Kultūra

Lieldienas ir svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas pēc baznīcas aplēsēm notikusi starp mūsu ēras 27. un 33. gadu. Neatkarīgā Latvija ir kristīga valsts – ne velti likums nosaka: Lielā piektdiena, Pirmās un Otrās Lieldienas ir svētku dienas.

Svinot septīto darbības gadu, sestdien pavasari ieskandināja folkloras kopa Ēdol’s ķist’ kopā ar domubiedriem – tika dziedātas šaipusē pierakstītas dziesmas, priekšnesumu kuplināja dažādi mūzikas instrumenti, varēja uzzināt interesantus faktus un stāstus par vairāk vai mazāk pazīstamiem ēdolniekiem. Ciemos bija ieradušies draugi: Vecpils folkloras kopa Dižlāņu īve, Druvas kultūras nama kopa Zemturi, Alsungas Suitu sievas un Alšvangas spēlmaņi, latgaliešu dziesmu dziedāja Ilona Šauša. […]

Apskatīt lielformāta fotogrāfijas, uzzināt, kas ir camera obscura, un šo parādību redzēt telpas izmēra fotokamerā – to līdz 28. aprīlim var izdarīt novada muzejā Kuldīgas fotogrāfes, muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratores Lauras Vilertes izstādē Klusums.

No 1. līdz 3. martam Kuldīgas Adatu fabrikā var piedalīties pasākumā Service Jam jeb Pakalpojumu džems – Latvijas Mākslas akadēmijas pakalpojumu dizaina studenti kopā ar kuldīdzniekiem 48 stundas pētīs problēmas pilsētas ielās, radīs idejas un prototipus. Īpašas prasmes vai pieredze nav vajadzīgas.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ceremoniju šogad vērot bija sevišķi satraucoši, jo laureātu un nominantu vidū ir īpaši daudz mūsu novadnieku, kuri saistīti ar Kuldīgu.

Kuldīdznieks ALVIS RUBENIS (28) ar mūziku ir uz tu – pabeidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju, no dzīves Rīgā atgriezies mūspusē un šajā mācību gadā strādā par pedagogu gan Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, gan Kuldīgas mūzikas skolā. Viņu interesē arī automašīnas, sports un lasīšana.

Pagājušogad Kuldīgas novada muzeja krājums ieguvis vēl 350 priekšmetu. Daudzveidīgas liecības par Kuldīgas un novada vēsturi papildinājušas gandrīz visas kolekcijas, un tās raksturo laikposmu no bronzas laikmeta (1800.-500. g. pirms Kristus) līdz pat mūsdienām.

Svētdien Adventes vainagā aizdegsim ceturto sveci, bet šogad pēc baznīcas kalendāra līdz ar to arī beigsies Kristus gaidīšanas laiks, jo jau vakarā svinēsim Ziemassvētkus. Pārdomās dalās Kuldīgas Sv. Annas draudzes priekšnieks Aigars Ostrovskis.