Kuldīga

Kuldīdznieks KRISTAPS BĒRZIŅŠ ir viens no Latvijas labāko skrējēju pulka. Šosezon viņa kontā ir maratona, pusmaratona, desmit un piecu kilometru distance, vēl viņš piedalās taku skriešanas seriālā Stirnubuks. Viens no lielākajiem pārbaudījumiem bijis pasaules kalnu un taku skriešanas čempionāts Austrijā.

Vakar, seno baznīcu zvaniem zvanot, Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska Rātslaukumā pacēla karogu par godu Kuldīgas iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Nav iespējams nosaukt visus, kas bijuši iesaistīti garajā, sarežģītajā Kuldīgas ceļā uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Tomēr dažu cilvēku veikums bijis nozīmīgāks. Tāpēc Kurzemnieks viņiem jautā par pašu ideju un lielākajām grūtībām, par to, kas devis gandarījumu, kā arī lūdz prognozēt, kas mainīsies iedzīvotājiem, tostarp uzņēmējiem, un kas darāms turpmāk.

Mērķtiecīgs, pacietīgs un ilgs bijis Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītājas un arhitektūras doktores JANAS JĀKOBSONES darbs un ieguldījums pilsētas ceļā uz UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstu. Šajā laikā viņa kļuvusi arī par biedri-eksperti ICOMOS* zinātniskajā starptautiskajā vēsturisku pilsētu un ciematu komitejā un guvusi pasaules pieredzi.

Migrēna jeb īpašas galvassāpes katram izpaužas citādi, atšķirīgi ir arī lēkmes palaišanas mehānismi, bet šķiet, ka visiem gadījumiem ir kaut kas kopīgs – gan fizisks, gan emocionāls paaugstināts jutīgums pret krāsām, skaņām, smaržām, stresu.

Svētdien, 17. septembrī, 17.20 Kuldīga tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā Saūda Arābijā, Rijādā, bija lēmusi 21 dalībvalsts.

Vieglatlēts ALEKSIS GAILĪTIS veiksmīgi startējis gan Latvijas, gan Baltijas sacensībās, pārbaudījumi izturēti arī Eiropas līmenī. Viņa pamatdisciplīnas ir trīssoļlēkšana un tāllēkšana. Pirmā trenere Ieva Skurule no Kuldīgas novada sporta skolas apliecina: jaunietis zina, ko vēlas, ir neatlaidīgs un spēj daudz.

Šovasar Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā pēc ilgiem laikiem ne tik vien vairs neplīvoja Zilais karogs, bet vairākkārt pat izskanēja aicinājums nepeldēt, jo ūdens kvalitāte Ventā bija ievērojami pasliktinājusies. Tas pamudināja pašvaldību atrotīt rokas un meklēt iemeslus. Viens no tiem bija neattīrīta kanalizācijas satura ieplūšana.