Namejā zināšanas un iemaņas liek lietā

„Kurzemes brigādes galvenais uzdevums bija parādīt visu to, ko gada laikā un iepriekšējās tādās mācībās esam apguvuši,” tā par Nacionālo bruņoto spēku organizētajām visaptverošajām valsts aizsardzības mācībām Namejs 2026 Kurzemniekam saka Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins.

Namejs Latvijā notiek no 2. septembra līdz 8. oktobrim, bet Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes teritorijā 20. septembrī mācības beidzās. Kurzemē un Zemgalē tajās piedalījušies aptuveni 1500 zemessargu un karavīru, mobilizācijas spēju pārbaudē – gandrīz 100 rezerves karavīru. „Tika pārbaudīts, cik ātri un sekmīgi spējam no civilpersonas sagatavot karavīru – apģērbt, ekipēt un izsniegt ieroci,” saka Ģ.Savins.

Cik ātri gatavs aizsargāt

Viens no rezerves karavīriem Jānis Vilks stāsta: „Ikdienā esmu mežsaimnieks un arborists. Darbojos privātajā sfērā. Reizi pāris gados tieku iesaukts kā rezerves karavīrs. Man atnāk pavēste – reizēm mēnesi, bet citreiz jau sešus mēnešus iepriekš. Darbam tas īpaši netraucē, jo pats sev esmu priekšnieks – laiku varu plānot pēc saviem ieskatiem.

Mums šogad Namejā bija viegli. Iesauca, lai pārbaudītu, cik ātri ar visu ekipējumu var mobilizēt rezerves karavīrus, cik ātri saorganizēt to, lai karavīram būtu viss nepieciešamais viņa uzdevumam. Šogad Namejā pavadīju trīs dienas.

Tiem, kam ir tāda vēlme, noteikti jāpiesakās par rezerves karavīriem. Jā, apzinos, ka mani jebkurā brīdī var izsaukt uz mācībām, bet sava zeme jāaizstāv mums pašiem. Ja kaut kas notiks, uz citiem diži paļauties nevaram.”

Hibrīdapdraudējums un konvencionālā aizsardzība

Namejā ir vairākas fāzes: hibrīdapdraudējuma fāze un konvencionālās aizsardzības uzdevumi. Kurai šoreiz veltīta lielāka uzmanība, skaidro Ģ.Savins: „Šajā gadā – konvencionālajai aizsardzībai. Būtībā visu gadu trenējamies abām fāzēm. Gada laikā ar pašvaldībām un Iekšlietu ministrijas struktūrām bijuši dažādi pasākumi – gan kopīgas sanāksmes, gan mācības. Kopīgā darba pārbaude notika vairākās pašvaldībās, tikai dažādos mērogos. Mēs redzējām sadarbību mācību laikā gan bijušā uzņēmuma Liepājas metalurgs teritorijā, gan citviet Kurzemes un Zemgales novados. Līdzīgas mācības notika Ventspilī, ostas rajonā.

Runājot par konvencionālo fāzi, visi saprotam, kāda ģeopolitiskā situācija ir mums apkārt. Tā ir mūsu karavīru un viņu individuālo iemaņu pārbaude – tiek pārbaudīts tas, ko viņi gada laikā iemācījušies. Individuālās iemaņas tiek iekļautas kolektīvās apmācības shēmā, pārbaudot, kā sadarbojas nodaļas, vadi un rotas.

Uzsvars likts tieši uz kopīgām darbībām un uzdevumu izpildi bataljona līmenī.”

Scenārijs Liepājas metalurgā

Bijušajā Liepājas metalurgā izspēlēts scenārijs ar ķīlnieku atbrīvošanu. Stāsta Ģ.Savins: „Tas saistīts ar hibrīdapdraudējuma fāzi. Pretinieks vēl nebija uzskatāms par kaujas dalībnieku, bet darbojās noziedznieku statusā. Operācijā piedalījās karavīri, zemessargi un Valsts aizsardzības dienesta karavīri, arī dažādas policijas vienības. Scenārijam attīstoties, pretinieku grupa bija sagatavojusies industriālo rajonu uzspridzināt, vidi saindēt un rīkot diversijas. Diversanti tika notverti un neitralizēti. Notikuma vietā glābšanas darbos iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Tika izspēlēts arī scenārijs ar lielu skaitu ievainoto. Tas NMPD darbiniekiem ļāva trenēties tādai situācijai, kāda civilajā dzīvē sastopama reti: vienlaikus palīdzēt vairākiem desmitiem cietušo. Tad jānosaka prioritātes: kurš jāglābj vispirms, kurš pirmais jānogādā ārstniecības iestādē un kā cilvēki jāpārvieto. Tos cietušos, kuriem palīdzība vajadzīga nekavējoties, var transportēt ar helikopteru vai NMPD automašīnām.

Sarežģītajā scenārijā ikvienam bija savs uzdevums. Es domāju, ka tikām ar to galā ļoti labi, parādot, ka strādājam, mācāmies un kļūstam arvien labāki.”

Jautāts, kādi uzlabojumi vēl vajadzīgi sadarbībai, brigādes komandieris atzīst, ka, raugoties uz priekšu, darāmā vēl daudz: „Viens no primārajiem jautājumiem varētu būt komandvadība un dažādi tīkli komunikācijai starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministrijas struktūrām, VUGD, NMPD, pašvaldībām un policiju.”

Svarīga motivācija un gribasspēks

Par piedzīvoto Kurzemniekam stāsta arī zemessargs ar gada pieredzi Valdis Kalns, kurmālnieks, Latvijas Valsts mežu nekustamo īpašumu izpilddirektors: „Namejs prasa līdz nedēļai. Uzdevumi atkarīgi no konkrētās vienības un karavīra funkcijām. Tie var būt dažādi: gan uz vietas, gan saistīti ar pārvietošanos, kas prasa daudz fiziskā spēka. Tas ir labi, ka apstākļi grūti, jo tikai tā var apgūt visas mācības un sagatavoties, ja, nedod Dievs, nonākam īstā kaujas situācijā. Šajā Namejā visu nakti mums nepārstāja uzbrukt knauši, un tie jāpiecieš. Divas trīs naktis, kad lietus lija nepārtraukti, nakšņojām zem klajas debess, un tad pašiem jāizdomā, kā sagādāt naktsmieru sausumā.

Ar ekipējumu zemessargi ir pilnībā nodrošināti – galvenais ir iemācīties to pareizi izmantot. Ir guļammaisi, papildu termoveļa, otrs zeķu pāris, kas ir norma. Ja neesi slinks, jebkuriem apstākļiem var pielāgoties, kaut var gadīties, ka diennaktī kaut vai četras piecas stundas neiznāk pagulēt. Galvenais ir motivācija un gribasspēks. Namejā plāns bija labs: uzdevumi gan pieredzējušiem zemessargiem, gan tādiem kā man, kas dažādas prasmes vēl apgūst.

Mana motivācija ir apgūt militārās prasmes, lai grūtībām sagatavotos, lai prastu aizsargāt un arī mana ģimene justos drošāk. Tā var izprast to, ko šajā jomā dzirdam, lasām plašsaziņas līdzekļos. Zvērests nozīmē to, ka kara laikā būs jāriskē ar visu dārgāko. No otras puses – sagatavošanās noteikti ļaus ilgāk izdzīvot un aizstāvēt valsti, tai skaitā savu ģimeni. To iesaku arī jaunajiem, kas par Zemessardzi vai armiju vēl domā. Var prasīt pieredzējušajiem.

Mācību process ir apzināts, precīzi saplānots visai vienībai. Un, kad tam izej cauri ar visām neprognozētajām situācijām, jūti gandarījumu. Protams, jābūt pārliecībai – nevar būt pacifists un pie pirmās bīstamās situācijas aizlaisties uz ārvalstīm. Esmu patriots un saprotu, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur latviešiem ir sava valsts un kultūra, un šis ir labs veids, kā to pierādīt.”

Arī jaunajiem vērtīga pieredze

Kā pozitīvu aspektu V.Kalns min to, ka Namejā iesaistīti arī Valsts aizsardzības dienesta jaunieši, topošie karavīri. Viņi redzēja to darbību spektru, ko ikdienā mācībās neredz, jo šis militārajā sfērā ir augsta līmeņa pasākums.

Arī Ģ.Savins šo jauniešu iesaisti raksturo kā izdevušos: „Īpaši konvencionālajā mācību fāzē viņi tika iesaistīti visos mūsu operāciju rajonos. Katrs bataljons saņēma vienu vadu, kurā bija aptuveni 50 Valsts aizsardzības dienesta karavīru. Jauniešiem šīs bija pirmās lielākās mācības pēc sākotnējiem apmācības mēnešiem. Viņi ar lielu interesi darbojās ar visu veidu tehniku, tai skaitā ieročiem un droniem, ko līdz šim mācībās vēl nebija izmantojuši. Es domāju, ka tas radīja ļoti spēcīgu iespaidu un tādu kā papildu impulsu, kas dos motivāciju dienestu turpināt.”