Cilvēka ķermenis radīts kustībai

Tehnoloģijas ir kļuvušas ikdienā neatņemamas. Ar telefonu sazināmies, datorā strādājam, viedpulkstenī sekojam līdzi veselības rādītājiem, internetā mācāmies un meklējam informāciju. Arī fizioterapijā tās paver jaunas iespējas. Fizioterapeite Vineta Baukše norāda: būtiskākais nav tas, vai tehnoloģijas ir labas vai sliktas, bet gan tas, kā mēs tās izmantojam un kādu vietu ļaujam tām ieņemt savā dzīvē.

„Tehnoloģijas ir uz palikšanu, un ar to jārēķinās. Bet pašas par sevi tās nav ienaidnieces,” uzsver fizioterapeite. Daudz svarīgāk ir vērtēt, kā dažādu ierīču lietošana ietekmē mūsu kustības, stāju, miegu, uzmanību un arī attiecības ar apkārtējiem.

„Fizioterapijā un rehabilitācijā mūsdienu tehnoloģijas jau sniedz tādas iespējas, par kurām agrāk varēja tikai domāt. Tiek izmantota kustību analīze, bioatgriezeniskās saites metode, attālinātā rehabilitācija un virtuālā realitāte. Tas rehabilitācijā var palīdzēt dažādiem pacientiem, arī cilvēkiem pēc insulta vai tiem, kuri zaudējuši kādas ekstremitātes kustības. Tehnoloģijas ļauj redzēt pacienta progresu, analizēt kustības un rehabilitāciju pielāgot konkrētajam cilvēkam.”

Ierīces var kļūt par vērtīgu palīgu gan fizioterapeitam, gan pacientam. Problēma sākas brīdī, kad tās lietas, kas radītas dzīves atvieglošanai, sāk aizstāt pašu dzīvi un kustības. „Vislielākais risks ir mazkustīgums un pozu vienveidība,” atgādina V.Baukše.

LABĀKĀ POZA IR NĀKAMĀ

Arvien vairāk laika pavadām sēdus: pie datora, televizora, automašīnā vai ar telefonu rokās. Taču ķermenis nav pielāgojies šim dzīvesveidam. „Mēs esam radīti kustībai,” uzsver fizioterapeite. Pat šķietami pareiza sēdēšanas poza nevar problēmu atrisināt, ja cilvēks tajā pavada pārāk ilgu laiku. Ilgstoša atrašanās vienā pozā rada pārslodzi noteiktām ķermeņa daļām.

„Nav vienas perfektas pozas. Vislabākā ir nākamā poza,” saka V.Baukše, piebilstot, ka svarīgākais ir ķermeņa stāvokli regulāri mainīt un izkustēties. Tādēļ ergonomiska darba vieta ir būtiska, taču tā nedrīkst kļūt par attaisnojumu nekustēties. Ideāli noregulēts krēsls un galds nevar aizstāt fiziskas aktivitātes.

TEHNOLOĢISKAIS KAKLS

Redzama viedierīču ietekme uz ķermeni ir tā dēvētais tehnoloģiskais kakls. Tas veidojas tad, ja cilvēks ilgstoši tur galvu noliektu uz priekšu, skatoties telefonā vai citā ekrānā. Tādu pozu var novērot ne tikai tad, kad cilvēks sēž, bet arī tad, ja iet pa ielu vai pat brauc ar velosipēdu. Fizioterapeite reizēm redz jauniešus, kuri, pat braucot ar divriteni, vienlaikus lieto telefonu.

Ilgstoša galvas turēšana uz leju var veicināt spriedzi kakla un plecu muskuļos, un tas var izraisīt galvassāpes, paātrināt redzes problēmas. Savukārt telefona lietošana, ejot vai vadot transportlīdzekli, samazina uzmanību uz apkārt notiekošo un palielina risku gan pašam, gan citiem.

Taču ne tikai kakls un pleci vien cieš no pārmērīgas aizraušanās ar tehnoloģijām. Ilgstoša spēļu spēlēšana, darbs ar tastatūru un intensīva telefona lietošana var radīt pārslodzi arī plaukstām un pirkstiem. Īpaši tiek noslogoti īkšķi, kuri tiek izmantoti daudz vairāk un citādi nekā iepriekš.

IK PĒC STUNDAS PIECELTIES

V.Baukše iesaka ik pēc 30–60 minūtēm piecelties, izstaigāties un izkustināt plecus, rokas, muguru un kājas. Var pacelties uz pirkstgaliem un papēžiem, aiziet pēc ūdens, pieiet pie loga, izmantot kāpnes vai dažas minūtes pastaigāties: „Katru reizi nevajag speciālus vingrojumus. Svarīgākais ir regulāro, ilgstošo sēdēšanu pārtraukt.”

Arī sēžot pie datora, uzmanība jāpievērš ķermeņa novietojumam. Galvai vajadzētu atrasties tieši virs pleciem, nevis būt izvirzītai uz priekšu. Elkoņus vēlams turēt ērti un aptuveni 90 grādu leņķī tuvāk ķermenim.

Fizioterapeite atzīst – arī speciālisti nav pasargāti no sliktiem ieradumiem: „Es arī pati sevi varu pieķert, kad esmu noliekusies un ieurbusies ekrānā. Pēc tam nav jābrīnās, ka duras starp lāpstiņām, smeldz galva, kakls un pleci.”

VAJADZĪGA NE TIKAI PIRKSTU VEIKLĪBA

Īpaši būtiski viedierīces ietekmē bērnus un jauniešus. V.Baukše uzsver – nav runas par pilnīgu aizliegumu. Mūsdienās tās ir gan mācību, gan saziņas, gan attīstības instruments. Taču bez ekrāna bērnam vajadzīgas arī kustības – skriet, lēkt, kāpelēt, spēlēties un tā iepazīt savu ķermeni. Ja ekrāns sāk kustības un aktīvās rotaļas aizstāt, bērns zaudē būtisku savas attīstības daļu. Tāpēc vajadzīgs līdzsvars – nevis aizliegums, bet saprātīgi lietošanas paradumi. Turklāt bērni mācās no pieaugušajiem. Ja vecāki bērnam liek telefonu nolikt, bet paši visu laiku skatās ekrānā, tāds vēstījums nedarbosies. „Viņi mācās nevis no mūsu vārdiem, bet no mūsu piemēra,” atgādina V.Baukše.

VAR PALĪDZĒT KUSTĒTIES

Tomēr tehnoloģijas var izmantot arī pretējā virzienā – lai veicinātu fiziskās nodarbes. Viedpulksteņi un citas ierīces ļauj redzēt soļu skaitu, pulsu, asinsspiedienu un miega kvalitāti. Telefonā var iestatīt atgādinājumus, kas mudina piecelties un izkustēties.

V.Baukše iesaka vismaz 30–60 minūtes pirms miega no ekrāniem atteikties, bet vēl labāk būtu izveidot ilgāku (pat divu stundu) tā dēvēto digitālo klusumu. Tas nozīmē, ka pirms gulētiešanas telefons un dators būtu jānoliek malā, ļaujot ķermenim un prātam pakāpeniski pāriet atpūtas režīmā.