Ziema Kuldīgā noskrieta

Skriešanas seriāla Noskrien ziemu Kuldīgas posmā svētdien tautas klasē, pieveicot 8,5 km, uzvarējis kuldīdznieks Kristaps Bērziņš, un jau pirms pēdējā posma zināms, ka viņš būs šīs grupas kopvērtējuma līderis.

Pustūkstotis skrējienā ar mērķi

Sacīstes rīko Siguldas biedrība Pieliec soli kopā ar farmaceitisko uzņēmumu LMP un pašvaldībām. Kuldīgā ceturtajā posmā no pieciem bija 456 dalībnieki: sporta distancē (divi apļi jeb 17 km) startēja 122 sportisti, tautas distancē (aplis jeb 8,5 km) – 246, bet pārgājiena vai nūjošanas distancē (laika limits – divas stundas un 50 minūtes) devās 88 interesenti.
Visi arī iesaistās labdarības akcijā Tu piedalies, mēs ziedojam. Divus eiro par katru dalībnieku gan organizatori, gan to partneris ziedo Ukrainas atbalstam, papildus ziedo paši sportisti. Priekuļos, Salacgrīvā, Koknesē un Kuldīgā kopā savākti jau 5306 eiro. Pēdējais posms 12. martā būs Siguldā.
„Visos skrien tie, kuri cīnās par kopvērtējumu,” stāsta organizators Roberts Treijs. „Tie, kuri piedalās trijos posmos, saņem piemiņas medaļu. Ikreiz tās pasniedz kāds slavens sportists, un šogad tie būs kamaniņbraucēji Juris un Andris Šici no Siguldas. Iepriekšējos gados to darīja bobslejists Oskars Melbārdis, ātrslidotājs, šorttrekists Haralds Silovs un vēl citi.”
Seriāla idejas autors ir R.Treijs: „Tā radās 2015. gadā. Kāpēc gan nepiedāvāt sacensības arī ziemā? Lai vasarā iegūtu rezultātu, viņi trenējas visu gadu. 2016. gadā notika pirmās sacensības, tad posmā bija 120 dalībnieku, vēlāk ap 300, 500, pirms kovida 2020. gadā katrā posmā startēja ap 900. Tad bija trīs gadu pauze. Šogad katrā reizē ir vairāk nekā 400 – cilvēki atkal jāpieradina. Pa šo laiku daudzi mainījuši nodarbošanos, varbūt arī kļuvuši neaktīvāki.” Kuldīgas posma trases šefs bijis mājinieks K.Bērziņš – viņš to izplānojis un iezīmējis.

Aukstais laiks netraucē

Tautas klases finiša spurtā K.Bērziņš bija pirmais – viņa rezultāts ir 00:29:48. Kristaps stāsta: „Jutos labi, lai gan iepriekšējās dienās biju apslimis. Tās bija šībrīža spējas. Trenējos visu gadu, ziemā varbūt ne tik intensīvi, cik vasarā, nav arī tik daudz noskrieto kilometru.” Bet par trasi viņš teic: „Tai jābūt no astoņiem līdz desmit kilometriem. Starts un finišs – pie manēžas. Domāju, kā apli izveidot skrējējiem baudāmāku, tāpēc trasē iekļāvu tiltu, skrējiens bija arī zem tilta un pa pastaigu taku.”
Pēc kuldīdznieka finišā otrais ieskrēja Kristaps Magone no Siguldas (00:30:05), un viņš saka: „Ar startu esmu apmierināts. Kristaps vairāk ir šosejas skrējējs, es atkal vairāk skrienu pa takām. Šī trase bija ātra, līdz ar to viņam priekšrocība. Šodien nebija tik auksti, cik iepriekšējos posmos. Vienīgi beigās sāku just aukstumu, kakls sāka sūrstēt. Preiļu posmā bija dziļš sniegs, un to vajadzēja izbrist. Vieglāk trasē gāja mazākiem un vieglākiem skrējējiem, es esmu augumā lielāks, un līdz finišam tikt ir grūti. Treniņos skrienu pārsvarā ārā, tāpēc ir pierasts. Šī man vairāk ir gatavošanās vasarai.”
Sievietēm savā vecuma grupā pirmā bija Anete Švilpe (00:36:23) no Rīgas, kur viņa strādā par skriešanas treneri uzņēmumā Supervaroņu treniņi: „Vienmēr, kad jāskrien ātri, tad viegli nav. Pārsvarā skrienu pa takām. Kuldīga ir skaista pilsēta, trase labi izveidota, bija vizuālais baudījums, un tas visu padarīja vieglāku. Man patīk tas, ka seriāls Noskrien ziemu notiek dažādās pilsētās.”
Puikas Ringolds Gagainis no Rīgas un Ervīns Fiļovs no Jēkabpils ir apmierināti. Ringolds teic: „Trasē vietām bija peļķes un dubļi – kājas slapjas.” Ervīns papildina: „Ātrums mums bija labs. Sakām paldies organizatoriem, jo trase forša. Skriešana man ir viens no hobijiem.”
Piedalījās arī turlavniece Ludmila Joce, un viņa atzīst, ka šoreiz startējusi nevis rezultāta dēļ, bet gan treniņa nolūkos, jo gatavojas pasaules čempionātam veterāniem marta beigās Polijā: „Labi, ka skriešanas pasākumi notiek arī ziemā. Ja negatavotos čempionātam, tādos piedalītos biežāk.”
Nūjotājiem līderu godā arī kuldīdznieks Ilgvars Bebrišs: „Ja grib ātri, ir grūti. Mazliet nomaldījos, tāpēc astoņu kilometru vietā sanāca deviņi. Aukstais vējš netraucēja, jo kustības ātras, tāpēc ir silti. Trasē interesantākā vieta bija zem vecā tilta – mazliet bija jāpaiet pa ūdeni.”