Sestdiena, 8. februāris
Vārda dienas: Aldona,  Česlavs

Kļūst par gada sportistiem

Raksta autors: Inta Jansone, Anijas Jurdžas arhīva foto

12:19 - 27.12.2022

Anija Jurdža

Katru gadu varam lepoties ar Kuldīgas novada sportistu gūtajiem panākumiem sacensībās Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Latvijas Dambretes federācijas nomināciju Gada sportiste U8 vecuma grupā saņēmusi kuldīdzniece Ramona Serpāne, bet viņas trenerim Pēterim Gailānam – balva kā labākajam sacensību tiesnesim. Balvas pasniegusi arī Latvijas Volejbola federācija, un divas saņēma mūsējie: skrundeniece Anija Jurdža atzīta par gada volejbolisti, bet kuldīdznieks Kristians Fokerots saņēma balvu kā gada uzlecošā zvaigzne.

Anija Jurdža – Ungārijas augstākajā līgā

Skrundeniece, viena no Latvijas volejbola izlases līderēm ANIJA JURDŽA šosezon spēlē Ungārijas klubā Ņīreģhāzas* „Fatum”. Paredzēts, ka Anija ar jauno komandu piedalīsies arī Eiropas Volejbola konfederācijas jeb CEV izaicinājuma kausa sacensībās. Turp viņa devās šovasar, pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Kā šajā klubā nokļuvi?

Pēc augstskolas gribēju aizbraukt citviet un spēlēt volejbolu profesionālā līmenī. Palīdzēja gan iepriekšējās komandas, kurās spēlēju, un trenere Ingusa Minusa, gan Latvijas valstvienības treneris Daniele Kaprioti. Izdevās atrast aģentu, un viņš man palīdzēja atrast šo Ungārijas klubu. Sākumā bija divi piedāvājumi, bet pēc sarunas ar Ungārijas kluba treneri Leonu Gaitanaki priekšroku devu šai komandai. Arī mani viņi izvēlējās.

Vai esi jau iespēlējusies?

Jā, labi. Komanda ir diezgan jauna, bet tas neko nemaina – varam spēlēt pietiekami labā līmenī. Sezona nupat sākusies. Mums bijušas divas oficiālās spēles, un abās uzvarējām. Šonedēļ gaidāma trešā – mājas spēle. Ceram, ka arī to uzvarēsim.

Vai esi pamatsastāvā?

Grūti pateikt, lai gan varētu sacīt, ka esmu pamatsastāvā. Bet notiek maiņas, lai komandai labāk. Laukumā tieku, un man ir iespēja sevi pierādīt. Es esmu ceturtās zonas spēlētāja. Komandā šai pozīcijā esam trīs pamatspēlētājas un divas jaunatnes volejbolistes.

Cik spēcīga ir šī komanda?

Spēlē Ungārijas ekstralīgā, un tā ir pati augstākā. To varētu salīdzināt ar Baltijas līgu – tā savukārt Latvijā ir augstākā. Vēl spēlējam Ungārijas kausa izcīņā, kur piedalās arī zemāka līmeņa komandas. Šī sešas reizes ir kļuvusi par valsts čempioni, deviņas reizes izcīnījusi Ungārijas kausu. Tā piedalās arī Eiropas kausa izcīņā. Iepriekšējā sezonā Čempionu līgā klubs ierindojās piektajā vietā.

Vai Ungārijā volejbols ir populārs?

Ir. Ungārijai ir laba izlase, kura tāpat kā Latvijas izlase nesen piedalījās Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Tai veicās nedaudz labāk nekā mums. Līmenis ir labs, treniņi divreiz dienā – Latvijā reti to var realizēt. Manuprāt, Ungārijā volejbols ir jaudīgāks, agresīvāks, jo katrā komandā ir kāda spēlētāja no citas valsts. Latvijas sieviešu volejbolā ir tikai vietējās sportistes, parasti skolnieces, studentes. 

Kāda ir tava ikdiena?

Katru nedēļu treniņi ir divreiz dienā. Pirmais sākas deviņos rītā. Stundu vai divas ilgs – tas atkarīgs no trenera plāna. Pārsvarā strādājam svaru zālē, bet varbūt arī tehniskas lietas, piemēram, serve, tās uzņemšana, aizsardzība. Arī izturības treniņi. Pēc tam ir pusdienlaiks un neliela atpūta. Tad atkal vakara treniņš, pārsvarā no četriem līdz sešiem, un tad vairāk ir darbs pie sadarbības, komandas veidošanas, saspēles, taktikas, spēlējam seši pret seši. Brīvdienu nav daudz – gribētos vairāk, bet parasti pēc spēles viena diena ir brīva, un tad var darīt, ko katrs vēlas. Dažreiz ir brīvi arī rīti, bet ļoti reti. Cītīgi trenējamies un gatavojamies spēlēm.

Vai komandā esi vienīga ārzemniece?

Sešas ir vietējās sportistes, starp tām arī jaunatnes vecuma. Viņas uz treniņiem bieži netiek, jo ir mācības skolā un viņas spēlē arī jaunatnes komandā. Kā leģionāres esam es, vēl ir no Kazahstānas, Slovēnijas, Ukrainas, Bosnijas, Turcijas un Venecuēlas. Komandas saziņas valoda ir angļu. Protams, mācamies arī ungāru vārdus. Par sadzīvi runājot, spēlētājām no kluba viss ir nodrošināts: dzīvesvieta, ēdināšana, rehabilitācija, masāžas, fizioterapeiti, primārās medicīniskās lietas.

Vai šī ir tava pirmā starptautiskā pieredze?

Jā, pirmā. Kad mācījos Murjāņu Sporta ģimnāzijā, spēlēju arī tajā komandā. Pēc tam pārgāju uz Rīgas Stradiņu universitātes un Minusas volejbola skolas komandu. Ar abām spēlēju Latvijas čempionātā, Latvijas kausa izcīņā. Ar pēdējo komandu arī Baltijas līgā, bet tur tik labi neveicās. Vienlaikus spēlēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas komandā. Tajā gan vairāk prieka pēc.

Vai pamatus iemācījies Skrundā?

Jā, pie treneres Rudītes Kronlakas. Viņa man palīdzēja tikt Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Liels paldies par to! Bez Murjāņiem es šodien nebūtu tur, kur esmu. Murjāņos sāku mācīties no 8. klases.

Kādēļ savulaik izvēlējies volejbolu?

Ģimene man nav ļoti sportiska. Māsu vairāk interesē mūzika, dejošana. Mamma vienmēr ir teikusi, ka kaut kas jādara – nevar sēdēt mājās. Sāku apmeklēt volejbola nodarbības, un man patika. Esmu trenējusies arī vieglatlētikā, padevās skriešana.

Kādam jābūt, lai spēlētu profesionāli?

Noteikti jābūt pārliecībai par sevi. Ja neesi pārliecināts, ka tu to vari, uz laukuma ir ļoti grūti savākties un izdarīt to, kas jāizdara.

Kas no spēles sniedz gandarījumu?

Emocijas. Tas, ka visa komanda ir kopā un spēle tiek izbaudīta. Lai nav tā, ka uz laukuma esi tikai tāpēc, ka kāds lika tur būt. Vajag pašai to gribēt. Un vēlēties uzvarēt.

Runā, ka volejbols ir gara auguma cilvēku spēle.

Protams, vieglāk ir tad, ja esi garāka auguma spēlētājs visos elementos: blokā, uzbrukumā. Varbūt aizsardzībā būs grūtāk, jo šajā pozīcijā īsākam vieglāk.

Un kāda esi tu?

Esmu no garā gala – man ir 1,86 m.

Vai līgumu ar komandu parakstīji uz vienu sezonu?

Jā. Bet pēc šīs sezonas gribētu turpināt spēlēt ārzemēs.

Kā pavadi brīvo laiku?

Tas atkarīgs no dienas. Dažreiz dodos pastaigā pa pilsētu, un Ņīreģhāzā ir ielas, kas līdzinās Vecrīgai. Biju apskatīt arī zooloģisko dārzu – tas viņiem iespaidīgs. Citreiz paskatos kādu filmu, lasu romantiskas grāmatas.

* Ņīreģhāza – vairāk nekā 100 tūkstošu iedzīvotāju pilsēta Ungārijas ZA, Vidusdonavas zemienē, netālu no robežas ar Slovākiju, Rumāniju un Ukrainu. Caur to ved ceļš VenēcijaBudapeštaKijiva. Tuvākā lidosta ir Budapeštā.

Atbildēt