Augstākais apbalvojums un labākā nosaukums

Latvijas Futbola federācijas (LFF) rīkotajā balsojumā par 2025. gadu balvas ieguvuši trīs cilvēki, kuru vārds saistīts ar Kuldīgu: par Latvijas labāko tiesnesi kļuvis Andris Treimanis, par telpu futbola treneri – komandas Nikers galvenais treneris Vitālijs Voskāns, un Zelta Goda zīmi par mūža ieguldījumu futbola attīstībā saņēmis treneris Gvido Treimanis, Andra tēvs.

Balvas Rīgā pasniegtas svinīgā ceremonijā 9. janvārī Melngalvju namā. Uzvarētāji noteikti, apkopojot plašas futbola sabiedrības pārstāvju viedokli. Starp tiem bija LFF komitejas un valde, izlašu treneri, klubu, komandu un akadēmiju pārstāvji, mediju pārstāvji un iesaistītās organizācijas.

Tiesnešu kategorijā A.Treimanis Miķeļa Rubeņa balvu ieguvis jau devīto reizi, un plašāka saruna ar viņu būs kādā nākamajā avīzes numurā.

TRENERA DARBS PRASA PILNU ATDEVI

Zelta Goda zīmi, kas Latvijas futbolā ir augstākais apbalvojums, G.Treimanim pasniedza Ministru prezidente Evika Siliņa. Visu savu darba mūžu treneris ir veltījis Kuldīgas futbolam: iesākumā kā Vulkāna komandas spēlētājs, vēlāk kā ilggadējs treneris. Skolojis daudzus augstākā līmeņa Latvijas futbolistus, arī vairākus nacionālās izlases spēlētājus, tostarp divus Latvijas gada labākos futbolistus – brāļus Jāni un Dāvi Ikauniekus. 2021. gadā G.Treimanis saņēmis Kuldīgas novada Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.

Kurzemniekam G.Treimanis atzina, ka par Goda zīmi jūtas pagodināts: „Tas ir patīkami, ka reizēm arī mūsu ģimeni, kuldīdzniekus, atceras un novērtē. Par to varu būt tikai gandarīts. Vienmēr esmu uzsvēris – bez ģimenes, bez sievas atbalsta, bez audzēkņiem nekas no tā nebūtu iespējams. Trenera darbs prasa pilnu atdevi, un es nekad neesmu slēpis, ka man patīk nopietns darbs.” Futbols prasa disciplīnu un raksturu: „Manā ceļā bijuši daudzi spilgti cilvēki: futbolisti un treneri leģendas. Esmu pateicīgs visiem, kas nav lieguši darboties, tieši otrādi – ir iedvesmojuši. Patiesībā mans ceļš futbolā sākās ļoti agri. Septiņu gadu vecumā izlasīju grāmatu par kara sagrautās Varšavas zēniem, kuriem nebija nekā, pat ne bumbas. Bērna prātā toreiz nodomāju: kad izaugšu, arī es gribu palīdzēt puikām, trenēt viņus, dot iespēju. Šī doma mani pavadījusi visu mūžu. Mana filozofija ir vienkārša: dzīve jāpieņem tāda, kāda tā ir, un jādara savs darbs pēc labākās sirdsapziņas. Es domāju, ka man tas ir izdevies” G.Treimanis secina – trenera darbs ir radošs: „Lai to darītu labi, spēles jāskatās, jāanalizē, jādomā. To daru joprojām, arī tagad, būdams pensijā.” Pašlaik viņš daudz lasot: „Man ir gan plaša mājas bibliotēka, gan elektroniskais grāmatu lasītājs. Lasu dažādu literatūru – no klasikas līdz zinātnei. Internetā spēlēju šahu un dambreti, piedalos lielos turnīros – tas trenē loģisko domāšanu.”

MOTIVĒ DARBOTIES TĀLĀK

Labākais telpu futbola treneris V.Voskāns atzīst, ka gandarījums par paveikto motivē strādāt tālāk: „Balvu saņēmu pirmo reizi – pirms tam trīs reizes esmu bijis laureāts.”

Ar Nikeru V.Voskāns strādā ceturto sezonu. Komanda ir ieguvusi bronzu gan Latvijas čempionātā, gan kausa izcīņā. „Aprīlī Kuldīgā kausa izcīņas finālposmā spēlēs arī Nikers, un turnīrs notiks divas dienas. Virslīgas čempionātā mums ir mēneša pauze, jo Latvijas izlase piedalās Eiropas čempionātā. Tajā spēlē arī mūsu komandas vārtsargs Artjoms Križanovskis. Nikeram ir mēnesis, lai sagatavotos nākamajām spēlēm.”