Eglīti meklēsim ar saudzīgu attieksmi

Tuvojas Ziemassvētki, kad daudzās mājās neiztrūkstoša rota ir eglīte. Kā ik gadu Latvijas Valsts mežu (LVM) apsaimniekotajās teritorijās ģimene drīkst nocirst vienu eglīti. To var darīt arī savā vai cita mežā, taču tikai tad, ja īpašnieks personīgi atļāvis. Lai nenokļūdītos, valsts meži dabā iezīmēti ar īpašuma zīmēm – uz dzeltena fona attēlots LVM logotips. Tās izvietotas uz robežas ceļa vai kvartālstigas malā un stigu krustpunktos. Valsts mežu izvietojumu precīzi var aplūkot arī mobilajā lietotnē Lvmgeo.lv, kurā ir kartogrāfiskais materiāls. Lietotni var lejuplādēt telefonā. Taču arī dabā ar zīmēm pietiekami norādīts, kurš ir valsts mežs, un daudzviet ap kokiem apvilkta dzeltenā līnija.

Jāievēro vairāki nosacījumi, jo arī valsts mežā eglītes cirst visās vietās nav atļauts. Droši to var darīt meža ceļu un grāvju malās, kvartālstigās, zem elektrolīnijām, drīkst arī izņemt kādu mazu eglīti, kas vecā mežā ieaugusi zem lielajiem kokiem. Stingri aizliegts eglītes cirst priežu, egļu, melnalkšņu un jaukta tipa jaunaudzēs, kā arī aizsargājamās teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapu. Bez saskaņojuma aizliegts cirst citu īpašnieku mežos.

Jāņem vērā koku dimensija – lielās egles, kādas pašvaldības uz Ziemassvētkiem ierīko pilsētu un pagastu centrā, bez saskaņošanas zāģēt nav atļauts. Mājai nolūkotās eglītes augstums nedrīkst būt lielāks par trim metriem, un celma diametrs desmit centimetru augstumā virs sakņu kakla nedrīkst pārsniegt 12 cm.

Dodoties pēc Ziemassvētku rotas, jāatceras par saudzīgu attieksmi pret dabu. Eglītes ciršanai var izmantot gan cirvi, gan mačeti, bet visieteicamāk – zāģi, jo eglīte jānocērt vai jānozāģē tuvu zemei. Zāģējot celms paliek līdzens, savukārt, cērtot ar cirvi vai mačeti, tas būs ass, un uz tā var savainoties dzīvnieki vai meža apmeklētāji. Nevajadzīgos nozāģētos zarus var atstāt turpat mežā. Daudzās ģimenēs vēl ir tradīcija uz mežu pēc eglītes braukt kopā ar bērniem, un tas kļūst par jauku atpūtas izbraucienu, kad var aizvest meža zvēriem atbilstošus kārumus, iekarināt eglītē kādu ābolu vai burkānu, iedzert siltu tēju un priecāties par dabu. Ir tādi privāto mežu īpašnieki, kas eglītes audzē tieši Ziemassvētkiem, tās tirgo laukumos pie veikaliem un citur. Var nopirkt arī internetā ar piegādi mājās, ja pašiem nav iespēju vai vēlmes braukt uz mežu. Mūspusē pēdējos gados pārkāpumi saistībā ar eglīšu izciršanu nav konstatēti. Var gadīties, ka kāds tomēr pamanās notirgot neatļautā vietā nocirstu eglīti. Ja ir aizdomas, tirgotājam var pajautāt par kociņa izcelsmi.

Arī pēc svētkiem eglīte var būt noderīga. Ar tās zariem var apsegt dārza augus, kociņu var izmantot kā kurināmo. Savukārt no daudzdzīvokļu mājām eglītes pēc svētkiem tiek savāktas un aizvestas šķeldot. Pēdējā laikā populāri kļūst pirkt eglītes podiņā (gan parastās, gan dekoratīvo šķirņu). Pareizi koptas un pavasarī pārstādītas laukā, tās zaļos un kuplos vēl daudzus gadus.