Tik bezrūpīgi kā vidusskolā vairs nebūs

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā viena no stabilākajām tradīcijām ir Studentu diena, kad ciemos tiek aicināti iepriekšējā gada absolventi, lai pastāstītu par studijām un dzīvi pēc skolas pabeigšanas. Šoreiz ieradās septiņi kādreizējie skolēni.

Viņus uzaicinājusi klases audzinātāja Ilze Ose, kura priecājas par audzēkņu uzņēmību un veiksmīgo tālāko ceļu. Visi atzina, ka šo brīdi ļoti gaidījuši un priecājas atkal satikt skolotājus un bijušos skolasbiedrus.

Daļa studē, daži strādā

Agnija Paula Zvingule Rīgas Tehniskajā universitātē studē arhitektūru un nekautrējas atzīt, ka skolas viņai ļoti pietrūkst: „Prieks atgriezties un visus redzēt. Es novērtēju, cik daudz zināšanu šī skola devusi. Esmu pabeigusi arī mākslas skolu, un tas ļoti noder.” Marta Vārna Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātē studē biznesa vadību. Viņa skolēnus iedrošināja neuztraukties, ja tie par nākamo mācību iestādi vēl nav izlēmuši, jo to, ka viņu interesē uzņēmējdarbība, pati sapratusi tikai vasaras beigās. Keita Panova apgūst veterinārārstes profesiju Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un brīvajā laikā brauc uz jāšanas nodarbībām zirgkopības mācību centrā Mušķi. Alise Neilande Ventspils Augstskolā mācās par tulci un skolēniem stāstīja, cik dažādu tautību cilvēki ir viņas pasniedzēji. Ovācijas raisīja stāstījums par ķīniešu valodas mācīšanos un Alises teiktais:

„Augstskolā vairs nav jāmācās mājās – visu izdarām lekcijās, pirms pārbaudes darbiem tikai jāatkārto.”

Diāna Zikmane Latvijas Universitātē mācās māszinības un stāstīja par dažādajiem, pieredzes bagātajiem studiju biedriem. Megija Kite pastāstīja, ka pēc vidusskolas izlēma nevis mācīties, bet izveidot savu uzņēmumu: „Man patīk, ka gūstu gan peļņu, gan jaunas zināšanas, visbiežāk pašmācības ceļā.” Arī Mārtiņš Lēmanis nestudē, bet filmē un montē video. Visu, ko vēl nezina, viņš apgūst kursos.

Dzirdēt vienaudžus ir vērtīgi

Vidusskolēni jautāja gan par to, vai studijas var apvienot ar darbu, gan par dzīves apstākļiem un mācībām. Absolventi skolēniem vairākkārt atgādināja:

„Izbaudiet savu bezrūpīgo vidusskolas dzīvi, jo tādas vairs nekur nebūs, un novērtējiet mammas gatavotās vakariņas, jo vēlāk tās jums būs jāsarūpē pašiem!”

Lielākā daļa studentu atzina, ka brīvā laika esot ļoti maz, tādēļ nekādās ārpusskolas aktivitātēs viņi pagaidām neiesaistās. Bet piekrita, ka katram ejams savs ceļš.

11. klases skolnieks Laurijs Sāmietis pēc tikšanās teica: „Uzskatu, ka šis bija vērtīgi. Labi ir satikt cilvēkus, ar kuriem esmu gājis vienā skolā. Es vēl neesmu izlēmis, kur gribu tālāk mācīties. Viena no idejām bija medicīna, bet tagad, dzirdot skolasbiedru stāstīto, sāku šaubīties.”