Liels panākums latviešu pludmales volejbolistiem

„Man ir tāda mentalitāte: ja kaut ko daru, gribu būt labākais. Ticu, ka pienāks brīdis, kad būšu pasaulē labākais spēlētājs. Ar tādu domu eju uz katru treniņu un spēli,” intervijā Kurzemniekam pirms apmēram gada sacīja kuldīdznieks Kristians Fokerots.

Abi kopā – visstiprākie

Turpat intervijā jaunais un talantīgais sportists stāstīja arī par savu komandas biedru, pieredzējušo volejbolistu Mārtiņu Pļaviņu: „Viņš spēles laikā nemēģina komandas biedru mācīt vai būt pārāks. Laukumā attiecības ir vienkāršas, un to 20 gadu vecuma atšķirību es nejūtu. Kopā ar Mārtiņu ir tāds miers arī tad, kad spēle neiet mums par labu. Ir uzticība, ka partneris var nospēlēt stabili.”

Šoreiz spēle gāja abiem par labu – Kuldīgas puika Kristians Fokerots (21 gads) ar savu pieredzējušo pārinieku Mārtiņu Pļaviņu (41) Brazīlijas smiltīs Latvijai atnesuši pirmo pasaules elites zeltu! Abi turnīrā cīnījās bez zaudējumiem, uzvarot visās trīs apakšgrupas spēlēs un pēc tam arī četros izslēgšanas turnīra mačos. Finālā ar rezultātu 2:0 (21:17, 21:11) viņi pārspēja francūžus Remī Basero un Kalvinu Ajē.

Pro Beach Tour rangā pirmās ir Elite 16, otrās – Challenge, bet trešās – Futures sacensības.

Emociju karuselis un nakts pie ekrāna

Tā kā šīs sacensības notika tālajā Brazīlijā, Kristiana vecāki Anna Fokerota un Krists Šlakorcins spēli skatījās mājās. „Neatkarīgi no tā, cik pulkstenis rāda pie mums, vienmēr fanojam līdzi un pavadām ar labām domām,” teic Anna. „Šoreiz jau bija nojauta, ka zelts tiks nopelnīts, jo viņiem ir ļoti laba komanda. Ja Kristians ir kādu mērķi nospraudis, tad viņš neatlaidīgi uz to iet. Stress un satraukums bija, bet ne pārsteigums, jo, gadiem sekojot līdzi un esot visā tajā iekšā, mums izveidojies tāds kā rūdījums, lai gan pie emocijām jau nevar pierast.”

Krists piebilst: „Man jau bija tāda vīzija par zeltu. Puika reti kad tiek uz Kuldīgu mūs apciemot, jo dienā ir pat vairāki treniņi, bet uz Vecpilsētas svētkiem bija laiku izbrīvējis. Gribēja ļoti pirms Brazīlijas Ventas rumbā nopeldēties, taču augstā ūdenslīmeņa dēļ nesanāca, taču savu māju enerģiju viņš uzņēma, un tā viss notika.”

Tuvākajā laikā satikties ar vecākiem iznākšot vienīgi tad, kad Kristians uz mirkli atgriezīsies Rīgā, bet jau trešdien viņam jālido uz nākamo Elites 16 turnīru Hamburgā. Nākamnedēļ sāksies Eiropas čempionāts, bet pēc tam – tūre Kanādā.

Arī Mārtiņa Pļaviņa sieva Liene spēles vērojusi mājās kopā ar meitām. „Finālspēles laikā sajūtas bija mierīgas. Daudz vairāk nervu prasīja pusfināls. Varbūt tāpēc, ka bija tik būtiski tieši tajā izcīnīt uzvaru.” Liene atzīst, ka ikviena uzvara nāk grūti, turklāt Brazīlijā liela ietekme bijusi laukumā valdošajam karstumam. Šobrīd ģimeni pārņēmis emociju karuselis: „Kad gājām gulēt, Mārtiņš cēlās, vai otrādi. Spēles notika naktī, un mēs cēlāmies tās visas skatīties. Tāpēc tagad papildus tam, ka ir milzīgs prieks un lepnums par sasniegumu, iestājies arī miers un atslābums.”

Kurzemnieks sazinājās ar savu novadnieku Kristianu Fokerotu, kuram līdz avīzes iznākšanai neizdevās atrast laiku, lai atbildētu uz jautājumiem. To varēsiet lasīt kādā no nākamajiem numuriem.