Drošībai jāsākas pirms trauksmes

Par to runā ne tikai valsts un pašvaldību līmenī, bet arī cilvēki daudzdzīvokļu namos. Speciālisti uzsver: pagrabu sakārtošana ir tikai pirmais solis. Tikpat svarīgi ir skaidri zināt, kur cilvēkiem apdraudējuma brīdī doties un ko darīt.

Jaunajā rakstu sērijā Procesi. Iesaiste. Pārmaiņas šoreiz runājam par civilo aizsardzību.

Sāks patvertnes pielāgot: ventilācija, ugunsdrošība, iekārtojums

Kuldīgas novadā paredzēts uzlabot un iedzīvotāju aizsardzībai pielāgot telpas septiņās pašvaldības ēkās. Šim mērķim projekta Civilās aizsardzības infrastruktūras pilnveide Kuldīgā budžets ir 320 690 eiro, tostarp nepilni 273 000 eiro ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Stāsta pašvaldības attīstības nodaļas vadītājas vietniece Gita Rubežniece-Zute.

Paredzēts pielāgot telpas un iegādāties iekārtojumam vajadzīgo. Sešās ēkās būs remonts un dažādi pielāgojumi, savukārt Kuldīgas Adatu fabrikā, Kalpaka ielā 4, telpas jau ir atjaunotas būvniecības laikā, tāpēc tur vajadzīgs tikai iekārtojums.

LIELĀKIE DARBI CENTRA VIDUSSKOLĀ

Vislielākā patvertne ir Kuldīgas bērnudārzā Bitīte (1266 cilvēkiem), otra lielākā – Kuldīgas Centra vidusskolas (KCV) pagrabā (533 cilvēkiem), un tur plānoti apjomīgākie darbi. Galvenā problēma skolā ir nepietiekama gaisa apmaiņa, tādēļ īpaša uzmanība pievērsta autonomai ventilācijai. Tāpat plānots mainīt atsevišķas durvis un no griestiem noņemt degtspējīgo apšuvumu, kā to paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijas ar minimālajām prasībām, kā telpas pielāgot 3. kategorijas patvertnei.

Pašvaldība par 167 169 eiro (bez PVN) noslēgusi līgumu ar uzņēmumu JMK būve, kas iesaistīs projektētāju ventilācijas sistēmas izstrādei un plānos telpu pielāgojumus. Skolas centrālajā telpā paredzēts līdz grīdas līmenim izņemt smiltis, grīdu izlīdzināt un ieklāt betonu. Pēc ventilācijas ierīkošanas būtu jāmazinās pašlaik jūtamajam mitrumam.

Pēc rekomendācijām vienam cilvēkam paredzēti 0,75 m², un patvērumu KCV varētu rast 533 cilvēki. Visu septiņu patvertņu ietilpība ir 2329 cilvēki.

PAREDZĒTAS ĪSAM BRĪDIM

G.Rubežniece-Zute skaidro, ka 3. kategorijas patvertnes galvenais uzdevums militāra apdraudējuma gadījumā ir cilvēkus pasargāt no sprādziena ietekmes un šķembām. Tomēr Ukrainas pieredze rāda: ja konflikts ieilgst, cilvēki tur var uzturēties daudz ilgāk, nekā paredzēts. Tādēļ pašvaldība pirks arī laužņus, cirvjus, spēkstacijas (ģeneratorus), biotualetes, tvertnes atkritumu savākšanai un uzglabāšanai, aptieciņas, ugunsdzēsības pārklājus, evakuācijas krēslus un palagus, radiouztvērējus un citas lietas. Svarīgs arī minimāls apgaismojums elektroapgādes pārrāvuma gadījumā. Ja patvertnē būs mehāniskā ventilācija, ģeneratora jauda jāizvēlas tā, lai ventilācija var darboties arī ar alternatīvu apgādi.

G.Rubežniece-Zute uzsver, ka plašs telpu remonts nav paredzēts.

BITĪTEI JĀPASARGĀ LOGI

Izglītības iestāde Bitīte jau būvēta kā ēka r patvertni, un telpas atrodas cokola stāvā. Šeit viena no galvenajām problēmām ir logu aizsardzība pret šķembām. Speciālisti kopā ar projektētājiem meklēs veidu – iespējams, tiks izmantotas metāla žalūzijas, aizsargvairogi vai citi veidi. Paredzēts sakārtot telpas un novērst ugunsdrošības riskus.

Arī citās ēkās darbi būs atšķirīgi. Piemēram, sporta skolā telpas ir labā stāvoklī, un tur jānomaina durvis. Atsevišķās patvertnēs tualete un ūdens jau ir, citviet paredzēts izmantot mobilās tualetes.

ATVĒRS KRĪZES SITUĀCIJĀ

Ar telpu sakārtošanu darbs nebeigsies. Katrai patvertnei jāizstrādā sava lietošanas kārtība jeb instrukcija. Tajā būs jānosaka, kur atrodas atslēga, kurš krīzes situācijā ir atbildīgs par patvertnes atvēršanu un kā organizēt cilvēku uzņemšanu. Tas tiks darīts kopā ar civilās aizsardzības komisiju un ēku apsaimniekotājiem.

Tiek apsvērti arī tādi tehniski risinājumi, kas ļautu patvertnei piekļūt ārkārtējā situācijā, piemēram, atslēgu glabāt īpašā kastītē un piekļuves kodu saņemt īsziņā. Tas vēl ir procesā. Telpās drīkst atrasties arī citi priekšmeti vai materiāli, taču apdraudējuma gadījumā evakuācijas ceļiem jābūt brīviem un tur esošajām lietām jābūt tādām, ko 24 stundu laikā var pārvietot vai iznest.

JĀZINA, KUR PATVĒRUMU MEKLĒT

Iedzīvotāji aicināti izmantot lietotni 112 Latvija, kur ir ziņas par patvertnēm, tostarp tādām, kas nav pašvaldības īpašumā. Kuldīgas novadā tiek pilnveidotas septiņas pašvaldības ēkas, taču patvēruma vietas ir arī citās.

G.Rubežniece-Zute saka: „Projektam paredzēti divi gadi. Iepirkums beidzies, līgumi noslēgti, un sākas projektēšana, kam paredzēti aptuveni četri mēneši. Tā kā projektēšana un būvdarbi iepirkumā ir saistīti, atsevišķos objektos būvdarbus varēs sākt jau tad, kad tehniskais risinājums būs gatavs, negaidot, kad beigsies pārējo ēku projektēšana.”

Viņa arī atzīst, ka pieredzes patvertņu pilnveidē nav, tomēr pašvaldības dalās pieredzē, un tādi Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti notiek visā Latvijā.

Jārūpējas arī pašiem

Jelgavas ielas 17. nama iedzīvotāji Kuldīgā pagraba telpas sakārtojuši paši, lai vajadzības gadījumā tur varētu patverties.

Viņi to paveica konkursā Darīsim paši. Secinājuši, ka pagraba gaitenis ir tādām vajadzībām piemērotākā vieta. „Pašvaldībai vietas tik daudz nav. Tā kā mums izpildījās nosacījumi par divu sienu principu, sapratām, ko lietas labā varam darīt paši,” stāsta iemītniece Tīna Eglīte. „Mums ir mazi bērni, tāpēc svarīgākais bija vispirms savākt vadus, lai tie nekur nekarātos, un nokrāsojām sienas.”

Iedzīvotāji ieviesuši kārtību – koplietošanas telpās personīgās mantas netiek glabātas, jo katram dzīvoklim pagrabā ir sava vieta.

„Tas mums noteikts – neko neturam nevienā koplietošanas telpā, lai viss ir brīvi pieejams,” skaidro Tīna. Mājā dzīvo četras ģimenes, tāpēc vieta paredzēta galvenokārt tām. Taču iemītnieki gatavi durvis atvērt arī kaimiņiem no blakus mājas, jo izveidojušās labas attiecības.

Vietas ir, bet vai zinām, kur?

Kuldīgas komunālo pakalpojumu īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāja Ita Bērziņa, namu apsaimniekotāji Vilnis Sarmulis un Aija Stengrevica atzīst: civilajai aizsardzībai ar tīru pagrabu vien nepietiek. Viņu pārziņā novadā ir vairāk nekā 340 māju.

„Mums vajadzētu sertificētu būvinženieri, kas pateiktu, vai pagrabs atbilst tai funkcijai vai ne,” saka I.Bērziņa. Apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt, lai pagrabs ir pieejams, un ievērot ugunsdrošību, taču jautājums, vai telpa patiešām ir piemērota patvertnei, ir daudz sarežģītāks.

DAŽVIET JAU IR SAKĀRTOTI

Apsaimniekotāji stāsta, ka pagrabos gadu gaitā uzkrātas vecas mēbeles, sadzīves tehnika, būvmateriāli un citas lietas. Daļa palikusi pēc dzīvokļu īpašnieku maiņas, un jaunie nereti uzskata, ka tā nav viņu problēma.

Mantu izvešana maksā naudu. Dažkārt vajadzīgi vairāki lielie konteineri, turklāt jāmaksā arī par lielgabarīta atkritumu savākšanu. Vienā piemērā tikai konteineriem vien iztērēts ap 1600 eiro.

Namu apsaimniekotāji atzīst: ja prasības ir skaidras un zināms termiņš, rezultāts parasti ir daudz labāks.

„Ar cilvēkiem ļoti daudz runājam. Tas prasa daudz laika un enerģijas, bet atgriezeniskā saite ir. Dzīvokļu īpašniekiem jautājumu ir daudz, cenšamies skaidrot,” stāsta I.Bērziņa.

VAI KATRS PAGRABS IR DROŠS?

Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru apsaimniekotājiem atbildes nav. A.Stengrevica stāsta, ka ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri apsaimniekotājus uzrunājuši paši, lai apskata, vai pagrabu var patvertnei pielāgot.

I.Bērziņa saka: „Manuprāt, tas ir pats pirmais solis – jābūt izvāktam. Pēc tam speciālistam jānovērtē, vai šeit vispār drīkst, vai ir droši.” Taču sertificēta speciālista darbs ir maksas pakalpojums, un tas rada jautājumu, kurš par izvērtēšanu un pēc tam par uzlabojumiem maksās. Summa varētu būt pat ap tūkstoti eiro.

VAJAG SKAIDRI UN SAPROTAMI

Apsaimniekotāji uzskata: iedzīvotājiem vajadzīga daudz skaidrāka un saprotamāka informācija par civilo aizsardzību, jo kritiskā situācijā neviens, visticamāk, nemeklēs garus dokumentus vai internetā nepētīs, ko darīt. Daudz lietderīgāk būtu, ja katras mājas iemītnieki jau iepriekš zinātu atbildes: kur atrodas tuvākā piemērotā patveršanās vieta, uz kuru no šīs mājas doties, kad tur jādodas un kas jāņem līdzi.

GATAVI BŪT INFORMĀCIJAS ĶĒDES POSMS

Saziņai tiek izmantots e-pasts, māju vatsapa grupas, paziņojumi kāpņu telpās, sapulces. Īpaši uzticams esot e-pasts, jo ar apsaimniekotāju jau saistīta praktiska ikmēneša informācija.

„Mēs esam gatavi strādāt un informēt,” saka V.Sarmulis, piebilstot, ka vajadzīga arī precīza informācija no tām iestādēm, kas par civilās aizsardzības plānošanu atbild. Viņaprāt, būtu lietderīgi regulāri tikties ar pašvaldības un civilās aizsardzības speciālistiem, situāciju kopā pārrunāt un sagatavoto informāciju nogādāt līdz katrai mājai.

A.Stengrevica norāda, ka jārunā tā, lai neradītu paniku. Apsaimniekotāji novērojuši, ka sabiedrības attieksme mainās. Par drošību cilvēki jautā vairāk, īpaši tagad, kad ziņas par militāriem konfliktiem, dronu uzbrukumiem un citu apdraudējumu kļuvušas par ikdienu.

Viņi uzsver: daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nevar uzdot visu par civilo aizsardzību gādāt pašiem. Ēku īpašniekiem ir neatliekami ikdienas izdevumi: jumta remonts, kanalizācija, apkure un citi. Patvertnes pielāgošana var prasīt lielu summu. Tāpēc vajadzīgs arī valsts un pašvaldības finansējums un skaidri nosacījumi.

VIEDOKĻI

Pienākums uzturēt

Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Patvertnes tiek labiekārtotas ar Eiropas Savienības atbalstu. Lielāko darbu dara pašvaldības un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. VUGD amatpersonas izvērtē pieteikumus, turpina novērtēt patvertņu telpas un informācijas aktualizēšanu.

Termiņi netiek doti, jo pagaidām tāda deleģējuma nav, bet patvertnes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pēc Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma ir pienākums patvertni uzturēt tā, lai vajadzības gadījumā to var izmantot.

Sabiedrības interese par drošību ir augusi, bet joprojām jāskaidro atšķirība starp patvertni un vienkārši drošu patvēruma vietu. Patvertnes galvenais uzdevums ir tieša apdraudējuma laikā cilvēkus aizsargāt īslaicīgi, un tā paredzēta tam, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa, šķembu, siltumstarojuma un radioaktīvā piesārņojuma ietekmi.

Savukārt droša patvēruma vieta ir tāda, kas sniedz iespējami lielāku aizsardzību. Piemēram, ja gaisa telpas apdraudējumā cilvēks atrodas ēkā, kurā nav patvertnes, tad jāizmanto divu sienu princips: tie var būt koridori, gaiteņi, tualetes un citas telpas, ja tajās nav logu. Tātad katrs pagrabs automātiski nav patvertne.

VUGD mājaslapā ir vadlīnijas par minimālajām prasībām, kā telpas pielāgot 3. kategorijas patvertnei (www.vugd.gov.lv/lv/patvertnes).

Lai krīzes situācijā var izmantot

Inese Astaševska, Kuldīgas novada domes priekšsēde: „Novadā ir 23 izmantojamas patveršanās vietas aptuveni 5100 cilvēkiem – ap 2600 Kuldīgā un vēl aptuveni 2500 Skrundā un pagastos. Civilās aizsardzības sistēmai tas ir nozīmīgs pamats, taču apzināmies, ka ar pašreizējo pārklājumu un gatavības līmeni vēl nepietiek.

Mērķis ir iespējas visā novadā pakāpeniski stiprināt, īpašu uzmanību pievēršot Skrundai un pagastu centriem, kur pārklājums ir nevienmērīgs. Nākamajos projektos plānojam pielāgot arī citus objektus, tostarp Skrundas kultūras namu, un finansējumu civilās aizsardzības infrastruktūrai turpinām meklēt.

Ir svarīgi, lai patvertne būtu ne tikai tehniski sagatavota, bet apdraudējuma brīdī arī pieejama. Tāpēc katrā pielāgotajā objektā jābūt skaidrai kārtībai, kā to uztur un krīzes situācijā atver. Jāņem vērā arī tie, kuriem svarīga papildu palīdzība: seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem un citas mazāk aizsargātas grupas.”

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai zināt, kur atrodas tuvākā patvertne? Kā jūs rīkotos ārkārtējā situācijā, kur glābtos?

Ārija, kuldīdzniece:

– Konkrēti nezinu. Es palikšu mājās. Pagraba mūsu mājās nav. Arī radi tāpat saka: paliks mājās. It kā dzirdēts, ka patvertne būtu Kuldīgas Centra vidusskolā, bet, ja visi dosies uz turieni, tad tur nav jēgas iet. Domāju, ka patvertņu mūsu novadā noteikti nav pietiekami.

Linda Valkovska no Kuldīgas:

– Zinu, ka ir Centra vidusskolā – redzēju tur zīmi Patvertne. Vairāk gan nezinu, kur Kuldīgā ir. Es ārkārtējā situācijā vispirms klausītos norādes. Man mājās ir drošībai atbilstošs pagrabs.

Gunita, dzīvo Itālijā:

– Nē, tiešām nezinu. Kuldīgā esmu pa vasaru, palieku pie vecākiem. Godīgi sakot, nezinu, kur šādiem gadījumiem būtu patvertnes arī Itālijā. Mēs ģimenē šo tēmu esam pārrunājuši, ka droši vien ietu slēpties mūsu mājas pagrabā. Mums tas ir, bet, liekas, nav pietiekami drošs. Nezinu arī, cik ilgi tādā varētu uzturēties. Varbūt vienu dienu.

Gunta Zīdere n o Skrundas:

– Tiešām nezināšu. Kur meklēt informāciju, arī nezinu. Kaut kur būtu jāslēpjas, bet kur? Man pagraba daudzdzīvokļu mājā nav. Radiem, kaimiņiem arī ne. Nav nekādas nojausmas. Neesmu par to domājusi un ne ar vienu par to runājusi.

Aija Kuršinska, kuldīdzniece:

– Man liekas, ka Kuldīgas Centra vidusskolā. Man vienkārši šķiet, ka tādās lielās iestādēs patvertnei jābūt. Es gan ārkārtējā situācijā nekur neietu. Esmu pietiekami veca un dzīvoju blakus Annas kapiem. Katram savs laiks, kad aiziet, tāpēc nekur nedotos. Vienīgi žēl: man ir liels suns, un to neviens negribēs ņemt. Man šķūnī kaut kas ir zem zemes – tur varbūt varētu slēpties, bet ziņās klausos, ka var glābties arī vannas istabā.

Andrejs no Kuldīgas:

– Nē, nezinu.

Droši vien meklētu informācijas centrā, Kuldīgas novada domes mājaslapā. Es dzīvoju privātmājā, un man ir pagrabs. Tas, domāju, ir pietiekami drošs, lai tādā situācijā paslēptos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla Procesi. Iesaiste. Pārmaiņas saturu atbild SIA Jaunais kurzemnieks.

#SIF_MAF2026