Traģiska avārija: kā krustojumu padarīt drošāku

Smagais satiksmes negadījums Kuldīgā, kad pirmdien, 12. februārī, Planīcas un Ganību ielas (apvedceļa) krustojumā kravas un vieglās automašīnas sadursmē pasažiere gāja bojā, pievērsusi pašvaldības un Latvijas Valsts ceļu (LVC) uzmanību drošības uzlabošanai šai vietā.

Vieglais nedeva ceļu kravas auto

Kā informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Madara Šeršņova, ap 13.20 saņemta ziņa par satiksmes negadījumu Planīcas un Ganību ielas krustojumā (uz Kuldīgas apvedceļa pie Priedaines). Sākotnējā informācija liecina, ka sieviete ar automašīnu Nissan, iebraucot krustojumā, nedeva ceļu transportlīdzeklim Scania ar piekabi, kura vadītājs brauca pa galveno ceļu un kuram bija priekšroka. Triecienā Nissan uzbrauca automašīnai Volvo, un Nissan pasažiere zaudēja dzīvību. Izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jo tika ziņots par automašīnā iespiestiem cilvēkiem. Glābēji no tās atbrīvoja divus cilvēkus – cietušo tie nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, bet ar hidrauliskajiem instrumentiem atbrīvoja bojāgājušo. 13.45 darbs notikuma vietā pabeigts. Valsts policijā sākts kriminālprocess, tiek noskaidroti precīzi negadījuma iemesli.

Noteikumus bieži neievēro

Kurzemnieka feisbukā kontā ziņa par negadījumu izraisījusi kuldīdznieku domapmaiņu par šī krustojuma bīstamību, jo sadursmes tur notiekot bieži. Planīcas ielā pirms apvedceļa ir labi saskatāmas, palielinātas stopzīmes ar atstarojošu malu, un uz galvenā ceļa ātrums ierobežots līdz 70 km/h. Izteiktas arī dažādas versijas par negadījuma iemeslu. Kuldīdznieki novērojuši, ka šajā krustojumā autovadītāji stopzīmi tomēr bieži neievēro, kaut gan neapstājoties tālāk braukt nedrīkst. Savukārt automašīnas, kas pa galveno ceļu traucas ātrāk par 70 km/h, pārējos satiksmes dalībniekus maldina – tie, domājot, ka citi brauc ar atļauto ātrumu, pieļauj, ka paši krustojumu pārbraukt paspēs. Šo vietu bieži kontrolējot pašvaldības policija, un pārkāpēji ir pieķerti. Izteikta versija, ka pa galveno ceļu braucošo pat apstājoties dažreiz var nesaskatīt, ja blakus joslā stāv lielāks auto, kas skatu aizsedz.

Vai rotācijas aplis?

Saldus autoskolas pasniedzējs, instruktors Atis Celms skaidro, ka krustojums iekārtots pēc noteikumiem un, ja tos ievēro visi satiksmes dalībnieki, negadījumiem nevajadzētu notikt. Ir citas vietas, kur pārredzamību mazina koki, krūmi vai celtnes, bet šeit abās pusēs ir klaji lauki. Instruktors pieļauj, ka, pie stopzīmes apstājoties, bet pilnībā nepārliecinoties, var tomēr nepamanīt, ka pa galveno ceļu transportlīdzeklis tuvojas. A.Celms piebilst, ka līdzīgs melnais punkts bijis uz Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu, līdz tur izbūvēts rotācijas aplis.

Par bīstamību Kuldīgas apvedceļa krustojumos (arī ar Aizputes ielu) vēl nesen runāts Kurzemnieka diskusijā par ceļu drošību. Domes vides pārvaldības daļas vadītājs Andris Megnis norāda, ka šīs nedēļas smagais gadījums uzmanību saasinājis, tāpēc pašvaldība vērsīsies Satiksmes ministrijā, lai meklētu iespēju ierīkot apli vai ieviestu citus drošības uzlabojumus.

Daudz nesola, tomēr pārskatīs

LVC komunikācijas daļa Kurzemniekam atbild, ka reģionālo autoceļu (apvedceļa un ceļa Kuldīga–Alsunga-Jūrkalne jeb Planīcas ielas) krustojuma pārbūve par apli trīs gadu laikā nav plānota. Šī vieta saskaņā ar bīstamo ceļu posmu noteikšanas metodiku nekvalificējas kā melnais punkts. Pēc LVC statistikas, neskaitot nesen notikušo avāriju, trīs gados te notikuši četri negadījumi bez cietušajiem.

Tomēr pēc šīs smagās avārijas satiksmes organizācijas pārvalde negadījumu izvērtēšot, kā vienu no faktoriem apskatot arī ceļa iekārtojumu. Ja tiks secināts, ka ir vainojama satiksmes infrastruktūra, tiks lemts par tehniskiem veidiem, kā drošību uzlabot.