Cilvēka papilomas vīruss skar ikvienu

Biofarmācijas uzņēmuma MSD dati liecina, ka aptuveni 80% cilvēku dzīves laikā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas var izraisīt vēzi. Viens no veidiem, kā sevi no šī vīrusa pasargāt, ir vakcinēties, taču ne visi to dara.

„Lai iesaistītu vairāk pacientu, pērn valsts samaksāto vakcīnu iespēja ir paplašināta,” stāsta Talsu ģimenes ārste Māra Meldere. „Vakcinācija joprojām tiek nodrošināta meitenēm un zēniem no 12 līdz 17 gadiem, bet ir vēl citas grupas – paaugstinātam riskam pakļautie iedzīvotāji, kā arī sievietes un vīrieši līdz 25 gadiem. Augot piedāvājumam, palielinājies arī pieprasījums pēc vakcīnām. Arvien vairāk tiek potēti zēni. Mīts, ka šī ir tikai meiteņu pote, ir mazinājies.”

Stereotips par to, ka CPV vakcīna paredzēta tikai meitenēm, zināmā mērā radies katras valsts atšķirīgo vadlīniju dēļ. „Latvijā līdz šim nebija vadlīniju, ka šī vakcīna vajadzīga arī zēniem, lai gan Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, jau pirms vairākiem gadiem zēnus no deviņu gadu vecuma pret šo saslimšanu vakcinējām. Latvijā ir savi likumi, savas vadlīnijas,” tā M.Meldere.

TAS JĀDARA AGRĀ VECUMĀ

Vakcīna izstrādāta tam, lai pasargātu no CPV, kas var attīstīties par rīkles, dzemdes kakla un anālās atveres vēzi. Var inficēties dzimumkontaktā, taču vīrusu var iegūt arī tiešā saskarē ar inficēta cilvēka ādu. „Šī ir dzimumneitrāla vakcinācija,” skaidro M.Meldere. „Par to jāsāk domāt jau 12 gadu vecumā – jo agrāk, jo labāk. Efektīvāk vakcīna spēj pasargāt pirms tam, kad vīruss iekļuvis organismā. Ir vairāk nekā 200 CPV tipu. Vairums ir tā sauktie zema riska vīrusi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus, piemēram, kārpas. Ar poti cilvēkus aizsargājam pret bīstamākajiem tipiem. Vakcinācija ir nozīmīga arī tad, ja vīruss organismā ir iekļuvis, jo tā var pasargāt no citiem vīrusa tipiem.”

Vakcinācija nav vienreizēja – tas ir vesels kurss. „Pacientam jāsaņem divas potes ar vismaz sešu mēnešu intervālu,” skaidro ģimenes ārste. „Pat tad, ja pirmā pote saņemta 12 gados un par otro pacients domā 25 gados, tas nenozīmē, ka kurss būs jāsāk no jauna. Vienkārši jādodas saņemt otro. Citās valstīs Rietumeiropā vakcinācijas shēma var atšķirties, jo tur pēc 15 gadu vecuma jāsaņem jau trīs potes.

Revakcinācija nav vajadzīga, jo pētījumi rāda, ka šo vakcīnu iedarbība ir pietiekami ilga, lai no bīstamajiem vēža veidiem cilvēku pasargātu. Vakcīnu var saņemt visi, bet ar dažiem izņēmumiem: ja ir akūta, smaga saslimšana, ja ir alerģija pret kādu vakcīnas sastāvdaļu; arī grūtnieces nepotējam.”

PREZERVATĪVI NAV EFEKTĪVI

Diemžēl pat tad, ja cilvēks ir potēts, ar CPV tāpat var inficēties. „Bet jāatceras, ka vakcinācija pasargā no visbīstamākajiem vīrusa tipiem,” piebilst M.Meldere. „Tas ir drošākais veids, kā sevi pasargāt. Arī Latvijā slimība ir ļoti izplatīta. Daudzi par to uzzina 30, 40 gadu vecumā, jo ar šo vīrusu var inficēties agrā jaunībā, taču pazīmes var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Šis vīruss mūsu organismā ilgi var klusēt.”

Ģimenes ārste stāsta, ka pēc potes pacienti var just blaknes: „Parasti tās ir vieglas un pārejošas – jutīgums vakcinācijas vietā, nogurums. Bet ieguvums ir daudz lielāks. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka vakcinācija ir visdrošākais veids, kā sevi aizsargāt. Prezervatīvi simtprocentīgi pret šo vīrusu neaizsargā. Tie var pasargāt vien daļēji.”

Lai poti saņemtu, pacienti aicināti doties pie ģimenes ārsta, kas informēs par vakcināciju un potes devām.