Jauns ziedu salons

Bijušās dzīvnieku patversmes Mīļās ķepiņas telpās Kuldīgā, Vakara ielā 5, 25. augustā atvērts jauns ziedu salons Delavē.

Salona īpašnieces Iveta Saulīte un Zane Naumane stāsta: „Negribējām salonu saukt par parasto rozi vai kā tā. Tad ienāca prātā gaisīgi violetais mākonītis – ziemciete delavē saulkrēsliņš. Vēlāk nosaukums izkārtnei šķita par garu, tāpēc palika tikai latīniskais Delavē.”

Zane ar ziedu tirdzniecību saistīta jau 18 gadus, kad sāka strādāt SIA Vindenieki: „Man jau bērnībā patika ar pušķiem ķimerēties.” Kad viņa sāka dzīvot Padures pagasta Liepziedos, pirms četriem gadiem pratusi ieinteresēt arī kaimiņieni Ivetu. Sievietēm bija sapnis, kura īstenošanai viņas gadu braukājušas uz kursiem Jelgavā pie floristes – ļoti labas meistares Ievas Ģērmanes.

Kopīgs projekts

„Pirms mēneša varonīgi pametām iepriekšējo darbavietu – lēmumu pieņemt palīdzēja apstākļu sakritība,” neslēpj Zane. „Jo vairāk spērienu pa dibenu saņem, jo labāk saproti, ka vajag sākt ko pašam savu. Mums ar Ivetu domas bija līdzīgas – jāveido kopīgs projekts. Sākām meklēt telpas. Ieraugot piedāvājumu Vakara ielā, sapratām – tas ir tas, ko vēlamies! Vieta ar īstu māju sajūtu, ērti sasniedzama ar auto, ir pietiekami daudz vietas transporta novietošanai. Plānojam iekārtot arī kafijas stūrīti apmeklētājiem, kamēr top pušķis. Paldies stiprajam plecam – puišiem, kuri urba un skrūvēja, ievilka ūdensvadu un elektrību, palīdzēja vest mēbeles un izdabāja mūsu kaprīzēm. Mēs, protams, viņus arī nokaitinājām, bet tas ir tikai normāli. Mums ar padomu, kā labāk rīkoties, palīdzēja daudzi jauki ļaudis – juristi, grāmatveži.”

Iveta: „Lielu pateicību esam parādā mūsu mammām, kuras šo mēnesi pieskatīja bērnus, kamēr dienu un nakti strādājām pie noliktavas un interjera iekārtošanas. Senais sienas pulkstenis mums tik ļoti patika, ka nolēmām to atstāt agrākajā vietā. Gaismas ķermeni braucām pirkt uz Liepāju. Tikko ieraudzījām skaisto kristāla lustru, abas reizē sapratām – mums vajag tieši to!”

Atšķirīgais palīdz

Zane: „Lai arī raksturos esam atšķirīgas – es varu ātri aizsvilties, bet Iveta reaģē mierīgāk –, domāju, ka tieši šīs īpašības var palīdzēt risināt dažādus ar darbu saistītus jautājumus, jo varam viena otru paskubināt vai piebremzēt. Abas esam direktores ar līdzvērtīgām paraksta tiesībām. Mums ir noruna – ja sanāks kašķis, noliksim šampi galdā un visu izrunāsim. Lai arī atvērt savu salonu ir ļoti dārgs pasākums, varonīgi iztikām bez kredīta – darbam nepieciešamais sagādāts pašu resursiem.”

Atklāšanas dienā ieradās vairāki desmiti pašu tuvāko ļaužu, to skaitā arī kaimiņi no Liepziediem. Viesi iegādājās ļoti daudz ziedu – puiši tos dāvāja savām dāmām. Kāds apmeklētājs nopirka skaistu māla krājkasīti – cūciņu, ko kopā ar starta kapitālu uzdāvināja abām jaunajām uzņēmējām.

Pabeigušas darbu, apsveikt ieradās bijušās kolēģes gan no grāmatnīcas, gan pulksteņu un apģērbu veikaliem, gan kolēģe no Vindeniekiem.

Zane: „Konkurence ir veselīga, jo piešķir enerģiju, – jādomā par sevi, ne konkurentiem. Kas mūs mīlēs, tie nāks pie mums, jo mēs radīsim labus darbus.” Zane ar Ivetu būtu gatavas pieņemt tirgošanai salonā nelielus suvenīrus: keramiku, sveces, rotas.

Atklāšanā neiztika arī bez kāda burvīga pārsteiguma – kaimiņu mājas iedzīvotājs, vijolnieks Edgars Ziņģis, iedams uz miskasti un ieraudzījis pagalmā ballīti, pēc brīža atgriezās ar savu vijoli, un sākās pasākums itāļu gaumē – apmeklētāji varēja uzdejot gan lambadu, gan senākas dejas.