Bukmeķos sākas tūrisma sezona

Rendas pagasta Bukmeķu saimnieks un SIA Westlake vadītājs Eduards Ostrobrods šo vasaru sācis ar jaunu ieceri – atvērt saimniecību apmeklētājiem. Līdz šim pie viņa vairāk braukuši rožu, valriekstu stādu un olu pircēji, bet tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas, kurās var iepazīt saimniecību.

VER DURVIS APMEKLĒTĀJIEM

Pagājušajā gadā saimniecību uzrunājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji, lūdzot uzņemt viņu grupas. „Mēs viņiem noorganizējām trīs ekskursijas. Cilvēkiem ļoti patika, un mēs sapratām, ka varam to piedāvāt arī citiem tūristiem un Kurzemes iedzīvotājiem,” stāsta E.Ostrobrods. Saimniecībā izveidots aptuveni pusotru kilometru garš maršruts, ir valriekstu stādījumi, rožu lauki, ezeri, bišu māja, darbnīcas un vistu kūts. Iepriekš vienojoties, iespējams arī paēst zupu, bet rožu ziedēšanas laikā apmeklētāji varēs tās par samaksu griezt un ņemt līdzi uz mājām. „Veikalā rozes bieži vien ir no Nīderlandes siltumnīcām, tās ir skaistas, bet bez smaržas. Mūsējās aug dabā, tāpēc tās smaržo pavisam citādi.” Rožu ziedēšanas sezona Bukmeķos sākas jūnija beigās un turpinās līdz septembrim. Cilvēki var braukt fotografēties, apskatīt laukus, iegādāties stādus podos un, kad ziedēšana būs pilnā sparā, arī griezt ziedus. Pavasarī saimniecība tirgo rožu stādus ar kailām saknēm, bet vasarā – podos. Šī sezona, pēc E.Ostrobroda teiktā, bijusi veiksmīga – lielākā daļa stādu jau pārdota. Viņš atzīst, ka rozes izvēlējies ne tikai kā biznesu: „Man patīk nodarboties ar ko skaistu. Negribu strādāt ar ķīmiju vai plastmasu, gribu dot cilvēkiem prieku.” Rudenī saimniecībā plānots pievērsties tulpēm.

VALRIEKSTI TĒVA PIEMIŅAI

Bukmeķu vārds daudziem jau saistās ar valriekstiem. Arī tos joprojām var iegādāties, tikai vasarā stādi vairs netiek sūtīti ar piegādi, jo tiem jau ir lapas. Cilvēki var braukt pakaļ paši vai vienoties par saņemšanu Rīgā, kur saimnieks mēdz doties reizi nedēļā. Valrieksti Eduardam ir arī personisks stāsts. „Valrieksti ir mana tēva iesāktais darbs. Es to turpinu viņa piemiņai.”

Pēdējā laikā saimniecība iesaistījusies arī sociālās atbildības iniciatīvā – valriekstu stādīšanā pašvaldību teritorijās. Kuldīgā jau tapis valriekstu dārzs, stādījumi bijuši arī Ventspilī un Zirās.

E.Ostrobrods cer, ka atsauksies vēl citas Kurzemes pašvaldības: „Gribu, lai arī cilvēki, kuriem nav savas zemes vai pietiekami daudz naudas, var baudīt Latvijas valriekstus. Ja kādam ir zeme un nauda, viņš var nopirkt stādu un iestādīt savā dārzā. Bet tie, kuriem tā nav, arī ir pelnījuši prieku,” saka saimnieks. Viņu iepriecina cilvēku atsaucība stādīšanas talkās: „Cilvēki nāk, palīdz, stāda, nes kūkas un kafiju. To nevar izstāstīt, tas ir jāredz un jāsajūt. Esmu priecīgs, ka latviešiem ir tik liela mīlestība pret dabu.”

VISS SĀKAS AR VISTU

Vēl viens Bukmeķu virziens ir olas: „Pieprasījums ir lielāks, nekā varu saražot, tāpēc man jābūvē jauna vistu māja.” Olas Bukmeķos tiek pozicionētas kā kvalitatīvs produkts prasīgiem pircējiem. Cena nav zema, un vietējie tās nepērkot bieži, taču klienti no citām vietām novērtējot kvalitāti. Eduards uzskata, ka galvenais ir vistu turēšanas apstākļi un barība. Vistas klausās klasisko mūziku, tām ir āra laukums, svaiga zāle, bet barību saimnieks gatavo pats no kvalitatīvām sastāvdaļām. „Ja grib labu olu, viss sākas ar vistu. Barība un attieksme ir galvenais,” viņš stāsta. „Es cilvēkiem saku – izvāriet manu olu un parastu olu, pagaršojiet abas un tad sapratīsiet atšķirību.” Ekskursijās apmeklētāji var redzēt arī neparastākas vistas, piemēram, dekoratīvās Ayam Cemani šķirnes. Tās gan neesot domātas pārtikai, bet vairāk skaistumam.

Viņš uzsver, ka ekskursijas var pieteikt gan individuāli, gan grupās – ar ēdināšanu vai bez tās. „Gribu, lai cilvēki atbrauc, izstaigā saimniecību, sajūt rožu smaržu, pagaršo valriekstus un medu, paskatās, kā mēs dzīvojam un strādājam,” saka E.Ostrobrods.