"Didro". Cienot vēsturi un mīlot nākotni

Kuldīgas maizes ceptuves bijušā veikala Kukulītis vietā Liepājas ielā 35 atvērta kafejnīca un bārs Didro. Īpašnieki – kuldīdznieki, brālis un māsa Ģirts un Ilze Jankovski – vēlas šo vietu saukt par 18. gadsimta salonu, kas apvieno kafejnīcu, bāru, krogu un sarunu vietu.

Ģ.Jankovskis ir filozofijas doktors, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un sarunu pasākuma Demokrātijas kafejnīca idejas autors. I.Jankovska ir Demokrātijas fonda valdes priekšsēde, pētījumu producente uzņēmumā Mozokot, Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja, doktora grāda kandidāte ekonomikā un publiciste žurnālā Rīgas Laiks.
Par bāru Didro stāsta Ģ.Jankovskis: „Man par to ir trīs stāsti. Teikšu godīgi – savai sievai Maijai Jankovskai reiz teicu: „Es nevaru palikt dzīvot Kuldīgā, ja mums nav normālas vietas, kur vakarā pēc darba aiziet pasēdēt, satikties ar cilvēkiem un parunāties.” Viņa man atgādināja, ka es esmu gribējis savu bāru – lai pats to arī atveru, tad man būs, kur sēdēt un parunāt. Nākamais stāsts ir par Demokrātijas kafejnīcu, jo tā pati par sevi sākās no kafejnīcas. Skumji, ka Latvijā nav attīstījušās tādas kafejnīcas, kur sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem. Trešais stāsts ir par to, ka 2000. gadu sākumā ar māsu Ilzi Mazirbē jau ir bijis bārs Bute. Tas kļuva diezgan leģendārs, un Ilzei teicu, ka vajag Kuldīgā.
Viņa teica, ka arī šeit vajag bāru, kurā pašam justies labi un kurā pats labprāt būtu apmeklētājs. Tā viss saslēdzās – bijām jau plānojuši vērt vaļā bāru, un sagadījās tā, ka aizvērās Kukulītis. Tā, cienot vēsturi un mīlot nākotni, Ilzei teicu, ka Kukulīša telpas var dabūt. Man jau no bērnības šī māja ir asociējusies ar baltmaizes radziņu. Arī māsa teica, ka vēlas pasniegt radziņus, – meklēja dažādas receptes un eksperimentēja, lai maizes stāstu šeit turpinātu. Skaidrs, ka šis vairs nebūs maizes veikals, bet tāpat šīs vietas vēsturei kaut kā vēl jāturpinās.
Tas ļoti labi saiet kopā ar filozofisko Didro. Tas ir apgaismības laikmeta franču filozofs, kurš, starp citu, ir bijis Latvijā. Tas gan nav iemesls bāra nosaukumam. Didro pamatā ir apgaismības salona stāsts, jo negribas tādas kafejnīcas vai bārus, kas pelna un kuros ir uzsvars uz ēst vai dzert, bet gribas vietu, kurā sarunāties ar cilvēkiem.”