08:51 - 27.01.2025
Kuldīgas kultūras centra Tautas deju ansamblis Venta kopš novembra gatavo septiņas dejas, kuras novada priekšskatē rādīs jau drīz – 5. februārī.
No 5. līdz 13. jūlijam būs skaists notikums – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Līdz tiem Kurzemniekā stāstīsim par tiem Kuldīgas novada dejotājiem un dziedātājiem, kuri lielajiem svētkiem gatavojas.
SADEJOTIES LAIKA ATLICIS MAZ
Vadītāja Zita Serdante stāsta, ka sagatavota gan obligātā programma, gan tā, ko kuldīdznieki dejos arēnā Rīga: „Līdz galam gatavi nevaram būt nekad. Vienmēr ir nianses, ko pieslīpēt. Jārēķinās, ka kāds var saslimt. Lielākā veiksme būs tad, ja visi bērni būs veseli un varēs skatē ierasties. Tagad mēģinājums ir izdevies tad, ja ierodas visi un spēj deju izdejot pēc autoru prasībām. Katrs kolektīvs mēģina divas reizes nedēļā pa vecuma grupām. Ventai paredzētas divas stundas, citiem pusotra. Gribētu visiem atvēlēt divas, taču pirms un pēc mums jau veidojas citu dejotāju rinda.”
Svētku repertuārs tiek atsūtīts ar aprakstu, notīm un videoierakstu: „Gatavojam divus gadus iepriekš, lai visu perfekti var izslīpēt, taču arēnas Rīga dejas saņēmām tikai novembra beigās un bez apraksta, un tas sagādā ļoti daudz grūtību. Ja apraksta nav, nezinu, vai nedejojam par ceturtdaļu nepareizi, jo video filmēts ne ar dronu, bet no skatītāju puses. Šīs dejas sākam gatavot pēc Ziemassvētku koncerta šomēnes. Viegli neiet, bet strādājam. Cerēsim, ka viss izdosies, taču pašlaik nevaru teikt, ka esam izcili. Būs sīva konkurence.” Žūrija būšot stingra: „Kritēriju ir daudz un augsti. Lielā valsts skate būs 12. martā.”
KONKURENCE NAV MAZA
Vadītāja norāda, ka par skolēnu skaita sarukumu dzirdētais esot mīts: „Tādas baumas klīst. Dzirdu: „Kas nekait! Dejotāju skaits ļoti samazinājies, un uz svētkiem tiks visi.” Esmu virsvadītāja, un man ir statistika, cik pieteikumu iesniegts. Mazākā konkurence ir 5.–6. klases grupā, kur varētu tikt visi bērni, taču 1., 2. klases un vidusskolas dejotāju ir daudzreiz vairāk. Vienā laukumā var uzņemt 120, un pašlaik pieteikušies 140–160. Es 30 gadus strādāju ar spēcīgu autoritāti, skatuviskās dejas eksperti Zandu Mūrnieci, kura ir skrupuloza: pieprasa un notur ne tikai dejotāju prasmi, bet arī tautastērpu, skatuves kultūru un uzvedību. Ja to bērniem nebūsim iemācījuši, uz svētkiem netiksim. Par koriem gan ir cits stāsts: kopš skolās tie vairs nav obligāti, to skaits gan sarucis.”
MAKSĀ AR IZTURĪBU UN GRIBASSPĒKU
Ja skatē Venta iegūs augstāko novērtējumu, tad mēneša laikā būs jāsagatavo vēl divas dejas Mežaparka estrādei. Kolektīvā ir ap 30 dejotāju no 15 līdz 25 gadiem, bet svētkiem gatavojas vidusskolas vecuma jaunieši un pagājušā gada absolventi: „Tāds ir nolikums, un pie tā jāturas. Venta ir liels kolektīvs, un šeit joprojām dejo tie, kas jau beiguši augstskolu un ir atgriezušies Kuldīgā, šeit dzīvo, strādā. Tā drīkst un var! Saku viņiem: žēl, ka man drīz jāiet pensijā, jo mans sapnis būtu tāds, ka Ventā dejotu jaunieši pat līdz 27 gadiem. Pēc tam viņi pāriet uz vidējās paaudzes kolektīvu Bandava.”
Jauni klāt nākot katru gadu: „Kādam ir par grūtu – pamēģina un aiziet. Jābūt lielai izturībai, jo Daugavas stadionā var iznākt dejot arī lietū vai lielā karstumā, un, kāds būs laiks, to paredzēt nevar. 1. decembrī mums bija koncerts Rīgā, kultūras pilī Ziemeļblāzma. Šis brauciens bija ilgs un grūts – ceļā pavadījām četras stundas, jāgaida sava mēģinājuma kārta, pēc tam ir dejas, starp kurām jāpārģērbjas, jāgaida rindā uz nākamo, jo tas ir koncerts. Bērni mājās atbrauca noguruši. Vairāki vecāki izlēma, ka viņu bērns Dziesmu svētkos nedejos, bet tas ir normāli, jo katrs ir citādāks. Kāds ir ļoti aktīvs un vēl dodas uz treniņiem, cits lēnāks. Esmu saprotoša, arī vecāki – pēc koncerta pajautā, vai kādu brīdi var paņemt pauzi.”
Dzirdēts, ka citos kolektīvos Latvijā trūkst puišu, taču Kuldīgas novadā tādas problēmas neesot: „Man ir 1. klases sastāvs, kurā zēnu mazāk, – tā ir vienīgā grupa, kurā pietrūkst, bet viņi šiem svētkiem vēl negatavojas. 1. un 2. klases sastāvā puišu un meiteņu ir vienlīdz daudz.”
Visi draudzīgi un uz jokiem
Ventas dejotāji atklāj, ka kolektīvā jūtoties kā ģimenē. Šeit ieguvuši draugus, enerģiju un dejotprieku.
„FANTASTISKA PIEREDZE!”
Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas (KMHZV) 11. klases skolniece Estere Brasle te ir kopš 2021. gada: „No 4. klases dejoju Stariņā. Man kolektīvs un vadītāja ļoti patīk: esam saliedēti, pēc koncertiem vienmēr ballējamies. Grafiks man ir aizņemts – bieži braucam uz koncertiem, un par to priecājos. Nesen Kuldīgā rīkojām jauniešu kolektīvu koncertu Jaungada kokteilis, un man patika, jo tur dejojām jaunas dejas. Mana mīļāka ir Druvā bites dzied – ļoti gara un mainīga.” Lielajos Deju svētkos viņa bijusi divas reizes: „Tā ir fantastiska, aizraujoša pieredze! Noteikti braukšu vēl, ja iespēja būs.”
KMHZV 12. klases skolnieks Mikuss Frīdlenders dejo nedaudz ilgāk par gadu: „Atnācu draugu un draudzenes dēļ. Es Dziesmu svētkos vēl neesmu bijis un gribu braukt jaunas pieredzes un iespaidu dēļ. Mīļākās dejas pašlaik ir Druvā bites dzied un Žeperis Aulejskijs. Tagad mācāmies jaunas. Citas ir grūtākas, piemēram, Es apgūlu saldu miegu, un citreiz uz skatuves aizmirstu soļus – jāskaita līdzi, jo tie īsti neatbilst mūzikas ritmam. Citreiz kāds blakus palecas agrāk, un jāmācās visiem pielāgoties. Domāju, ka skatē ies ļoti labi.” Smieklīgākie atgadījumi bijuši koncertos: „Reiz vienam puisim biksēm saplīsa šekums. Viņš turpināja dejot, bet pārējiem bija jāsmejas.”
Kuldīgas Centra vidusskolas 12. klases audzēkne Laura Vanaga šeit ir kopš 6. klases: „Dejojot jūtu lielu brīvību, priecājos uzvilkt tautastērpu un kāpt uz skatuves. Arī lielākā daļa man tuvo draugu ir šeit, un tas ir forši.”
TURPINA PAT PĒC SKOLAS BEIGŠANAS
Katarinai Dinterei visspilgtāk atmiņā Dziesmu un deju svētki 2023. gadā: „Tas bija liels notikums. Esmu bijusi arī Latvijas simtgades Dziesmu svētkus, un šo nedēļu ar kolektīvu kopīgos mēģinājumos un koncertos atceros kā lielu piedzīvojumu. Katrs mēģinājums mums beidzas ļoti pozitīvā gaisotnē. Zitas izteicieni vienmēr uzlabo omu.”
Katarina ir viena no vecākajām dalībniecēm. Viņa strādā Mēness aptiekā par farmaceita asistenti: „Mana vecuma jauniešiem citur Kuldīgā nav, kur dejot. Uz vidējās paaudzes kolektīvu gluži iet negribu, un, ja Zitai nav iebildumu, kāpēc iespēju neizmantot? Kad studēju Rīgā, padejoju Vektorā. Tur bija cits līmenis – tas ir A grupas kolektīvs, taču labi ir arī šeit.” Par piedzīvojumiem viņa saka: „Agrāk bija periods, kad dejojot bieži paliku bez vienas pastalas. (Smejas.) Vienmēr atsējās, aizmetu to aizskatuvē un turpināju dejot ar zeķi.”
„Mans lielākais piedzīvojums uz skatuves – kāds nedaudz parāva aiz bizes, un mati izjuka. Visu deju nodejoju kā princesīte ar izlaistiem,” smej Džasmīne Brahmane. Viņa studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātē: „Tā kā tagad Kuldīgā esmu biežāk, nāku dejot un braucu uz koncertiem. Man vismīļākais koncerts katru gadu šķiet mūsu Jaungada kokteilis. Ciemos brauc kolektīvi no visas Latvijas: Rīgas, Siguldas, Jelgavas, Dobeles, Saldus. Arī citiem šis ir viens no gaidītākajiem, jo tur varam parādīt arī cittautu un moderno deju, kādas mūsu ikdienas repertuārā nav. Esam dejojuši gruzīnu, laikmetīgo un vēl laikmetīgi tautisko, kas arēnā Rīga būs šīgada Deju svētku repertuārā.”
Regnārs Jansons darbojies Pelču vidējās paaudzes kolektīvā Sābri, taču 2023. gada lielajos Dziesmu svētkos Ventas dejotāji pierunājuši nākt arī pie viņiem: „Šeit vairāk jāiespringst, jo dejas ir aktīvākas. Dejoju sporta pēc un kolektīva dēļ – te ir ļoti forši cilvēki, arī draugi dejo.” Uz svētkiem viņš vēlas doties piedzīvojumu un labu atmiņu dēļ un atceras iepriekšējos: „Visi gulējām vienā telpā, viens ar otru runājām, iepazinu dalībniekus no citiem kolektīviem. Daugavas stadionā man ļoti patika – biju uzkāpis arī augšā skatītāju rindās. Ļoti iespaidīgi ir saprast, ka esi viens starp tik daudziem.”
Dejotāji no skatēm nebaidās