Strādā, lai kļūtu pašapzinīgāki un pārliecinātāki

Jūlija pirmajās dienās Kuldīgā un citur gadās sastapt jauniešus, kuri tikko sākuši darbu pie uzņēmējiem. Viņi šo mēnesi gaidījuši ar nepacietību, dziļu degsmi un pārliecību, ka strādā savai izaugsmei un algai, kā arī tāpēc, lai pārbaudītu spējas.

Pārvarēt bailes

Inga Ieva Tilka mācās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā, un darbs kooperatīva Kuldīgas labumi veikalā viņai ir pirmais.

Pirmais solis visgrūtākais

Meitene strādā tāpēc, lai gūtu pieredzi. Jūlijā Kuldīga ir pilna ar tūristiem, tāpēc apmeklētāju visvairāk. Pēc šādas taktikas nolēmusi sevi izaicināt un strādāt ar cilvēkiem, jo ir ļoti kautrīga un esot bail sarunāties. Iepriekš strādāt nav saņēmusies, taču šogad ir apņēmības pilna, jo tas palīdzēšot būt patstāvīgākai arī skolā. Inga nav zinājusi, ka pašvaldība dod tādu iespēju strādāt, taču ar kursabiedrenes palīdzību pieteikusies Kuldīgas labumos, jo šī vieta vienmēr iekritusi acīs, gan garām ejot, gan no Pilsētas laukuma izbraucot skolas ekskursijās.

Pirmajā darbdienā gaidījis pārsteigums, ka te patiesi ir jauki un interesanti. Viņa uzreiz pamācīta pienākumā pārdot saldējumu. Vēl jāuzrauga, vai puķes ir aplietas, galdiņi novākti un vieta ap veikaliņu sakopta. Kolēģi esot atsaucīgi, jautri, vienmēr izpalīdzot. Viņas maiņa ir gan no rīta, gan pēcpusdienā, un tas labi, jo varot redzēt atšķirīgu cilvēku plūsmu un dienas ritējumu. Pēc darba Inga paspēj izdarīt savas lietas, tāpēc priecājas, ka četru stundu darbdiena jauniešiem ir ļoti labs piedāvājums. Par nopelnīto meitene vēlas nopirkt drēbes mācību gadam, un esot patīkami apzināties, ka pašai beidzot ir sava alga un nav vienmēr jāprasa vecākiem.

Jauniešu darba kultūra – laba

SIA Kuldīgas labumi vadītāja Gunita Šternberga stāsta, ka skolēnu nodarbinātības projekts vasarā atvieglo veikaliņa darbu un jauniešiem ļauj nopelnīt savu naudu, gatavojoties augstskolai vai piepildot kādu vēlmi. Viņa secina, ka skolēni ir motivēti un ieinteresēti strādāt, šo iespēju novērtējot. Katru gadu Gunita par lielisko sadarbību ar skolēniem un pašvaldību priecājoties. „No mūsu puses mēģinām, lai priekšstats par darbavietu veidojas pozitīvs un lai jauniešiem netiktu sabojāts iespaids par to, kas ir darbs. Cenšamies sadarboties, dot zināšanas,” saka Gunita. Jauniešu darba kultūru viņa vērtē atzinīgi, jo slinki nevienu gadu neesot bijuši. Citi atgriežoties pat trīs vasaras pēc kārtas, un tiem varot dot daudz atbildīgākus uzdevumus. Turklāt sadarbība esot tik veiksmīga, ka pēc laika skolēns te atgriežas kā pastāvīgs darbinieks.

Jāmāk saplānot dienu

Sofijai Grētai Francei ir 15 gadu, viņa mācās Kuldīgas Centra vidusskolā un neesot šaubījusies, ka vēlas strādāt restorānā Goldingen Room. Tur rodoties sajūta kā Itālijā, un šī valsts meitenei ir īpaši tuva.

Atrast vietu, kas piesaista

Jau iepriekš Sofija gribējusi tur strādāt, taču atbildīgo lēmumu šogad pieņēmusi. Sākums bijis grūts – viņa ilgi gatavojusies uzrunāt vadītāju, jo redzējusi sludinājumu, ka Goldingen Room meklē viesmīli. Maijā tur bijis koncerts, kurā Sofija desmit minūšu sarunā ar vadītāju Santu Cini guvusi pārliecību, ka patiesi vēlas šeit strādāt. Abas norunājušas, ka Sofija nāks darbā pašvaldības projektā.

Pienākusi pirmā diena, pārsteigumu pilna, – kolektīvs un vadība bijuši ļoti atsaucīgi. Šeit strādā arī draudzene, tāpēc Sofija jutusies mierīgāk un drošāk. Taču ikviens ir pretimnākošs un, kā jau Kuldīgā, cits citu pazīst. Lai gan saruna notika vien otrajā darbdienā, viņa neviltoti saka – labprāt strādātu šeit arī turpmāk. Viņa ir viesmīle un viesmīļa palīdze, tāpēc pašlaik galvenie pienākumi ir novākt netīros traukus, padot cilvēkiem ēdienkarti, pulēt glāzes.

Sofija cer, ka restorānā gūs labu pieredzi. Viņai patīkot saskarsme ar cilvēkiem, turklāt te var uzlabot svešvalodu zināšanas. Ar ārzemniekiem neesot citu variantu kā runāt angļu vai krievu valodā, tāpēc ātri tās var apgūt, jo tas ir pilnīgi citādi nekā skolā. Šeit nav mācību grāmatu, te ir īsta prakse, kurā nav izvēles – ir jārunā. Sofija neuzskata, ka darbs būtu par grūtu vai arī aizēnotu vasaras atpūtu, jo jāstrādā tikai četras stundas. Darbs piepilda ikdienu un brīvo laiku neatņem. Tas motivējot plānot laiku, lai pagūtu visu, kā arī liek tikt galā ar stresa situācijām. Sofija novērtē dzīvi mūsu novadā gan šajā projektā, gan citās situācijās, jo Kuldīga esot tik piesaistoša, ka nekur citur tādas izjūtas neatrast.

Katra vasara un skolēns – citādi

Santa Cine, restorāna Goldingen Room vadītāja, stāsta, ka pēc pandēmijas viss mainījies. Pirms tam trīs vasaras katru mēnesi pieņēmuši darbiniekus, bet tikai šogad uzņēmums atsācis piedalīties pašvaldības projektā. Bet daudz kas esot citādi, un ar vienu mēnesi šogad pietikšot. S.Cine skaidro, ka katru gadu atnāk citādi darbinieki, katrs ar savu raksturu. Arī prasmes apgūst atšķirīgi: citi pēc mēneša sāk strādāt kā pilnvērtīgi viesmīļi, citi to mēnesi arī pavada, tikai pulējot glāzes: „Jābūt motivācijai un ieinteresētībai. Mēs esam gatavi iemācīt visu, kas jāzina viesmīļa palīgam un viesmīlim. Tikai svarīgi, lai skolēnam patiesi būtu vēlme to apgūt.”

Apgūst darbu ar dzīvniekiem

Snēpeles pagasta zirgu sētā Eguss Elīna Šķilta no Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas strādā otro vasaru. Lai gan bijusi vēlme izmēģināt spējas citā vietā, viņa tomēr atgriezusies. Viņai šeit patīk – darbs tuvāk mājām, un jau esot pieredze.

Daudz labu emociju

Elīna stāsta, ka visvairāk patīk darbs gan ar zirgiem, gan cilvēkiem – palīdzēt zirgus apseglot, sagatavot treniņam vai izjādei, kā arī pašai tos trenēt. Turklāt ar katru jaunu klientu viņa gūst pieredzi saskarsmē. Divos gados savu izaugsmi novērtējot kā labu – meitene jau daudz vairāk iemācījusies, guvusi pārliecību par sevi. Vislielākais prieks esot tad, kad pēc darbdienas var peldēties kopā ar zirgiem. Pēc tam esot patīkams nogurums un daudz pozitīvu emociju. Augustā Elīna piedalīsies Egusa vasaras nometnē ar zirgiem.

Strādnieki esot patstāvīgi

Biedrības Eguss vadītāja Ilonda Reita stāsta, ka ideja par pašvaldības nodarbinātības programmu skolēniem iepatikusies uzreiz. Tā esot laba iespēja jauniešiem vasarā strādāt un piepelnīties, jo darbu nevarot tik viegli atrast, kur nu vēl nepilngadīgais. Tā jau pāris gadu katru vasaras mēnesi Ilonda nodarbina skolēnus un piebilst, ka viņas strādnieki ar uzdoto vienmēr ļoti labi tiekot galā: palīdzēt ar zirgiem un klientiem, labiekārtot teritoriju, braukt līdzi uz pasākumiem. Nopietnās meitenes varot zirgus jau trenēt pašas. Elīna šogad trenējot jauno Aveni, kam jāmāca pirmās iemaņas. Tiem, kuri jāt neprot, Ilonda uzdod citus darbus. Parasti strādniekus no Kuldīgas atvedot pati, kā arī nogādājot atpakaļ. Pagājušā gadā vajadzējis ņemt divus darbiniekus mēnesī, jo pandēmijas dēļ visi braukuši uz laukiem. Šogad mierīgāk – daudzi atpūtnieki esot ārzemēs. Darbinieki atgriežoties no gada uz gadu, un esot tādas meitenes, kuras gaida, līdz pienāks attiecīgais vecums, lai strādātu.

Kristīne Grīnberga

Autores un Jēkaba Aleksandra Krūmiņa foto