Gaidīšana rindā maksā bērnību

„Ģimenē visi ir brāļi un māsas – asinssaitēm nav nozīmes. Viņi viens otru uzmana,” tā Kuldīgā SOS Bērnu ciematu asociācijas kampaņu Rindā uz ģimeni atklāja audžuvecāki Anda un Gatis Stibas. Pasākuma nolūks – aicināt pieaugušos kļūt par audžuvecākiem.

Kuldīgas novadā ir 17 tādu ģimeņu, un tās uzņem bērnus no visas Latvijas, stāsta bāriņtiesas vadītāja Liene Lācekle: „Arī mūspuses bērni nonākuši citos novados. Ja bērniņš palicis bez ģimenes, bāriņtiesa meklē palīdzību krīzes centrā vai pie audžuģimenēm. Mūsu novadā ir tādi audžubērni, kuriem ir brāļi un māsas. Ja audžuģimeņu būtu vairāk, tad tie bērni, kuri gaida, varētu piemērotāko pielāgot sev, nevis otrādi. Tāpat vairākas ilggadējas audžuģimenes vēlētos doties pelnītā atpūtā, taču jaunas vietā nāk mazāk, nekā mums gribētos.” Šogad novadā pieteikusies viena, pagājušogad nav bijis nevienas.

Latvijā vairāk nekā 5100 bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir 654 audžuģimenes, kurām piešķirts statuss un kurās jau ievietots vairāk nekā 1300 bērnu.

Kuldīgā, Liepājas ielā pie hercoga Jēkaba skulptūras, līdz novembrim atradīsies vides objekts Rindā uz ģimeni. Noskenējot kvadrātkodu, tur varēs uzzināt par ārpusģimenes aprūpes veidiem, par to, kā atbalstīt ģimenes un tās nevalstiskās organizācijas, kas rūpējas par bērniem, kuri palikuši vieni.

Andai un Gatim Stibām ir pieci bērni, no tiem trīs ir audžubērni. Kļūt par audžuvecākiem nolēmuši pandēmijas laikā. „ Ir patīkami dot savu mīlestību bērniem. Ja varētu, paņemtu visus pasaules bērnus, kas palikuši bez ģimenes, bet kvadrātmetri mums to neatļauj,” smej Gatis. Anda piebilst par atbildību: „Brīvdienas no bērniem nevar paņemt. Mēs pret visiem izturamies vienlīdzīgi, nevis viens pa kluso kārumus saņem vairāk, un, ja jārājas, tad uz visiem. Vecākā audžumeita, kura jau savā dzīvē, pie mums ir tikpat bieži, cik agrāk. Kad Tēva vai Mātes dienā dzirdi paldies, saproti, ka kaut ko esi izdarījis pareizi.”

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas valdes priekšsēde Ilze Paleja informē, ka ik gadu no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemts vairāk nekā 1000 bērnu – dienā trīs vai četri mazuļi: „Daudziem var atrast aizbildni, un bērni nonāk pie vecvecākiem, vecākiem brāļiem vai māsām, bet diemžēl ne visi. Ap 1000 bērnu dzīvo krīzes centros vai aprūpes iestādēs. Tāpēc rīkojam kampaņu, izvietojot vides objektus – krēslus –, kas atgādina rindu, kurā bērni gadiem gaida uz ģimeni. Šī gaidīšana viņiem maksā bērnību.”