Svarīgi katram atrast iekšējo mieru

„Jo ilgāk cilvēks ir fiziski aktīvs, jo spēcīgāks savā ikdienā viņš būs,” saka Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes medicīnas rotas vadības grupas virsārste, kapteine MARIJA KRAULE. Sarunā ar Kurzemnieku viņa stāsta gan par ikdienu medicīnas rotā, gan par viņas lielo aizrautību – kalnu un taku skriešanu.

Pavisam kodolīgi: ko nozīmē medicīnas rota Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kāda ir tās loma?

Medicīnas rota ir atsevišķa apakšvienība, kas militārajām vienībām nodrošina medicīnisko atbalstu. Mēs organizējam un plānojam medicīniskos jautājumus gan miera laikā, gan krīzes situācijās vai militāra apdraudējuma gadījumā. Ikdienā organizējam zemessargu un karavīru veselības aprūpi, nodrošinām medicīnisko atbalstu mācībām mūsu atbildības teritorijā, kā arī rīkojam dažāda līmeņa medicīniskās mācības. Mēs mācām gan karavīrus pamata līmenī, gan karavīrus glābējus, kā arī organizējam profesionālā medicīnas personāla mācības militārajā medicīnā. Vienlaikus plānojam, kā medicīniskā palīdzība tiktu nodrošināta militāra konflikta vai kara gadījumā.

Tātad mācības paredzētas gan miera laikam, gan krīzes situācijām.

Lielākā daļa ir orientēta tieši uz militāra konflikta situācijām. Tas ir galvenais scenārijs, kam gatavojamies.

Kā notiek sākotnējā medicīniskā apmācība zemessargiem? Ko viņi iemācās pašā sākumā?

Ir konkrēta programma. Niansēs tā var starp vienībām nedaudz atšķirties, piemēram, apmācību ilguma vai stundu skaita ziņā, taču visur ir pamata līmenis ar skaidrām prasībām. Katram karavīram vai zemessargam jāapgūst tādas prasmes, kas ļauj palīdzēt pašam sev un biedram, ja gadās trauma vai cita ārkārtas situācija.

Un vēlāk mācību līmenis tiek paaugstināts.

Jā. Karavīri pakāpeniski apgūst arvien sarežģītākas prasmes. Karavīram glābējam jau ir ievērojami plašāks prasmju klāsts – zināmā mērā viņš darbojas līdzīgi paramediķim.

Kas katram karavīram jāprot?

Pati svarīgākā ir spēja apturēt dzīvībai bīstamu asiņošanu, jo kaujas laukā tas joprojām ir galvenais mirstības iemesls. Katram karavīram jāprot pareizi lietot taktisko žņaugu, tamponēt brūces un uzlikt ciešo pārsēju. Faktiski visi karavīri tiek mācīti, kā rīkoties asiņojošu brūču gadījumā un kā asiņošanu apturēt.

Vai tiek mācīta arī palīdzība šautu brūču vai lūzuma gadījumā?

Jā, mācām ļoti dažādas prasmes, un daļa ir noderīga arī civilajā dzīvē. Nereti dzirdam, ka karavīri vai zemessargi cilvēkiem palīdzējuši arī civilās situācijās.

Vai nodrošinājums ir pietiekams, lai mācības būtu kvalitatīvas?

Nodrošinājums vienmēr var būt labāks – tas attiecas uz jebkuru jomu. Tas attiecas gan uz apmācību resursiem, gan medicīnas ierīcēm un piederumiem. Simulācijas tehnoloģijas un manekeni attīstās ļoti strauji, taču mēs tos nevaram iegādāties katru gadu. Iespējas attīstībai ir vienmēr, tomēr mēs spējam strādāt arī ar tiem resursiem, kas ir pieejami.

Vai mācību laikā varat nodrošināt medicīnas ekipējumu katram zemessargam?

Par to pilnībā atbild medicīnas rota. Mēs plānojam iepirkumus un nodrošinām arī individuālo medicīnas somiņu saturu. Tas nav vienreizējs process – jāseko līdzi derīguma termiņam, un saturs regulāri jāatjauno.

Vai zemessargiem šīs somas ir arī ikdienā?

Ikdienā tās viņiem nav nepieciešamas. Taču mācību laikā nodrošinām gan individuālās medicīnas somas, gan karavīru glābēju somas.

Kā krīzes situācijā ekipējumu saņem?

Trauksmes gadījumā zemessargi ierodas noteiktajās pulcēšanās vietās un tur no bataljona ekipējumu saņem.

Vai apgādi var uzlabot?

Protams. Piemēram, taktiskie žņaugi ir diezgan dārgi, un reālās situācijās tie ir vienreizlietojami. Treniņos tos var izmantot atkārtoti, bet kaujas situācijā – tikai vienu reizi. Tāpat mediķiem ļoti noderētu plašākas simulācijas iespējas – trenažieri un manekeni, ar kuriem prasmes var pilnveidot.

Cik medicīnas speciālistu rotā ir?

Rotā ir gan kvalificēti medicīnas speciālisti, gan nemedicīniskā personāla pārstāvji. Es pati pēc civilās izglītības esmu bērnu ķirurģe un ultrasonogrāfijas speciāliste. Mūsu rotā strādā dažādu specialitāšu ārsti, ārstu palīgi, medicīnas māsas, arī karavīri glābēji. Turklāt ir atbalsta personāls: šoferi, loģistikas un sakaru speciālisti. Viss kopā veido komandas darbu.

Vai šie cilvēki rotā strādā pilnu laiku?

Tas ir dažādi. Daļa ir profesionālā dienesta karavīri vai civilie darbinieki, kuri rotā strādā ikdienā. Savukārt zemessargi strādā savās civilajās profesijās un rotas darbā iesaistās pēc vajadzības vai mācību laikā.

Vai jūsu rotā ir mediķi no Kurzemes slimnīcām?

Jā, un daudzi rotas mediķi strādā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Vai militārā medicīna ļoti atšķiras no civilās?

Pamata zināšanas ir līdzīgas, taču militārajā vidē ir būtiskas atšķirības. Mediķim jāspēj strādāt paaugstināta stresa apstākļos un ar ierobežotiem resursiem. Var būt ierobežotas diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Tā ir kaujas lauka medicīna.

Vai mediķiem vajadzīgas arī militārās prasmes?

Jā, noteikti. Mediķim jāprot orientēties, jāsaprot militārās vienības darbības principi un jāspēj integrēties vienības misijā. Tas nozīmē, ka mediķis ne tikai ārstē, bet arī saprot militārās operācijas kontekstu.

Kā notiek sadarbība ar civilajām medicīnas iestādēm?

Mēs sadarbojamies ar slimnīcām, NMPD un citām ārstniecības iestādēm. Organizējam kopīgas mācības un cenšamies veidot kopīgu izpratni par medicīnisko palīdzību un cietušo loģistiku militāra apdraudējuma gadījumā.

Vai Zemessardze iesaistās arī citās krīzēs, ne tikai militāros konfliktos?

Jā. Zemessardze ļoti aktīvi bija iesaistīta Covid-19 pandēmijas laikā. Tāpat mēs varam palīdzēt plūdos un citās dabas katastrofās, lielos ugunsgrēkos un citās ārkārtas situācijās.

Kā jūs pati nonācāt Zemessardzē?

2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, mēs ar vīru nolēmām iestāties Zemessardzē. Mani vienmēr ir interesējuši gan fiziski, gan psiholoģiski izaicinājumi, tāpēc šī vide mani uzrunāja. Vēlāk apguvu arī virsnieka specialitāti Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Esmu profesionālā dienesta karavīre.

Papildus dienestam jūs nodarbojaties ar izaicinošu sporta veidu.

Jā, ar kalnu un taku skriešanu.

Vai tas ir līdzīgi kā Stirnu bukā?

Stirnu buks ir viens no taku skrējieniem, bet tas ir vieglāks. Es piedalos arī starptautiskās kalnu skriešanas sacensībās un Latvijas izlasi esmu pārstāvējusi pasaules čempionātā.

Kādas distances skrienat?

Mana sirdslieta ir ultramaratons. Tas sākas ar distanci, kas pārsniedz maratonu jeb 42 kilometrus. Garākā distance, ko esmu skrējusi, ir 104 kilometri.

Kas jūs motivē piedalīties šādās sacensībās?

Vispirms tā ir daba, kalni. Skrienot var īsā laikā redzēt ļoti daudz. Turklāt šis sporta veids attīsta izturību un raksturu, manu spēju robežas paplašina gan fiziski, gan mentāli.

Vai sports palīdz arī darbā?

Noteikti. Fiziskā slodze palīdz saglabāt gan fizisko, gan psiholoģisko noturību. Tas ir svarīgi gan medicīnā, gan militārajā dienestā un noteikti noder dzīvē kopumā.

Arī jums darbā ir dažāda rakstura cilvēki. Kādas ir jūsu metodes panākt, lai viņi izdara, ko esat paredzējusi? Cik stingra esat?

Es neesmu konflikta cilvēks – man patīk strādāt harmoniskā vidē un komandā veidot sadarbību. Cenšos būt atbalstoša un uz sadarbību vērsta vadītāja. Tomēr ir situācijas, kad vajadzīga stingrāka pieeja un skaidras prasības. Tad arī tas ir jāspēj. Kopumā esmu prasīga gan pret sevi, gan savu komandu, un slinkot mūsu rotā neiznāks.

Kā skatāties uz pašreizējo situāciju pasaulē?

Situācija nav stabila, un tas rada zināmu satraukumu. Tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi atrast iekšēju mieru un saprast, kāds būs viņa pienesums krīzes situācijā. Ja cilvēks savu lomu un rīcības plānu zina, tas palīdz saglabāt mieru. Cilvēkam vitāli svarīga ir piederības izjūta.

Kādas īpašības vajadzīgas tam, kurš vēlas pievienoties medicīnas rotai?

Psiholoģiskā noturība, spēja stresa situācijās pieņemt ātrus un sarežģītus lēmumus un strādāt ar ierobežotiem resursiem. Tāpat fiziskā izturība, jo darbs var būt ilgstošs un intensīvs. Dažkārt jāspēj strādāt ļoti ilgas stundas bez atpūtas.

Karavīram jāmācās atpūtai izmantot katru iespēju: ja ir brīdis, jāēd; ja ir iespēja, jāguļ pat tad, ja tas nozīmē gulēt sēdus vai īsu brīdi starp uzdevumiem.