Izvēlas ciest vienatnē

Līdztekus fiziskajām slimībām vīriešu dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmē arī garīgā veselība. Februārī un martā sociālā kampaņa Tavs klusums nav spēks viņiem atgādināja: atzīt emocionālas grūtības ir tikpat normāli kā lūgt palīdzību tad, ja sāp fiziski.

Lai gan sabiedrības izpratne par garīgo veselību pieaug, tomēr aptauja februārī atklāja skaudru ainu: tikai septītā daļa jeb 14% vīriešu psihoemocionālās veselības grūtībās ir meklējuši profesionālu palīdzību. Gandrīz puse (42%) joprojām uzskata, ka ar tām jātiek galā pašiem. Daudzi vīrieši, piemēram, depresiju joprojām uztver kā vājumu, nevis ārstējamu kaiti. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, Veselības centru apvienības neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs Jānis Mednieks norāda: „Psihiska slimība nav personības daļa. Ja cilvēkam ir apendicīts, viņš nesaka: es esmu apendicīts. Viņš dodas pie ārsta un problēmu risina.”

KLUSĒŠANAS CENA

Rīgas Stradiņa universitātes profesors, psihiatrs Māris Taube: „Vīrieši ar savām problēmām cīnās klusībā, sāpes mēģina slāpēt ar alkoholu un visbeidzot izšķiras par drastisko metodi kā risinājumu. Sabiedrībai tas ir milzīgs zaudējums, jo galvenokārt tie ir 40, 50 gadus veci vīrieši.” Kauns, neziņa, sabiedrībā iesakņojušies stereotipi liedz meklēt palīdzību un mudina cīnīties paša spēkiem. Tā kā vīrieši bieži neatklāj, ka jūtas slikti, ģimenei jāpievērš uzmanība netiešiem signāliem. Par krīzi var liecināt: uzvedības izmaiņas – distancēšanās no citiem, interešu zudums un neraksturīga, riskanta uzvedība; paradumu maiņa – ēstgribas zudums, fizisko aktivitāšu pamešana, ilgstošs bezmiegs; emociju un pašvērtējuma kritums – dusmu uzplaiksnījumi, aizkaitināmība, vientulības izjūta vai nevērība pret izskatu. Īpaši kritiski ir tad, ja izskan domas par rīcību, kas vērsta uz kaitējumu sev vai citiem. Tad vajadzīga tūlītēja reakcija.

KĀ PALĪDZĒT NENOSODOT?

Garīgā un fiziskā veselība ir nedalāmas. Ignorētas emocionālās problēmas ietekmē sirdi, asinsspiedienu un vairo iekaisumu organismā. Centrālās laboratorijas ārste un laboratorijas vadītāja Jana Osīte uzsver: „Garīgā veselība nav tikai stāsts par jūtām – tā ir cieši saistīta ar bioķīmiskiem procesiem.” Ja cilvēks nejūtas labi, cieš viņa kopējā veselība, un otrādi – fiziskas sāpes un slimības atstāj tiešu ietekmi uz psihi.

Speciālisti iesaka apbruņoties ar pacietību. Sarunu vēlams sākt nepiespiestā atmosfērā, kurā abi jūtas droši. Svarīgi ir uzmanīgi uzklausīt, nemēģinot steidzināt vai spiest atklāt detaļas, kam otrs nav gatavs. Noteikti jāizvairās no vārdiem, kas mudina emocijas apspiest. Nevajadzētu lietot automātiskas frāzes: neraudi, nedusmojies, nomierinies vai saņemies. Būtiski ir izrādīt atbalstu un piedāvāt praktisku palīdzību (piemēram, atrast ārsta telefonu vai doties līdzi vizītē). Īpaši svarīgi ir nepadoties, saņemot noraidījumu. Veselības centru apvienības psihiatre Marina Veģere atgādina: „Jābūt gatavam saņemt noraidošu atbildi. Arī tad, ja cilvēks uzreiz nav gatavs izjūtās dalīties, viņš zinās, ka var pie jums vērsties.”

Spert pirmo soli nozīmē atzīt sev pašam, ka radusies problēma, un uzdrošināties lauzt klusumu atklātā sarunā ar uzticamu tuvinieku. Atbalstu var sniegt gan ģimenes ārsts, gan farmaceits aptiekā, gan psihologi un psihoterapeiti. Akūtā bezizejā vienmēr pieejams krīzes tālrunis 116 123.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Veselība tuvplānā (Nr. 2025.LV/ RMA/1.6.4./004/L3) saturu atbild SIA Silk Milk Media.