Ceļamaizei trīs neredzamas medaļas

Kuldīgas novada sporta skolā aizvadīts svinīgs un emocijām bagāts brīdis – 63 absolventi saņēmuši apliecību par pamata programmas apguvi. Šie jaunieši beigs arī 9. klasi.

Motivācija un disciplīna

Kamēr lielākā daļa redz sporta panākumu skaistāko pusi – medaļas, tikai paši sportisti un treneri zina, cik daudz pūļu tas prasījis. Skolas direktors Agris Kimbors uzsvēra: „Nav nemaz tik viegli atteikties no izklaides, kad draugi brīvdienās dodas uz koncertu vai pikniku, jo jums jādodas uz treniņu vai sacensībām, vai lietus līst vai snieg. Tā parādāt mērķtiecību un gribasspēku. Jūsu izcīnītie kausi kādreiz plauktā noputēs, bet raksturs, kas veidojies sporta skolā, paliks uz mūžu.”

Vienlaikus ar simboliskajām absolventu medaļām skolas vadība vēlēja līdzi ņemt arī trīs neredzamas medaļas: pirmo – par disciplīnu un gribasspēku, otro – par spēju piecelties pēc kritieniem un zaudējumiem, trešo – par savstarpējo uzticēšanos un prasmi strādāt komandā.

Futbola treneris Artūrs Šternbergs sacīja: „Ja mērķis ir izvirzīts, vajadzīga arī motivācija, lai to sasniegtu. Taču ir brīži, kad tā zūd, un tieši tad jāiestājas disciplīnai – bez tās panākumu nebūs.”

Uz treniņiem no kaimiņu novada

Volejbola treneres Ievas Leites audzēknes Marta Berķe, Elīna Hūne un Luīze Ozoliņa neslēpa satraukumu un reizē gandarījumu. Marta, kura volejbolā brāļa pēdās gājusi kopš agras bērnības, kā spilgtākos mirkļus min uzvaras un otro vietu Latvijas čempionātos. Viņai grūtākais bijis rast motivāciju ik dienu doties uz treniņiem un izdarīt darbu līdz galam. Marta domā mācīties vidusskolā un turpināt trenēties.

Elīna un Luīze ceļu uz treniņiem mērojušas no Saldus. Elīna Kuldīgas komandai pievienojusies tāpēc, lai iemaņas volejbolā paplašinātu, un kā lielāko ieguvumu nosauc šeit atrasto draudzību. Luīze līdz 2018. gadam nodarbojusies ar jāšanas sportu, tad paņēmusi pauzi, līdz mamma ieteikusi volejbolu. „Pirmajā nodarbībā ļoti uztraucos, bet meitenes mani labsirdīgi pieņēma,” atceras Luīze.

Vecāku vārdā paldies skolai un treneriem teica Diāna Pantjušenkova – šī vide jauniešiem iemācījusi cieņu, atbildību un prasmi par mērķiem cīnīties. Paldies tika arī tiem, kas ikdienā paliek aizkulisēs, – tehniskajiem darbiniekiem. Kā piemiņu un pateicību audzēkņi un vecāki skolai uzdāvināja divas krāšņas vāzes. A.Kimbors atklāja, ka daļa absolventu jau kaļ plānus par profesionālo sportu vai studijām Eiropā un ASV, apvienojot tās ar sportu.