Tie, kuriem rūp sabiedrība

„Šeit sanākuši īstie pasaules glābēji un supervaroņi,” tā par Kurzemes nevalstisko organizāciju (NVO) forumu Kuldīgā sacīja tā rīkotāja, Kurzemes NVO centra vadītāja Maija Jankovska.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 8. decembrī šāds pasākums atkal pulcēja biedrību pārstāvjus, tā nosvinot arī Kurzemes NVO centra 25. jubileju. Sniegotajā dienā ceļu uz Kuldīgu atraduši vairāk nekā 40 sabiedriski un pilsoniski aktīvu biedrību pārstāvju no Saldus, Talsu, Dienvidkurzemes, Ventspils, Tukuma un Kuldīgas novada, kā arī Liepājas un Ventspils. Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska vēlēja visiem spēku sarunāties un sadarboties. Bērnu un jauniešu centra direktore Ieva Ozoliņa atzina, ka atvēlē ne vien telpas pasākumam, bet ir gatava dažādai sadarbībai.

KAS RADA UZTICĒŠANOS, KAS NE

Latvijas lauku foruma pētniece Kristīne Rolle stāstīja par Valsts kancelejas iniciatīvu Dialoga apļi, kas pārņemta no Somijas un ieviesta 20 vietās Latvijā, aptverot visus kultūrvēsturiskos novadus. Diskusijā skaidrots, ko cilvēki saprot ar uzticēšanos un kas vajadzīgs, lai tāda veidotos. Sarunā par uzticēšanos citiem, pašvaldībām un valsts iestādēm piedalījušies 209 iedzīvotāji. Viņi norādījuši, ka uzticība pašvaldībām ir vislielākā. Tās pamatā ir patriotisms, jo cilvēki cits citu pazīst un zina, ko sagaidīt. Lai gan pašvaldības ir tuvu, notiek attālināšanās no iedzīvotājiem, dažkārt pieeja viņu vajadzībām ir formāla – deputāti gan uzklausa, bet rīcības nav. Neuzticēšanās sekas ir zema pilsoniskā aktivitāte, trūkst vēlmes iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Iedzīvotāji no pašvaldību darbiniekiem gaida solījumu izpildi, zināšanas, profesionalitāti, pieredzi, atbildību par padarīto un arī nepadarīto. K.Rolle atzina: „Pārmaiņas ir, bet tās nevar notikt ātri. Neviena saruna nav veltīga. Tāpēc ir svarīgi, ka biedrībās darbojas cilvēki, kuriem rūp sabiedrība kopumā.”

PIETRŪKST NAUDAS UN SARUNU

Kurzemes NVO centra vadītāja M.Jankovska iepazīstināja ar rezultātiem aptaujā par pašvaldību un biedrību sadarbību. Kurzemē reģistrētas 3779 organizācijas, Kuldīgas novadā – 359. Lai gan zināms, ka daļa ir domātas namu apsaimniekošanai, aptaujā piedalījušās tikai 85 biedrības un nodibinājumi, bet tieši tās, kurām ir lielāka pieredze. Nevienam nebija pārsteigums, ka 80% biedrību nav neviena nodarbinātā, jo vairākums darbojas brīvprātīgi. Tāpat tas, ka biedrību galvenie ienākumi ir no pašvaldību projektu konkursiem. Naudas trūkums un neregulārie ienākumi ir lielākās grūtības. Visās pašvaldībās attieksme pret NVO nav kā pret līdzvērtīgu spēlētāju kopienas attīstībā. Daudzi norādījuši, ka pietrūkst sarunu un konkrēta cilvēka pašvaldībā, pie kura vērsties. Arī nodibinājuma Mamma mammai fonds valdes priekšsēde Bonija Lasmane atzina: „Digitalizācija strauji attālina cilvēku no valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpēc kontaktpersonas katrā pagastā, bibliotēkā un citviet ir ļoti, ļoti svarīgas.”

SATIKTIES UN RADĪT KOPĀ

Pasākuma otrajā daļā visi pulcējās pa darbības sfērām, sprieda par grūtībām un atbalstu, dalījās ar labās prakses piemēriem. Grupu prezentācijās atklājās, ka neatkarīgi no darbības jomas līdzīgā ir daudz: trūkst aktīvu, zinošu, drosmīgu cilvēku, darītājiem draud izdegšana, biedrībām nav ilgtspējas, jo daudzas atkarīgas no projektiem. Foruma organizatore M.Jankovska uz repliku, ka Latvija ir maza un te satikušies daudzi pazīstamie, atbildēja, ka varbūt sabiedriski aktīvi ir tieši tik, cik ir. Tāpēc īpaši priecēja jaunu cilvēku līdzdalība. Samanta Lūka pastāstīja: „Esmu no Kuldīgas, mācos Liepājas Valsts tehnikuma 2. kursā, un kopā ar draudzeni ieradāmies paplašināt redzesloku. Esmu iesaistījusies biedrībā 4D un kopā ar Ingu Spēkaini darbojusies Īvandes muižā.”

Vērojot diskusiju, M.Jankovska atklāja: „Svarīgi ir dot iespēju cilvēkiem satikties. Sadrumstalotība šajā sektorā un aktīvo cilvēku izdegšana ir liels pārbaudījums. Šeit ir sanākuši īstie pasaules glābēji un supervaroņi. Tāpēc ceru, ka forumā dzims labas kopīgas iniciatīvas.”

Kurzemes NVO centra 25. gadadiena nosvinēta kopā ar mūziķi Kārli Kazāku.