Džimlai rūdi rallallā…

Vēl pagājušajā nedēļā labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un zemnieku savienības intervijā portālam NRA.lv teicis, ka Latvija negrasās pāriet uz Eiropas Padomes rekomendēto pensijas vecumu – 72 gadiem. Tā nenotikšot, kamēr viņš pār šo nozari būs noteicējs. Bet šī valdība nu ir kritusi, un ar steigu jātaisa jauna. Zaļzemnieki gan pašpārliecināti ietur kursu uz Ministru kabinetu, bet nez vai tos pašus vēžus jaunajās kulītēs liks.

Gandrīz visas partijas par galveno prioritāti deklarē valsts aizsardzību. Labklājība, veselība, demogrāfija, kas ir tikpat svarīgi vaļi, uz kuriem balstās nācijas pastāvēšana valstiskā veidolā, paliek otrajā plānā pasaules politiskās situācijas dēļ. „Bet kas tad turēs tos ieročus un vadīs dronus, ja mēs te visi būsim slimi?” tā intervijā Kurzemniekā retoriski vaicāja bijusī kuldīdzniece, biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe.

Ministri var nākt un iet nemitīgi – šī Saeima ar to īpaši izceļas. Tas nemaina faktu, ka Latvija ir visneveselīgākā valsts Eiropā. Kā uzsvēra R.Uzulnieks, nevar piespiest strādāt 68 gadus vecu cilvēku, kuram ir slikta veselība, tāpēc vispirms jāsakārto veselības sistēma, lai seniori paši gribētu iet uz darbu. Viņa skatījumā ir divu veidu pensionāri: vieni strādā tāpēc, ka nevar savilkt galus, otri – tāpēc, lai visu mūžu būtu jauni.

Nāk prātā 2014. gadā uzņemtā filma Džimlai rūdi rallallā, kurā teju viss vecākās paaudzes latviešu aktieru zieds attēlo pansionāta iemītniekus, kas jau gadiem jūtas nevajadzīgi. Viņiem rodas traka ideja – atteikties no pensijas un brīvprātīgi doties armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzē un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus. Filmā ir daudz humora, bet vienlaikus arī smeldzīga realitāte.

Attiecībā uz pensijas vecumu (nerunājot par veselības aprūpi) arī Eiropā nebūt nav tik rožaini, jo sabiedrība noveco visur. Eurostat jaunākais pētījums rāda, ka vidējais pensionēšanās vecums Eiropā ir 61,3 gadi (no 58,3 gadiem Slovēnijā līdz 65,7 Dānijā). Līdz ar sabiedrības novecošanos pensiju izmaksas pieaugs, tāpēc tiek spriests, vai paaugstināt vecuma slieksni vai ierobežot agro pensionēšanos un mudināt cilvēkus ilgāk palikt darbā, piedāvājot piemaksas vai nodokļu atvieglojumus. Jāņem vērā, ka Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs ir cita, daudz stabilāka uzkrājumu sistēma. Latvijā vēl saglabājies daudz padomiskā un gadu pielikšana neko labu nedos.