Tuvāk mērķim – profesionālajai riteņbraukšanai

Kuldīdznieks, riteņbraucējs GUSTS LAPIŅŠ ir vienojies par sadarbību ar vienu no Nīderlandes spēcīgākajām junioru komandām Gepla-Watersley R+D Road Team, un tas nozīmē, ka jaunajā sezonā viņš startēs UCI kategorijas sacensībās.

Šogad valsts čempionātā tā izcīnījusi trešo vietu komandu braucienā, sekmīgi startējusi arī UCI līmeņa velobraucienos Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā un citur.

Sezona tev bijusi rezultātiem bagāta. Kā pats to vērtē?
Tā bija diezgan gara, iznāca piedalīties sacensībās arī ārpus Latvijas. Pārstāvu ne tikai Kuldīgas novada sporta skolu, bet arī Latvijas izlasi.
Šogad izcīnīju Latvijas čempiona titulu individuālajā braucienā, biju otrais grupas un trešais daudzdienu braucienā. Septīto vietu izcīnīju Slovākijas daudzdienu velobrauciena trešajā posmā, bet kopvērtējumā biju 11. vietā. Eiropas čempionātā grupas braucienā biju 59. Tie ir rezultāti, kurus varu izcelt. Bet sezonas izskaņā Itālijā startēju arī valsts mēroga un vienā UCI līmeņa velobraucienā.
Atskatoties jāatzīst, ka sākums bija smagnējāks un grūtāks, jo sacensībās Itālijā nokritu, satraumējos un divas nedēļas nācās izlaist. Sezonas vidusdaļa un beigas bija labas.

Tu brauc junioru grupā. Kāda ir konkurence?
Grūtāk ir starptautiskajās sacensībās, jo Latvijā junioriem braucēju nemaz nav tik daudz. Jebkurā citā valstī, kur piedalos sacensībās, startā ir no 160 līdz 180 dalībniekiem. Latvijā maksimums ir 100, ko var dabūt. Un visi jau nav mana vecuma – lielākoties iznāk braukt kopā ar amatieriem. Junioru grupā Latvijā ir no 20 līdz 30 riteņbraucējiem. Tāpēc ārzemēs ir pavisam citādāk – varētu pat teikt, ka iemet pavisam citā pasaulē. Man tā bija pirmā starptautiskā pieredze.

Kā nokļuvi Nīderlandes komandā?
Sākās viss ar to, ka uzrakstīju savu CV, pievienoju rezultātus. Nīderlandes komanda tos apskatīja, kādu laiku domāja, tad apstiprināja, paziņojot, ka ar jauno sezonu esmu komandā. Viņu juniori piedalās UCI līmeņa sacensībās. CV gan biju aizsūtījis vairākiem klubiem, no citiem saņēmu atbildi, ka vieta varētu būt pavasarī, bet konkrētāk neko nesolīja. Bet šī komanda uzreiz pateica konkrētu laiku.

Kad sāksies jaunais darba cēliens?
Izskatās, ka pirmās sacensības ir februāra beigās un marta sākumā.

Vai esi gatavs?
Jābūt. Tas būs kas jauns, neierasts. Ir jāriskē. Paldies vecākiem – viņi manu izvēli atbalsta.

Vai tur saņemsi atalgojumu?
Nē. Vienkārši man dota iespēja pilnveidoties. Finansiālā puse gulsies uz vecākiem. Paldies viņiem par atbalstu!

Vai redzi sevi profesionālajā sportā?
Jā, uz to cenšos iet. Tas nav viegli. Profesionāli var braukt ārzemēs, jo Latvijā nevienas profesionālas komandas nav.

Vai spēsi apvienot ar mācībām Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā?
Tas ir labs jautājums. Mācības noteikti ir prioritāte. Skola ļoti nāk pretī, un par šo gadu bažām nevajadzētu būt. Mācos 11. klasē. Nākamgad skatīsimies – varbūt mācīšos turpat, bet attālināti.

Vienu brīdi biji Murjāņu sporta ģimnāzijā. Kādēļ atgriezies Kuldīgā?
Kad mācījos Murjāņos, sākās pandēmija, un tāpat kā visiem bija jāievēro ierobežojumi. Man arī nepatika vide. Uz trīs mēnešiem aizbrauc, mājās netiec… Nolēmu, ka turpināšu mācīties Kuldīgā.

Ar ko riteņbraukšana tevi aizrāvusi?
Lai gan tas ir viens no smagākajiem sporta veidiem, no katras reizes sacensībās sagaidu ko jaunu. Visu laiku arī kas negaidīts notiek. Nepārtraukti var gūt jaunu pieredzi, emocijas un adrenalīnu. Man gandarījums ir tad, kad ir labs rezultāts, jo no tā gūstu motivāciju. Ja kaut kas neiznāk, tas liek pārdomāt un darīt citādāk, turpināt iet uz rezultātu.

Kāds ir treniņu grafiks nedēļai?
Tas atkarīgs no plāniem. Ja jātrenējas cītīgāk, tad ir septiņas dienas nedēļā. Dažreiz bijušas pat 28 treniņstundas nedēļā. Dienā uz riteņa pavadu no stundas līdz piecām.

Kur Kuldīgā treniņam tie labākie ceļi?
Mums paveicies – ir daudz vietu, kur braukt. Var visādos virzienos. Pašam vislabāk patīk braukt pa Jūrkalnes šoseju. Ceļš bagāts ar līkumiem un pauguriņiem.

Profesionāļiem ir vairāki riteņi. Cik to ir junioriem?
Manā gadījumā klubs ar riteņiem vēl nenodrošina. Man ir ritenis šosejai, tad individuālajam braucienam, ir arī baiks – lai ir, ar ko braukt pa mežu. Ar ko atšķiras? Individuālā brauciena ritenis ir aerodinamiskāks. Pašam gan primārā ir šosejas riteņbraukšana, bet, ja ziemā iznāk pabraukt pa mežu, arī nav ne vainas.

Vai tev ir kāds elks, kuram vēlies līdzināties?
Elks man ir Krists Neilands. Ir pacilājoši, kad iznāk ar Kristu braukt kopā treniņā Kuldīgā. Tas ir motivējoši.