Raksta autors:
Jēkaba Aleksandra Krūmiņa teksts un foto
18:30 - 02.05.2024
Bākā bija mazliet bailīgi – ēka un trepes ir senas, un, jo augstāk kāpj, jo šaurāk kļūst. Lai tiktu uz balkona, jāizlien pa mazu lodziņu. Bet bija tā vērts, jo skats uz pilsētu ir unikāls. Bākai var apiet apkārt, tāpēc skats paveras uz visām pusēm.
Varena katedrāle, atsaucīgi un draudzīgi cilvēki, bagāta un plaša kultūra ir mani, Kurzemnieka žurnālista Jēkaba Aleksandra Krūmiņa, pirmie iespaidi par brīnišķīgo pilsētu Ķelni Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pašlaik esmu Vācijas nevalstiskās organizācijas Starptautiskā žurnālistu programma (angliski un vāciski IJP) praksē Ķelnes avīzē Kölner Stadt-Anzeiger.
Te septiņas nedēļas izglītojos par to, kā strādā daudz lielāka laikraksta redakcija daudz lielākā pilsētā, lietoju savas prasmes darbā šejienes redakcijā. Kaut gan vāciski nerunāju, ar lielāko daļu kolēģu bez problēmām saprotamies angliski. Rakstus avīzei nerakstu, bet fotografēju un filmēju video, un mani darbi jau parādījušies gan drukātajā avīzē, gan tās sociālajos medijos. Pilsētā dzīvoju divas nedēļas, tāpēc varu pateikt pirmos iespaidus un pastāstīt, kur esmu bijis un ko darījis.
Iespaidīgā paskata stikla ēkā atrodas avīzes Kölner Stadt-Anzeiger redakcija. Tajā strādā ap 200 cilvēku, bet pašlaik tai atvēlēta tikai neliela ēkas daļa. Tāpat kā visur citur pasaulē, arī šeit drukātās avīzes popularitāte krīt. Kādreiz te vēl atradās tipogrāfija, bet tagad izdevīgāk laikrakstu drukāt ārpakalpojumā. Avīzes īpašnieks ir uzņēmums DuMont Mediengruppe, un daļa telpu izīrēta citiem uzņēmumiem.Avīze Kölner Stadt-Anzeiger ir liela un bieza. Pirmoreiz tā iznākusi 1876. gada 14. novembrī. Numuri joprojām iznāk no pirmdienas līdz sestdienai, bet svētdienās avīze lasāma digitāli. Tirāža ir 159 000 eksemplāru. Skaitlis kādreiz bijis lielāks. Līdzīgi kā Kurzemniekā te raksta par vietējiem notikumiem.Mana pirmā publikācija Vācijas avīzē. Kolēģe Annika Millere (Müller) raksta par vietējo mūziķi Gerdu Kosteru, kurš izdevis albumu, ko vēl paspējis ierakstīt ar grupas ģitāristu Frenku Hokeru, kurš pērnā gada beigās aizgājis mūžībā. Žurnālistei devos līdzi kā fotogrāfs. Tikāmies albuma prezentācijā kādā Ķelnes bārā. Intervijas tehnika īpaši neatšķīrās, un es pēc sarunas palūdzu mūziķi nostāties fotogrāfijai.Esmu ļoti priecīgs par iespēju būt praksē avīzē Vācijā, jo šajā valstī nebiju bijis. Es šo iespēju saucu par diviem zaķiem ar vienu šāvienu tāpēc, ka varu izprast, kā mediji strādā šeit, un kā žurnālists varu arī iepazīt pilsētu. Dažkārt iznāk apmeklēt tādas vietas, kurās pat vietējie vienkārši nevar nokļūt. Tāda vieta bija lustru zāle jeb Kronleuchtersaal. Tas ir Ķelnes pazemē apslēpts brīnums – daļa no pilsētas kanalizācijas sistēmas. Atklāšanā 1890. gadā telpu rotājušas divas lustras ar sešām svecēm katrā, jo tika uzaicināts ķeizars Vilhelms II. 20. gs. 80. gadu beigās sapuvušās lustras nomainītas pret elektrisku, kas radīta tieši šim nolūkam. Žurnāliste Elena Stikelmana piedāvāja šo vietu apmeklēt un uzfilmēt video avīzes sociālajiem medijiem. Lustru zālē var pieteikties ekskursijai, bet rinda jau ir līdz pat 2026. gadam.Ķelnes katedrāle jeb Doms ir trešā augstākā baznīca pasaulē. Gotiskā stila fasāde ir elpu aizraujoša. Tas ir Vācijas visapmeklētākais objekts – gadā te viesojas ap sešiem miljoniem cilvēku. Iesaku to apmeklēt darbdienā, citā laikā pūlis ir pamatīgs. Atzīšu, ka iekšpusē vēl neesmu bijis, un zinu, ka var uzkāpt tornī. Man vēl ir laiks to izdarīt.Ķelnes vecpilsētā, Siena tirgus laukumā (Heumarkt), atrodas Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III (1770–1840) jātnieka statuja. Pēc tēva Frīdriha Vilhelma II viņš Prūsijas tronī kāpa 1797. gadā un nomira 1840. gadā. Viņa vietā stājās vecākais dēls Frīdrihs Vilhelms IV.Cauri Ķelnei plūst Reina ar kravas un kruīza kuģiem. Helios bāka atrodas Ērenfeldes apkaimē ZR no pilsētas centra. Bāka un rūpnīcas komplekss piederējis Vācijas elektrouzņēmumam Helios AG. Tas ražojis elektroiekārtas bākugunīm un citai signalizācijas tehnikai, un bija vajadzīgs izmēģinājuma modelis. Bāka šo lomu izpildījusi labi, bet nekad nav kalpojusi navigācijai. Tā celta 1894. un 1895. gadā, aizstājot mazāku versiju. Tā ir 24 m augsta, bet par pamatu izmantota ēka, un tas augstumu palielina vēl par 20 m. Popmūzikas festivāla C/O Pop laikāierobežotā skaitā varēts tornī uzkāpt, bet ikdienā tas nav atvērts. Kopā ar ārštata kolēģi Fēliksu Strikeru tajā uzkāpām, jo mans uzdevums bija uzfilmēt video sociālajiem medijiem.Labākais skats no bākas ir uz vareno televīzijas torni Colonius ar Ķelnes Domu fonā. Nespēju iedomāties, kādas vēl burvīgas iespējas šajā pilsētā pavērsies, kamēr atlikušās nedēļas te dzīvošu.
Seko "Kurzemnieks.lv" arī Instagram, Facebook un Twitter profilā - pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Pēc pieredzes pie žurnālistiem Vācijā