro gadu. Pastāsti, kā mainījies treniņu režīms!

Kuldīgā treniņi bija piecas reizes nedēļā. Murjāņos iznāk desmit vai pat 11 reizes nedēļā. Darbdienās treniņi ir divi, sestdienās – viens. Slodze liela. Sākumā bija grūti pierast, bet laika gaitā tas ieietas. Mainījās treniņa plāns, tāpēc ka visu sāku no jauna, arī vingrinājumus. Vēl jāstartē sacensībās. Tagad mans treneris ir Viktors Lācis.

Vai vari apvienot ar mācībām skolā?

Jā, varu. Mācos 11. klasē, un nav nemaz tik grūti.

Vai jau zini, kas tevi sagaida jaunajā sezonā?

Ziemā lielas sacensības nav paredzētas. Ceru, ka iznāks startēt Kuldīgas Katrīnas kausā. Pagājušajā gadā biju pieteikts, bet nepiedalījos, jo saslimu. Vasarai iesildošās sacensības būs arī Sportland kausa izcīņa. Vasarā būs arī Latvijas, Baltijas čempionāts. Iespējams, startēšu pasaules čempionātā U20 grupā – vismaz plānā ir nokārtot normatīvu. Šogad sākšu startēt šajā vecuma grupā.

Vai Latvijā trīssoli un tālumu lec daudzi?

Sacensībās ir visai daudzi. Bet to, kuri varam konkurēt un cīnīties par medaļām, daudz neesam.

Cik gadu vieglatlētikā jau esi?

Šis ir 13. gads. 11 trenējos Kuldīgā pie Ievas Skurules – viņa bija mana pirmā trenere. Sākumā biju sprinteris. Vēlāk mēģinājām vairākas disciplīnas – kuras man padodas un kuras ne. Bija brīdis, kad pārgāju uz barjerskriešanu. Lēcu tālumā.

Tā bija U14 grupa. Trenere sacīja: kad būšu U16 grupā, pamēģināsim trīssoļlēkšanu. Pamēģināju – sanāca labi.

Kura disciplīna patīk vislabāk?

Tā noteikti ir trīssoļlēkšana. Man patīk lēkt tālu jeb, kā mēs sakām, – lidot (smejas).

Kas ir grūtākais?

Man – tikt galā ar sevi, ar emocijām. Trīssolī daudz un ātri jādomā, no pirmā izskrējiena jāpārslēdzas uz otro soli, jāprot noturēt ķermeni un nesagāzties. Jākoncertējas lēcienam, jābūt tehnikai.

Kādas rakstura īpašības vajadzīgas?

Cīņasspars. Jāmāk zaudēt – visādi var gadīties. Visu sezonu vari lēkt kā pirmais, bet galvenajās sacensībās kāds par centimetru tevi pārlec.

Kā nolēmi trenēties šajā sporta veidā?

Vieglatlētikā pie Ievas trenējās lielā māsa Alise. Mamma negribēja, lai sēžu mājās: puikam kaut kas jādara. Gāju māsai līdzi, un iepatikās uzreiz. Bija brīdis, kad no vieglatlētikas pārgāju uz futbolu, bet tas kādu pusgadu. Sapratu, ka vieglatlētika tomēr būs mans sporta veids, un aizgāju atpakaļ.

Cik reižu gadā tagad izdodas atbraukt uz mājām?

Maz. Visu vasaru nosēdēju Murjāņos, braukājot pa sacensībām. Tagad mums sākumā ir trīs mēnešu sagatavošanās, un tad uz mājām var atbraukt biežāk. Kad decembrī sāksies ziemas sezona, mums iesaka to nedarīt, jo var saslimt. Brīvlaikos varam braukt. Tagad esmu mājās (saruna notiek augusta beigās – red.), piedalījos arī novada vasaras sporta spēlēs. Man jākustas, jo sezona tomēr vēl nav beigusies. Septembrī jālido uz Itāliju – tur man būs kluba sacensības.

Ko tas nozīmē?

Tur meklē jauniešus, kurus atbalstīt. Uzaicina uz klubu, jāstartē sacensībās, un par konkrētiem rezultātiem arī samaksā. Viņi raugās, kāda ir sportista izaugsme. Es braukšu pirmo reizi atrādīties – startēšu trīssolī un tāllēkšanā.

Vai braucat arī uz treniņnometnēm?

Oktobra brīvlaikā nedēļu būs nometne Portugālē. Tāda ir arī pavasarī, bet tad gan braucam uz trim nedēļām. Portugālē ir piemērotāki apstākļi treniņiem laukā, var labāk sagatavoties vasaras sezonai.

Kur Latvijā tev patīk startēt vislabāk?

Valmieras stadionā – tur jūtos kā mājās.

Novada sporta spēlēs varēji iemēģināt Kuldīgas Centra vidusskolas stadionu.

Priekš treniņiem ir ļoti labs. Žēl, ka nav pēc normatīviem, jo tas ļautu rīkot kādas lielākas sacensības. Taču stadions man patika.

Ko dari brīvajos brīžos?

Patīk uzspēlēt basketbolu. Labprāt dodos makšķerēt – parasti eju ar spiningu, un tad jau nekā cita nav kā līdaka. Pats gan zivis neēdu (smejas). Lomu dodu arī draudzenes Keitas Jēkabsones ģimenei.

Vai spēlēt bumbu treneris ļauj? Citiem ir aizliegts, lai negūtu traumas.

Ir jau atšķirība, kā to spēlē. Es cenšos pa mierīgo.

Vai arī draudzene sporto?

Viņa dara tieši to pašu, ko es, un arī mācās Murjāņos.

Cik tev ir medaļu un kausu?

Medaļas neesmu skaitījis, bet to ir daudz. Kausi ir ap 25, bet visi nav no vieglatlētikas. Agrāk piedalījos Bērnu rallijā, kur ar riteni jāpārvar dažādi šķēršļi. Vienu reizi kļuvu par čempionu, bet kopumā no šīm sacensībām man ir trīs kausi.

Vai savulaik sportoja tavi vecāki?

Tētis skrēja garos gabalus, mamma piedalījās Kuldīgas pusmaratonā. Mazākā māsa Beatrise, kurai ir astoņi gadi, bija uz iepazīšanās treniņiem pie vieglatlētikas treneres Aijas Lancmanes. Vecākā māsa Alise tagad studē tiesību zinātnes.