„Puikas grib uzvarēt, bet vajag pacietību”

Kuldīgas ilggadējā trenera un sporta skolas direktora Jāņa Baukša piemiņas kausa izcīņa riteņbraukšanā šogad pulcēja vēl nebijušu dalībnieku skaitu – uz starta stājās 235 sportisti no visām trim Baltijas valstīm. Par norisi un vietējo riteņbraucēju plāniem stāsta sporta skolas treneris VIESTURS LUKŠEVICS.

Sestdien Priedainē tika dots starts grupas braucienam – elites un U23 grupas vīri, kā arī juniori, amatieri un Masters klases braucēji mēroja 82 km. Svētdien kritērija braucienā dalībnieki devās 1,7 km aplī (rezultāti – Latvijas Riteņbraukšanas savienības mājaslapā).

Cik svarīga Kuldīgas riteņbraucējiem un pilsētai ir Jāņa Baukša piemiņas kausa izcīņa?

Šis pasākums mums ir ārkārtīgi svarīgs jau nosaukuma dēļ, jo, pateicoties tieši trenera Jāņa Baukša milzīgajam, pašaizliedzīgajam darbam, riteņbraukšana Kuldīgā vispār eksistē un ir saglabājusies augstā līmenī. Tas ir mūsu pienākums mantojumu godināt. Līdz ar to šīs ir īpašas sacensības. Sportistiem mājas sacensības vienmēr rada papildu emocijas – mājas ir mājas, bet tas uzliek arī daudz lielāku atbildības nastu. Šis bija arī Cerību kausa posms jaunajiem braucējiem. Tas nozīmē, ka sportisti cīnījās par vietu rangā, punktiem un vietu Latvijas jaunatnes izlasē.

Vērojot sacensības, šķita, ka dalībnieku pulks ir kuplāks nekā citugad.

Jā, noteikti. Varu droši apgalvot, ka jaunatnes grupās skaits bija iepriecinošs. Pašā jaunākajā, U12, grupā bija vairāk nekā 50 riteņbraucēju. Tāpat kupli bija pārstāvēta U14 grupa. Ieradās kaimiņi no Lietuvas, kā arī liela daļa spēcīgāko Igaunijas jauno sportistu.

Cik mūsu audzēkņu piedalījās, un kā tu vērtē viņu sniegumu?

Kuldīgu pārstāvēja 18 sportistu. Ja runājam par rezultātiem, es vienmēr esmu uzsvēris, ka, piemēram, U14 grupā un vispār jaunatnes sportā ir svarīgi sportistus redzēt ilgtermiņā. Konkrētajā brīdī arī rezultāts protokolā ir svarīgs un sniedz gandarījumu, tomēr trenerim jāsaprot fizioloģiskie procesi. Šajā vecuma posmā bērni neattīstās vienādi. Vieniem fizioloģiskais briedums iestājas agrāk, un viņi jau var cīnīties par visaugstākajām vietām. Citi bērni ir ar labu potenciālu un pareizu kustību bāzi, bet ķermenis nobriest vēlāk, un viņiem uzreiz panākumu nav. Puikas, protams, grib uzvarēt tagad un tūlīt, bet vajadzīgs pacietīgs darbs.

Riteņbraukšana ir vēlīns sporta veids. Īstais, objektīvais briedums puišiem iestājas aptuveni 18 gados. Tikai tad sportisti fizioloģiski viens otru noķer, un varam sākt runāt par patiesi objektīvu, stabilu pieaugušo rezultātu. Viss, kas notiek pirms tam, lielā mērā atkarīgs no katra brieduma tempa.

Tomēr, neskatoties uz teorētiskajām niansēm, esmu ļoti apmierināts ar to, ko audzēkņi trasē parādīja. Īpaši gribas izcelt U14 grupu. Mūsu jaunais talants Gabriels Ļaudams abas dienas izcīnīja pārliecinošu uzvaru: gan grupas braucienā sestdien, gan kritērijā svētdien. Ar šo sniegumu viņš pelnīti nodrošinājis sev Cerību kausa kopvērtējuma līdera kreklu.

Meiteņu konkurencē lielisku sniegumu demonstrēja Viktorija Ļaudama. Viņa aizvadīja spēcīgas sacensības, kritērija braucienā pilsētas centrā izcīnot augsto 3. vietu, un tāpat kā brālēns Gabriels viņa brauc Cerību kausa līderes kreklā.

Ļoti patīkams pārsteigums bija Arnolda Gusta sniegums. Grupas braucienā izcīnīja 5. vietu, kas ir izcils rādītājs, ņemot vērā, ka viņš startē pie gadu vecākiem puišiem un šajā vecuma posmā aizvada tikai pirmo gadu. Tas dod labi padarīta darba sajūtu. Tāpat jauniešu (U16) konkurencē Edvards Vēvers parādīja raksturu un augstu klasi, svētdien kritērija braucienā izcīnot 2. vietu. Edvards spēja aizbraukt izšķirošajā atrāvienā un pierādīja, kāpēc ir ļoti nopietns kandidāts uz vietu Latvijas izlasē.

Vai var teikt, ka ar Jāņa Baukša kausa izcīņu riteņbraukšanas sezona Kuldīgā ir sākusies?

Ne gluži. Latvijā sezona sākās jau aprīlī. Mums pirmie starti bija 11. un 12. aprīlī Dobeles kausā, kad vienlaikus bija Cerību kausa pirmie divi posmi. Kuldīgas sacensības kalendārā bija jau trešais un ceturtais posms. Viss turpinās un uzņem apgriezienus. Galvenais uzdevums ir nopietni strādāt un noturēt augsto fizisko līmeni līdz pat Latvijas un Baltijas čempionātam. Esam uzņēmuši labu ritmu.

Cik daudz darba ieguldīts treniņos, lai sportisti spētu tādu slodzi izturēt un parādīt labus rezultātus?

Darba apjoms ir patiešām milzīgs. Protams, tas atšķiras atkarībā no vecuma grupu specifikas, bet ar jaunatni strādājam daudz un nopietni. Viss sākas jau ziemā ar vispusīgu fizisko sagatavotību. Ziemā ielikts ļoti liels izturības darbs, gan minot velotrenažierus, gan skrienot, gan ejot garos pārgājienos, kā arī izpildot specializētus fiziskos vingrinājumus zālē.

Savukārt sacensību periodā treniņu process ir mainījies. Tas kļuvis strukturētāks, akcentē ātrumu un ātruma izturību, lai sportisti spētu reaģēt uz atrāvieniem un doties asā finišā. Tā kā daudz darba jau aiz muguras, ir tā labā sajūta, ka viss plānotais izdarīts pareizi un kvalitatīvi.

Par tālākiem mērķiem pēc Latvijas čempionāta – kādi ir galvenie uzdevumi komandai?

Tas saistīts ar U16 grupas sportistiem, kuri jau cīnās par vietu valsts izlasē. Ļoti gribētos, lai mūsu sporta skolas audzēkņi iekļūst Latvijas izlases pamatsastāvā un dodas uz pirmajām nopietnajām starptautiskajām sacensībām Luksemburgā. Pēc tam būs nākamais un, jāsaka, daudziem pats nozīmīgākais sezonas starts – Austrijas daudzdienu velobrauciens augustā. Tās ir augstākā līmeņa sacensības, kurās ir kalni un kalnu pārejas.

U14 grupas puišiem un meitenēm galvenais ir turpināt pilnveidoties un gatavoties pārejai uz nākamo vecuma grupu. Piemēram, Gabriels Ļaudams nākamgad jau brauks U16 grupā. Tas nozīmē, ka pēc šīs veiksmīgās sezonas viņš būs reāls izlases kandidāts un nākamgad varēs pilnvērtīgi cīnīties par vietu sastāvā. Turklāt nākamgad Beļģijā norisināsies Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls, un tas ir milzīgs stimuls mūsu sportistiem strādāt, lai iegūtu tiesības pārstāvēt savu valsti tāda mēroga forumā.

Arī Edvards Vēvers ir viens no izlases kandidātiem. Kuri Kuldīgas puiši vēl?

Mums izlases kandidātu loks ir diezgan plašs. Jau no sezonas sākuma viens no vadošajiem ir Mārtiņš Urbāns. Pagājušajā gadā viņš U14 grupā Latvijas rangu noslēdza 2. vietā, kā arī izcīnīja sudraba medaļu Latvijas čempionātā individuālajā braucienā. Šis gads ir nedaudz grūtāks, jo viņš pirmo gadu ir jauniešu grupā un sacenšas ar gadu vecākiem puišiem, taču turpina cīnīties un attīstīties. Tāpat ir Roberts Tovstuļaks, Lūkass Sitņiks un vēl citi.

Ja paskatāmies uz Cerību kausa kopvērtējumu, Kuldīgas komanda sīvi cīnās ar Murjāņu Sporta ģimnāziju par līderpozīcijām komandu vērtējumā.

Iepriekšējā sezonā tu biji iesaistīts Latvijas U16 izlases darbā. Vai turpināsi ar izlasi strādāt?

Jā, pagājušajā sezonā strādāju ar U16 izlasi, bet lomas un pienākumus esam pamainījuši. Man ļoti mīļš un ārkārtīgi svarīgs ir tiešais darbs Kuldīgas novada sporta skolā. Man ir plaša, perspektīva U14 audzēkņu grupa. Vēlos maksimāli iesaistīties viņu attīstībā, un tas prasa milzīgus laika un enerģijas resursus. Šī iemesla dēļ mani plāni ar izlasi šosezon ir nedaudz mazāki. Tiesa, pilnībā malā nepalieku – tiek izskatīts plāns, ka septembrī varētu kopā ar Latvijas junioru izlasi doties uz vairākiem daudzdienu velobraucieniem Itālijā. Tad skatīsimies, kā viss saliksies pa plauktiņiem.

Vai ir kādas bažas, kuras saskati kā treneris?

Bažas trenerim ir vienmēr. Laiki mainās, un līdz ar tiem arī bērni, jaunieši. Nekādā gadījumā negribu teikt, ka mūsdienu puikas kļūst sliktāki attieksmes vai gribasspēka ziņā – nebūt ne. Vienkārši ir cita paaudze, cita vide apkārt, un metodes, kas lieliski strādāja pirms 20 gadiem, šodien vairs nevar pilnībā lietot. Jāmeklē jauna pieeja, komunikācijā un treniņu strukturēšanā jāizmanto citas nianses.

Mans mērķis saistīts ar spēcīgo U14 grupas puišu pareizu attīstību ilgtermiņā. Gribu visu izdarīt pedagoģiski un fizioloģiski pareizi, lai katram sportistam, sasniedzot U16 vecumu, būtu reāla iespēja cīnīties par vietu valsts izlasē un vēlāk startēt augstu sasniegumu sportā. Vērojot ikdienā, redzu, ka viņus šis sporta veids patiešām interesē, viņi par to deg, seko līdzi profesionālajām komandām un pasaules tūrēm.

Cik liela nozīme jauno sportistu izaugsmē ir sacensību pieredzei ārzemēs?

Tam ir izšķiroša nozīme. Profesionālā riteņbraukšana pamatā notiek Rietumeiropā, un tur apstākļi ir pilnīgi citādi. Fiziskie treniņi, ko mēs darām mājās, ir tikai viena medaļas puse. Otra, ne mazāk svarīga ir sacensību pieredze specifiskos apstākļos uz šaurākiem ceļiem, kuros nemitīgi ir asi pagriezieni pa labi un pa kreisi, daudz augstāki pauguri un kalni nekā Latvijā, ir braucēju blīvums un milzīga konkurence.

Ja sportists regulāri brauc šādās starptautiskās sacensībās, viņš gūst taktisko briedumu un lielu pārliecību par spēkiem. Turpretī, ja uz ārzemēm aizbrauc tikai reizi gadā, pat būdams fiziski spēcīgs, sportists pie starta līnijas jutīs milzīgu satraukumu un nepārliecinātību. Taktiskās pieredzes trūkums šaurākos ceļos un lielā peletonā neļauj savu fizisko potenciālu realizēt, un sasniegt rezultātu ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc starptautiskie starti, sākot ar jauniešu vecumu, ir svarīgi, lai vēlāk izlasē junioru vai U23 līmenī mūsu jauniešiem būtu pārliecība, ka par uzvaru viņi var cīnīties ar jebkuras valsts braucējiem.