Neattīrītus ūdeņus laist dabā vairs nevarēs

Šovasar Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā pēc ilgiem laikiem ne tik vien vairs neplīvoja Zilais karogs, bet vairākkārt pat izskanēja aicinājums nepeldēt, jo ūdens kvalitāte Ventā bija ievērojami pasliktinājusies. Tas pamudināja pašvaldību atrotīt rokas un meklēt iemeslus. Viens no tiem bija neattīrīta kanalizācijas satura ieplūšana.

SĀKA PĀRBAUDĪT ĪPAŠUMUS

Aktivizēt kontroli pār sadzīves notekūdeņiem pilsētā pamudināja ne tikai sliktie Ventas ūdens rādītāji, bet jau iepriekš konstatētie vides piesārņojuma gadījumi – lietusūdens novadgrāvjos bija pamanīti cauruļu izvadi ar neattīrītu kanalizāciju. Novada domes speciālisti kopā ar Kuldīgas ūdeni (KŪ) un pašvaldības policiju pilsētā un apkārtējos ciemos sāka pārbaudes, lai novērstu nepareizu decentralizētās kanalizācijas lietošanu un kaitējumu dabai. Vairums vietu pēc KŪ saraksta jau apskatītas, pārbaude turpinās, tostarp atgriežoties vietās, kur konstatēti gan formāli pārkāpumi, gan faktiski.

LAIŽ GRĀVĪ

Kā norāda domes vides speciāliste Inta Putniņa, jau vairāk nekā trīs gadus spēkā ir prasība decentralizēto kanalizāciju reģistrēt. Daudzi Kuldīgas iedzīvotāji to izdarījuši, taču joprojām ir tādi īpašnieki, kas neapzināti vai pat ļaunprātīgi to nedara. „Pārbaudām tās adreses, par kurām nav ziņu, kur sadzīves notekūdeņi tiek novadīti. Iedzīvotāji tika informēti, un bija dots laiks dokumentāciju sakārtot,” teic speciāliste. „Šāda kanalizācija ir daudzviet, bet tā nav reģistrēta, kā arī saturu izved nezināms asenizators. Ir atklājušies tādi gadījumi, kad sadzīves notekūdeņi izvadīti grāvī. Cilvēki pamanījušies caurules ierakt pat cauri kaimiņu īpašumiem. Biežāk tas konstatēts dārziņu kooperatīvos, arī dažviet Putnudārzā un Pārventā. Meliorētajās platībās cilvēki pieslēdzas arī šai sistēmai, un tā neattīrītā kanalizācija aiztek uz Ventu. Ejot pa pastaigu taku, jūtams, ka ir tādas vietas, kur ūdens tiešām smird. Tāpēc aktīvi sākām pārbaudes, un atklājās daudz tādu caurulīšu, pa kurām netīrais ūdens nonāk dabā.”

ATŠĶIRĪGA ATTIEKSME

Pēc speciālistes teiktā, kopumā aina nav slikta, bet, kā zināms, pat piliens darvas var mucu medus padarīt rūgtu. Ir tādi privātmāju īpašnieki, kuriem vide rūp. Daļa jauno vai pārbūvēto māju saimnieki ierīkojuši individuālas attīrīšanas iekārtas, kas ir dārgākas nekā centralizētā kanalizācija. Bet citur joprojām izmanto pirms gadiem 30 un vēl senāk ierīkotās krājtvertnes, kas nekad nav pilnībā izsūknētas un pārbaudītas. No tādām pa plaisām un caurumiem ūdens jau sen iesūcas zemē, piesārņojot arvien plašāku vietu.

„Kā var nesaprast, ka tādā veidā un arī tad, ja kanalizācija novadīta grāvī, tiek sagandēta paša zeme? Nereti blakus ir aka, no kuras tiek smelts dzeramais ūdens!” sašutusi ir I.Putniņa.

NOTEIKUMI BŪS SKAIDRĀKI

Notekūdeņu apsaimniekošanu (ja kanalizācija nav pievienota centralizētajai) un reģistrāciju regulē Ministru kabineta noteikumi nr. 384. Tie attiecas uz ciemu un pilsētu decentralizētajām sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto: 1) rūpnieciski izgatavotas attīrīšanas iekārtas, kas attīrīto novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³ diennaktī; 2) septiķus; 3) krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas tīrīšanas atkritumi.

Tiek izstrādāti jauni pašvaldības saistošie noteikumi, jo Kuldīgas novads nu apvienojies ar Skrundas un Alsungas novadu. Prasību būtība nemainīsies, bet tā tiks paskaidrota, lai nerastos pārpratumi.

EIROPA LIEK ATSKAITĪTIES

Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdis Andris Kļaviņš atgādina, ka Eiropas Savienība jaunajām dalībvalstīm ūdenssaimniecību sakārtošanai savulaik atvēlējusi lielu naudu, tai skaitā Latvijai ap miljardu eiro notekūdeņiem. Tagad laiks atskaitīties, kas izdarīts. „Ļoti daudz ir izdarīts centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas uzlabošanā. Bet Eiropa vēlas zināt, cik cilvēku beiguši notekūdeņus novadīt dabā, un tam īpaša uzmanība nebija pievērsta. Turklāt mūsu uzņēmumam tagad pakļauta ne vien pilsētas, bet visa novada ūdenssaimniecība. Lielākoties kārtība ir visur, kur centralizēti nodrošinām labu ūdeni. Diemžēl daudzviet, kur pieslēgšanās kanalizācijai ir pieejama, visi nav to izmantojuši. Bet arī tā sabiedrības daļa, kuras īpašumiem centralizētās sistēmas tuvumā nav, netiek atbrīvota no pienākuma dabā novadīt tikai attīrītus notekūdeņus. Putnudārzā gadu desmitiem tie laisti grāvī, un cilvēks pieradis – nav intereses kaut ko mainīt.”

PĒC SENIEM IERADUMIEM

Par jaunajām mājām satraukuma neesot – būvniecību nevarot pat sākt, ja projektā nav likumam atbilstošas kanalizācijas. Tas pats attiecas uz veco māju pārbūvi. Problemātiska situācija ir tur, kur cilvēki gadiem dzīvo pēc seniem ieradumiem. „Nav ko brīnīties, ka Ventā slikts ūdens!” tā A.Kļaviņš. „Ne jau vienā mirklī kāds tur sagāza kaudzi piesārņojuma. Tas viss no notekūdeņu grāvīšiem tur lēnām plūdis pa tiešo un ar gruntsūdeņiem arī no tālākas apkārtnes. Jā, ir vietas, kur centralizētajai kanalizācijai vajadzīgs tāds ieguldījums, ko īpašnieks nevar atļauties, un arī mums nav iespēju atbalstīt. To var atrisināt citādi. Problēmas rada tie, kuri vispār nedomā.”

TIKAI FORMĀLI

Kuldīgas ūdens informācijas un uzskaites speciāliste Gunita Kudrovska stāsta, ka iepriekš ik gadu centralizētajai sistēmai pievienots 50–60 namu. Šogad tikai septiņi, jo pašvaldības atbalsts vairs netiek piešķirts. Taču uzņēmumā jāreģistrē arī visas decentralizētās sistēmas. „Nevar aizbildināties, ka nav bijusi informācija,” norāda speciāliste. „Ja kas nav saprotams, var nākt pie mums – pastāstīsim. Konsultēsim, ja cilvēks vēlas ko uzlabot. Diemžēl visi neapzinās atbildību. Tāpēc svarīga arī sabiedrības ieinteresētība, jo tā ir kopīga lieta. Neattīrīti notekūdeņi skar plašākas teritorijas, un bieži vien par to ziņo kaimiņi. Ir arī tādi gadījumi, kad cilvēks savas mājas savācējtvertni ir reģistrējis, bet nav apliecinājuma, ka tā kaut reizi būtu izvesta.”

JĀBŪT PIERĀDĪJUMAM

Kā liecina ziņas mājaslapā www.kuldigasnovads.lv, mūsu pašvaldībā asenizācijai reģistrēti trīs uzņēmumi: Kuldīgas ūdens, August Latvia serviss un Skrundas komunālā saimniecība. Iespējams, ka nodarbojas vēl citi, bet par pakalpojumu jānorēķinās un jābūt čekam vai pavadzīmei, ka notekūdeņi izvesti legāli.

PĀRSTEIDZ, KA AR POLICIJU

Lai novērstu kaitējumu videi, pašvaldība ar Kuldīgas ūdens darbiniekiem nesen atklājusi četras vietas, kur acīmredzami piesārņojošs ūdens no caurulēm plūst novadgrājvos, kas tālāk savienojas ar Ventu. Tur cauruļu izvadi tamponēti – uzlikta pagaidu plombe, lai kanalizācija vairs nenokļūst dabā. Apskatē piedalās arī pašvaldības policija. „Adreses pārbaudām pēc Kuldīgas ūdens saraksta,” stāsta policijas priekšnieka vietniece Ineta Meiere. „Izskaidrojam, kādi ir noteikumi, un lielākā daļa saprot un var uzrādīt dokumentus, ka kanalizācija izvesta atbilstoši, nevis novadīta dabā. Drīzāk cilvēku izbrīns ir par to, ka pie mājas piebrauc pašvaldības policija un interesējas par kanalizāciju. Pilsētā īpašumi ir gandrīz pārbaudīti. Skatīsimies, kas notiek dārziņos.”