Ne izmest, bet remontēt

Ik gadu viens eiropietis rada ap 7,3 kg elektronisko atkritumu – tiek izmestas izlietotās baterijas, viedierīces, salūzusi vai nomainīta sadzīves tehnika. Iedzīvotāju ienākumi aug, un urbanizācija un industrializācija rada arvien vairāk nolietotu elektrisko un elektronisko iekārtu un ierīču, tādējādi e-atkritumi Eiropas Savienībā (ES) kļuvuši par visstraujāk augošo atkritumu plūsmu.

Mazāk par pusi

Diemžēl tikai mazāk nekā 40% tiek nodoti pārstrādei vai daļēji izmantoti atkārtoti jaunu ierīču ražošanai, tāpēc pasaulē aizvien aktuālāks kļūst jautājums par šo atkritumu pārvaldību, kurā jāiesaistās ne tikai politikas veidotājiem, bet arī sabiedrībai un tehnoloģiju ražotājiem. Jau 2020. gada pavasarī Eiropas Komisija (EK) ierosināja jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kurā e-atkritumu samazināšana ir viena no prioritātēm.

Prasīs preces labot

Lai patērētāji nesteigtos salūzušas vai bojātas ierīces uzreiz izmest un pirkt jaunas, EK jau pērn martā ierosināja kopīgus noteikumus. Šogad 2. februārī Eiropas Parlaments (EP) ir panācis provizorisku vienošanos attiecībā uz direktīvu par tiesībām uz remontu. Tajā noteiktas patērētāju tiesības pieprasīt izgatavotājiem ierīces vai iekārtas remontēt (piemēram, veļasmašīnas, putekļu sūcējus vai mobilos tālruņus), ja tas paredzēts saskaņā ar ES tiesību aktiem. Direktīva arī nodrošinās brīvi pieejamu Eiropas remonta informācijas veidlapu, platformu tiešsaistē, kas saved kopā patērētājus un remontētājus. Paredzēts pārdevēja atbildības periodu pagarināt par 12 mēnešiem pēc remonta. Radot stimulus ražotājiem un lietotājiem preču mūžu paildzināt, jaunie tiesību akti arī mazinās atkritumus un veicinās ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus.

Izvēlēties ilgāk lietojamu

Vairāku darbību mērķis ir nodrošināt to, ka preces kļūst ilgāk lietojamas un patērētājiem ir lielāka iespēja izvēlēties. 2019. gada 1. oktobrī EK pieņēma ekodizaina pasākumu paketi, kas ietver prasības preces remontēt un pārstrādāt. Direktīvā iepriekš tika noteiktas energoefektivitātes prasības dažādām priekšmetu grupām (piemēram, datoriem, ledusskapjiem, ūdenssūkņiem). Pērn decembrī Eiropas Padome un EP panāca vienošanos par jaunām ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem ražojumiem. Jauno noteikumu mērķis ir:

• noteikt vides ilgtspējas prasības gandrīz visu veidu precēm ES tirgū,

• izveidot preces digitālo pasi, kurā būs informācija par tās vides ilgtspēju,

• aizliegt konkrētas nepārdotās preces iznīcināt.

__________________________

Zelta kalni

Dace Melbārde, EP deputāte:

– Atkritumu apsaimniekošana var būt arī ienesīgs bizness. Pēc aprēķiniem tonna e-atkritumu satur 100 reižu vairāk zelta nekā tonna zelta rūdas. Skan neticami, bet ap 7% pasaules zelta faktiski atrodas atkritumos. Strādāju pie tā, ka prasām Eiropas Komisijai divos gados izvērtēt, vai pašreizējā direktīva ir pietiekama. Jāskatās kompleksi, jo atkritumu savākšana un pārstrāde nav vienīgā atbilde. Tāpēc jāveicina tas, lai preces ilgāk kalpo, lai tās var izmantot atkārtoti un remontēt. Tiesības uz remontu, vienots lādētājs, prece kā pakalpojums – tie ir tikai daži atslēgas vārdi, kā patēriņa kultūrā panākt izmaiņas. Mēs virzāmies prom no ieraduma paņem, patērē, izmet, kas rada viegli pieejamu materiālu un lielu enerģijas patēriņu. Racionālāka ir aprites ekonomika – labi ražojumi, kurus var lietot ilgāk, salabot un pārstrādāt.

80% no ietekmes uz vidi atkarīgi no dizaina. ES ir vērsusies pret telefonu ražotājiem – šīs preces labi strādā ierobežotu laiku, bet pēc tam ir ieprogrammētas kļūt lēnākas, lai gan tehniski tām nekas nekaiš. Tā patērētājs tiek netieši mudināts veco telefonu izmest un iegādāties jaunu. Tāpat daļa uzņēmumu apzināti ražo nesalabojamus telefonus. ES iestājas par ekodizainu, kas veicina remontējamu preču ražošanu. Tiesiskais regulējums tiek uzlabots.

Signāls ražotājiem par izmaiņām ir jaunā direktīva par tiesībām uz remontu. Labošanai jābūt viegli pieejamai un lētākai par jaunu ierīci. Daļu cilvēku attur ne pārāk laba pieredze, tāpēc vēlos izcelt prasību, ka pēc remonta pārdevējam garantijas periods būs jāpagarina vēl par 12 mēnešiem. Nekāds slikts remonts ķeksīša dēļ nebūs iespējams. Dalībvalstis varēs izvēlēties, kā remontu veicināt, piemēram, noteikt zemāku PVN, atbalstīt kopienu centrus, kuros var iemācīties vienkāršākas ierīces labot. Veicinot labošanu, tiek arī radītas darba vietas. Turklāt katra izmestā ierīce, kas patiesībā ir vēl lietojama, maciņiem rada reālus zaudējumus.

__________________________

Kas notiek Latvijā

Latvijai tāpat kā pārējām ES valstīm jādomā, kā veicināt ilgtspējīgu ražošanu, kā e-atkritumus samazināt un apglabāt, arvien veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, uzsvērts Valsts vides dienesta (VVD) normatīvos.

No nodokļa atbrīvo

Pēc VVD datiem, Latvijas tirgū gadā nonāk vidēji 30 000 tonnu dažādu elektroierīču, bet tiek savākts ap 20 000 tonnu nolietoto preču, lielākoties tie ir televizori, veļasmašīnas, mazās elektriskās un elektroniskās ierīces. Latvijā noteikts, ka ražotājam jānodrošina šo atkritumu savākšana, pieņemšana, apstrāde, atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, lietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Savukārt, lai veicinātu to izpildīt, ir atvieglojumi, proti, ja elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs šos atkritumus savāc un atbilstoši apsaimnieko, tas tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa.

Jāvairo uzticēšanās

Daudzas ierīces to īpašniekiem kļuvušas liekas vai arī ir bojātas, tomēr ar nelielu tehnisku apkopi tām varētu dot otro iespēju un dzīvi paildzināt. Pagājušajā nedēļā vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide Rumbulā atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu Lab!, kurā ik mēnesi plānots salabot ap 200 tehnikas vienību. „Aptaujas rāda, ka cilvēkiem nebūtu iebildumu lietot labotu tehniku, ja viņi saņemtu drošības garantijas, taču ir jūtama zināma neuzticēšanās tādai tehnikai,” atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdis Jānis Aizbalts. „Cilvēku paradumi neveidojas vienā dienā, un atbildīga elektroierīču aprite pamazām jāapgūst un savā ikdienā jāievieš. Elektrotehnikas šķirošana un pārstrāde Latvijā ir samērā jauna, taču ļoti vērtīga tradīcija – labs remonts, kas ir viens no efektīvākajiem pārstrādes veidiem, būs noderīgs posms tās izkopšanā.”

Dabai, labdarībai, izdevīgumam

Kā liecina Norstat aptauja janvārī, ir dažādi iemesli, kāpēc otrajai iespējai iedzīvotāji vēl netic: negrib vilties (15%), bijusi slikta pieredze (26%), nav pārliecības, ka atmaksāsies (34%), kādam tas ir arī principa jautājums (19%). J.Aizbalts piebilst, ka elektroiekārtu remontam ir vismaz divi labi iemesli. Pirmkārt, tiek saudzēta daba un ietaupīti pirmreizējie dabas materiāli, no kuriem daļa ir strauji izsīkstoši derīgie izrakteņi. Turklāt elektroierīces satur daudz kaitīgu vielu, kas, nonākot dabā, sadalās un gaisu, augsni un gruntsūdeņus piesārņo. Otrkārt, tā var atbalstīt līdzcilvēkus, jo atjaunotās iekārtas tiks nodotas labdarībai vai arī nonāks pārdošanā, kur tās varēs iegādāties izdevīgāk nekā jaunas. Arī bojātās preces īpašniekam tas var būt izdevīgi, jo labot ir lētāk nekā pirkt jaunu. Uzņēmuma Eco Baltia vide remontdarbnīcā nonāks tās ierīces, kuras tam nodevuši dažādi uzņēmumi un kuras iedzīvotāji atdevuši nodošanas punktos Rīgā un Mārupē. Saremontētās tiks piedāvātas vietnē www.lietovelreiz.lv, bet nākamgad plānots atvērt speciālu veikalu.

Kuldīdznieki to saprot

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga norāda, ka jaunais centrs Lab! ir ne tikai nozīmīgs notikums programmas LIFE projektā No atkritumiem uz resursiem Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, bet arī lielisks paraugs citiem, kā var apvienot ekonomiskos, sociālos un vides mērķus. „Centra ideja – atkritumu poligonā nodotās salūzušās elektropreces prasmīgi meistari saremontē, un putekļu sūcēji, veļasmašīnas, šujmašīnas, elektriskās plītis un citas ierīces tiek nodotas labdarībai – ģimenēm, kuru rocība neļauj sadzīvei tik nepieciešamās preces iegādāties,” teic kādreizējā Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore.

„Tiem kuldīdzniekiem, kuri dzīvo vecpilsētā, šī filozofija ir labi pazīstama – neizmet veco logu vai durvis, bet ej uz restaurācijas centru un kopā ar speciālistiem dod koka logiem un durvīm otro mūžu, rūpīgi tos restaurējot! Pašvaldība ir mudinājusi vecpilsētas iedzīvotājus veidot seno būvdetaļu restaurācijas paradumu, tā kļūstot par tālredzīgiem lietotājiem, nevis patērētājiem. Līdzīga pieeja ar atbildību pret vidi jārada arī elektroprecēm. Esmu pārliecināta, ka šādi centri Latvijā radīsies arvien vairāk.”

Cer uz pieprasījumu

I.Dambīte-Damberga atgādina, ka Eiropas zaļā kursa mērķis ir atkritumus samazināt. Pirms vairākiem gadiem pieņemtā ekodizaina pakete nosaka: ražotājiem jānodrošina rezerves daļas un remontdarbu instrukcija septiņiem līdz desmit gadiem pēc konkrētā modeļa pēdējās vienības laišanas tirgū. „Tas nozīmē, ka pircējiem ir lielāka iespēja preces salabot, to dzīvi paildzinot, nevis atbrīvoties, tiklīdz tās salūzušas vai ir beidzies ražotāja dotais garantijas termiņš. Vienots Eiropas kvalitātes standarts preču remontam vēl tikai top, bet mērķis ir precēm, kuras var salabot, panākt augstāku kvalitāti. Sagaidām, ka lielāks pieprasījums pēc labojamām lietām motivēs ražotājus un pārdevējus radīt jaunus uzņēmējdarbības veidus – preču remonta centrus.”

Lappuse tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Latvijas biroju.