Kurzemnieks

8. jūnijā sagaidīju savu 22. dzimšanas dienu. Tā iesākās ar ļoti mīļu apsveikumu darbā no kolēģiem. Priecājos, ka mani atceras un ka jau no paša rīta liek justies īpašam. Pēc tam dienas gaitā sāku justies mazliet neomulīgi. Galvā maisījās dažādas domas un secinājumi.

Pastaiga pa Kuldīgu, vērojot cik dažādi tilti ir pilsētā.

Atbilde uz šo jautājumu ir it kā vienkārša: labai, garīgai. Jo baznīcas mūzika ir viens no vissenākajiem skaņu mākslas veidiem, kas radies kā dievkalpojuma daļa, vēlāk ejot plašumā, ticīgajiem slavinot Dievu.

“Bīstamākā vieta ir gājēja pāreja pie Zeberiņa pamatskolas. Katru rītu tur braucu ar riteni uz darbu, un gadās visādi brīnumi, jo autovadītājiem tā nav pārredzama.

Šogad reģistrēti un dzēsti jau 312 meža ugunsgrēki. Izdegusī platība – 488 ha, no tiem ap 50 ha jaunaudžu un 344 ha īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

Tajā Vasarsvētku dienā, kad pie Īvandes baznīcas tika iestādīts Glika ozols, tur piestāja divstāvu autobuss ar ekskursantu grupu no Rīgas. Neskaitīju, bet varēja būt ap pussimt cilvēku, daļa pievienojās īpašā kociņa svētīšanai un vēlāk arī dievkalpojumam.

“Dzīvoju laukos, individuālā saimniecībā, prom no pagasta un pilsētas centra, tāpēc visas briesmas mani apdraud daudz mazāk. Ja sāktos karš, būtu slikti – muktu pagrabā,” Kurzemniekam saka Silvija Ervika.

Vidējās paaudzes deju kolektīvs Snēpele ir kā dejojošu ģimeņu apvienība – dalībnieki ne tikai saskanīgi liek dejas soļus, bet arī piedalās sabiedriskajā dzīvē, strādā talkās, ceļo, atpūšas. Neilgajā pastāvēšanas laikā šie būs trešie Dziesmu svētki, bet starplaikos ir dejots uz daudzām skatuvēm gan pašmājās, gan ārvalstīs.