Grib jauniešu klubu, aktīvu atpūtu, arī karuseļus

Kuldīgas Centra vidusskolas (KCV) absolvente KATRĪNA STJOPOČKINA, kura studēs starptautiskās attiecības un Eiropas studijas, viņa arī Kuldīgas jauniešu domes prezidente, kopā ar KCV 11. klases audzēkni ANDREJU IĻJINU raidierakstā Kurzemnieks runā stāsta par savām interesēm vasarā un pēc skolas beigšanas un izsakās par to, kādas iespējas Kuldīgā ir jauniešiem.

Kā vasarā atpūšaties? K.: Man patīk aiziet uz kādu foršu koncertu, piemēram, Dunā, Kaļķu ielas kvartālā, patīk, ka notiek gan maksas, gan bezmaksas koncerti. Dodos uz Mārtiņsalu peldēt, mājās paskatos kādu filmu vai seriālu. Ārpus Kuldīgas braucu uz festivālu Summer Sound Liepājā, bet ir neliela sāpe, ka šogad tajā pašā laikā iekrita Pilsētas svētki Talsos un, šķiet, arī Ventspilī. Esmu ievērojusi, ka tad, kad ir, ko apmeklēt un darīt, viss iekrīt vienā laikā.

A.: Jā, Dunā tiešām bijuši labi koncerti, tostarp Rolands Če un Kautkaili. Laikapstākļi kādu plānu sabojāja, jo bieži lija. Pilsētas svētki vairākās vietās notika vienlaikus, un bija dilemma, uz kurieni braukt, jo gribējās dzirdēt vairākus māksliniekus dažādās pilsētās. Šogad biju Ventspils svētkos.

Ko darāt, kad pasākumi nenotiek?

K.: Izeju ārā ar draugiem vai paskatos kādu labu filmu. Amerikas kinoakadēmijas balvas Oskars laikā reiz ar draudzeni sarunājām noskatīties visas oskarotās filmas. Tā cenšos pati radīt kādus mazus pasākumus savā dzīvē.

A.: Ja ir labi laikapstākļi, biežāk dodos ārā, bet šovasar mājās vienai istabai bija vajadzīgs lielais remonts, un es palīdzēju.

Vai Kuldīgā ir laba vieta, kur jauniešiem pavadīt laiku?

A.: Tas atkarīgs no gaumes. Ja gribas pastaigāt pa pilsētu, tad viena no skaistākajām vietām, kur es dodos vakarā, kad jau tumši, ir Liepājas iela un vecpilsēta. Man patīk kafejnīca Voyage Voyage Liepājas ielā – tur ir patīkami pasēdēt, bet lielākoties patīk būt ārpus pilsētas. Tāda vieta, kur biežāk norunājam tikties, ir Geides benzīntanks. Ārpus Kuldīgas bieži vien aizeju uz Priedaini.

K.: Man vairāk patīk būt pilsētā, cilvēkos, tāpēc ar draugiem aizejam uz kafejnīcu, piemēram, Rezidenci, vai pastaigājam pa Liepājas ielu. Dažas draudzenes kafejnīcās strādā, un es eju pie viņām uz darbu. Man patīk, ka Kuldīgā ir jūtama dzīvība, ir daudz tūristu un tepat varu justies tā, it kā būtu aizbraukusi ārzemju ceļojumā. Liels pluss ir arī tas, ka draugiem ir autovadītāja tiesības un varam pabraukāt pa apkārtni.

Kā brīvo laiku pavadāt rudenī un ziemā?

A.: Pa ziemu ir mazāk, ko darīt: ir skola, arī pasākumi samazinās. Tagad nevienu pulciņu vairs neapmeklēju, jo sāka pietrūkt laika. Iepriekš gāju uz mūzikas skolu, agrāk jauniešu mājā gāju uz radio un inženierijas pulciņu, uz kino pulciņu – filmējos, rakstīju scenārijus un trenēju aktiermākslu. Tagad mēģinu radīt savu mūziku – man ir elementārs mūzikas ierakstīšanas aprīkojums. Citreiz skola man dod iespēju kaut ko no savas mūzikas atskaņot. Jāskatās, kādus pulciņus piedāvās nākamgad, bet pašlaik man ir labs balanss starp skolu un brīvo laiku. Dažreiz to brīvo brīžu pat sāk pietrūkt.

K.: Kad sākas skola, man patīk iet uz jauniešu māju, kur var gan apmeklēt dažādus pulciņus, gan pasēdēt ar draugiem. Tā ir vieta, kur varu aiziet, un man nevienam nav jāatskaitās, kāpēc esmu atnākusi, – vienkārši varu tur būt. Tur tiekamies arī ar jauniešu domi. Pēc oficiālās sēdes paliekam ilgāk un parunājam par ko aktuālu. Gada sākumā dziedāju popgrupā Putas un apmeklēju podkāstu pulciņu, bet mazā apmeklētāju skaita dēļ tas diemžēl ātri beidzās. Man patīk doties uz meistarklasēm un tikšanos ar iedvesmojošām personībām, dažādu profesiju pārstāvjiem – arī tas notiek jauniešu mājā. Mani interesēja politika, pasākumu organizēšana. Iesaistos Kuldīgas demokrātijas kopienā, tādēļ politika pievērsa manu uzmanību. Pēc tam sāku interesēties par jauniešu organizācijām un arī ziņām – sāku skatīties Panorāmu.

Vai Kuldīgā vajadzētu vēl kādu satikšanās vietu jauniešiem?

K.: Jauniešu domē par to esam runājuši daudz. Lai gan ir jauniešu māja, tur biežāk uzturas jaunieši no 13 līdz 16 gadiem, bet man 19 gadu vecumā nav aktuāli būt kopā ar viņiem. Vajadzētu vietu vecākiem jauniešiem, kur pasēdēt, varbūt uzspēlēt biljardu. Runājot ar citiem, esmu noskaidrojusi, ka daudzi gribētu aktīvas laika pavadīšanas vietas, piemēram, boulingu, kartinga trasi. Katram, kuram pajautātu, būtu kāda lieta, ko Kuldīgā vēl gribas.

A. : Cik esmu dzirdējis no citiem un domājis pats, kopš Kuldīga ir UNESCO sarakstā un Pilsētas svētki kļuvuši par Vecpilsētas svētkiem, ir zudusi tā pilsētas enerģija. Agrāk mūzika skanēja arī pa nakti, vairāk pasākumu notika estrādē. Mazākajiem bija vairāk izklaides, piemēram, piepūšamās atrakcijas. Nu jau manā vecumā ir nostalģiska sajūta par to, cik forši bijis agrāk.

Kur meklējat informāciju par pilsētā notiekošo?

A.: Parasti pavaicāju čomam vai apskatu pasākumu kalendārā Kuldīgas novada mājaslapā. Pa laikam uzmetu aci novada instagrama kontam.

K.: Man liels palīgs šajā jautājumā ir mamma. Viņa ir ieteikusi ļoti daudz pasākumu, kas man patikuši. Pati bieži vien paskatos Kuldīgas novada kontos feisbukā un instagramā.

Vai sociālo mediju platformās esat manījuši mobingu pret kādu jaunieti?

A.: Kuldīgā neesmu neko tādu manījis.

K.: Es gribētu domāt, ka Kuldīga ir droša, taču to saku no sava skatpunkta, jo ne man, ne man tuvajiem nav nācies ar mobingu saskarties. Skolā bijis daudz plakātu ar uzrakstiem, ka nevajag citus apcelt.

Vai esat ko dzirdējuši par narkotiku lietošanu Kuldīgā?

K.: Jā. Pirms kāda laika bija tas šausmīgais gadījums, kad viena jauniete aizgāja bojā. Man tas bija liels šoks, jo nezināju, ka Kuldīgā ir tik attīstīts, tā teikt, narkotiku tīkls. Bet pēc šī gadījuma neko ar to saistītu vairs neesmu dzirdējusi.

A.: Arī es zinu par šo gadījumu, bet tas arī viss.

Vai jūsu draugu vidū apreibinošās vielas ir aktuālas?

K.: Tagad, kad man ir autovadītājas tiesības un esmu pie stūres, alkoholu pasākumos nelietoju. Būtu forši kādu kokteilīti pa retam izdzert, bet labprātāk izvēlos pēc pasākuma pati aizbraukt mājās. Tomēr zinu, ka jaunieši Kuldīgā izklaidējas dažādi. Ir daudzi manā vecumā, kas ar alkoholu aizraujas, bet man tuvākie nav tādi, kam tas ir svarīgi. Man nepatīk tāda kultūra – doties uz kādu pasākumu, lai tikai iedzertu, jo bez alkohola nespēj priecāties. Redzot, ka koncertā blakus ir cilvēki reibumā, man tas garastāvokli pasliktina.

A.: Visu dzīvi esmu mācīts, ka tas ir slikti, tomēr ir jaunieši, kas alkoholu lieto. Es domāju: ja, dodoties uz koncertu, tev vajag uzņemt kādas apreibinošas vielas, tad koncerts vairs nav tik labs, bet, ja esi atnācis uz pasākumu, ko ilgi gaidīji, tad tādas vielas nemaz nav nepieciešamas. Protams, nevaru noliegt un teikt, ka jaunieši manā vecumā nedzer. Bet viss dzīvē jādara ar prātu.

Vai jaunieši pilsētā jūtas sadzirdēti, un vai jūs zinātu kur iet, ja gribētu ieviest kādu ideju?

K.: Man liels pluss ir tas, ka esmu jauniešu domē. Mums nesen bija Pikniks ar savējiem, kur domes deputātus aicinām tikties ar jauniešiem. Darba grupā man bija sajūta, ka mani uzklausa. Man arī bija tādas trakākas idejas kā izveidot klubu-bāru jauniešiem. Runājām, kas būtu tā vieta, kuru vēlētos, un mērķauditorija. Ja man tā būtu tāda lieta, ko tiešām gribētu realizēt, droši vien dotos uz jauniešu domi meklēt citus, kas var palīdzēt un atbalstīt. Jauniešu dome arī apmeklē novada domes sēdes, stāstām, kas mums uz sirds, un deputāti mūs dzird.

A.: Neesmu sev nekad šādu jautājumu uzdevis. Kuldīga nav liela, bet iespējas patiešām šeit ir. Pats gan neesmu tās tik ļoti meklējis. Es vispirms savu ideju izteiktu vecākiem un vienaudžiem, kas par to tēmu ko zina vai ir darījis.

Ko Kuldīgā vēlas redzēt jūsu vienaudži?

K.: Vasarā daudzi sūdzējās par Vecpilsētas svētkiem – grib atpakaļ karuseļus. Tā, šķiet, ir lielākā sāpe šai laikā. Citi dodas uz Pilsētas svētkiem citur, lai izbrauktu ar karuseli. Tāpat gribētu boulingu. Vienā jauniešu domes pasākumā mums teica, ka gribētu divstāvīgu Hesburgeru. (Smejas.)

A.: Laiku pa laikam ziemā ir grūti ar kājām iziet pa pilsētu, jo ielas nav pienācīgi iztīrītas, bet tur arī laikapstākļi vainīgi, jo vienu dienu pie mums ļoti snieg, nākamajā dienā jau līst lietus.

Visu sarunu raidierakstā Kurzemnieks runā var noklausīties vietnē www.kurzemnieks.lv, kanālos YouTube, Spotify un Apple Podcasts.