„Dzimta mani atsaukusi atpakaļ”

Bauskā dzimusī mārupiete LIENE ZVĪDRIŅA vairāk nekā 20 gadus vada uzņēmumu, kas ārzemēs un Latvijā piedāvā dažādu valodu apguvi. Brīvais laiks tiek pavadīts Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, kur kopā ar vīru Aināru daudz izdarīts, lai atjaunotu aizmirstībā atstāto Lēnu muižu. Novembrī tā svinīgi atklāta vietējiem un viesiem.

Vietas īpašā sajūta

„Strādājot ilgus gadus biznesā, ar laiku izveidojas rutīna. Sākoties kovida laikam, kad nevarēja iziet no mājas, sev jautāju, kas man ir priekš dvēseles. Atnāca atbilde – datorā nejauši izlēca reklāma, ka izsolē var iegādāties Lēnu pili. Tā kā tajā laikā īpaši nekur nevarēja doties, bet es esmu ļoti aktīva, un ilgi nosēdēt uz vietas ir grūti, nedomājot iekāpu mašīnā un braucu šo vietu apskatīt bez noteikta mērķa.

Lēnās mani pārņēma īpaša sajūta, ka tā ir mana vieta. Pirmais, kas iekrita sirdī, bija Ventas krasts, daba.

Tikai pēc tam, kad izsolē vinnējām, apjautu, ka galvenā šajā īpašumā ir Lēnu pils. Arvien biežāk esot šeit, saskaros ar tādu kā déjà vu* izjūtu.

Saistībā ar šīs vietas nosaukumu ir dažādi varianti. Vēsturnieki apgalvo, ka tā ir muiža, bet dokumentos rakstīts pils. Paši to dēvējam par pili, jo kādreiz šeit bijušas vairākas ēkas, kas raksturīgas pilīm.”

Atjauno trīs gados

„Pirmo reizi muižu ieraugot, sirds apstājās no domas vien, kā ar ēku tikt galā. Dažādu apstākļu sakritības dēļ no vietējiem uzzinājām un atradām ļoti labus celtniekus un amata meistarus, kuri palīdzēja to īsā laikā atjaunot. Paldies manai ģimenei – mammai, vīram, bērniem – par atbalstu!

Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā ēka bija stāvējusi tukša pēdējos 20 gadus, bet bijām priecīgi, ka iedzīvotāji to pasargājuši no vandalisma. Liels prieks, ka tā nebija kritiskā stāvoklī. Logi un durvis bija aizsisti ar koka dēļiem, lai neviens netiktu iekšā. Laika zobs un tekošais jumts savu bija darījis, tāpat padomju gados izpostīts ēkas oriģinālais plānojums. Centāmies visas telpas, sienas un griestus saglabāt tādus, kādi tie bija. Uzsākot darbu, svarīgākā bija ēkas drošība un siltums, tad mājīga atmosfēra. Ir iekārtota atsevišķa pils daļa, ko kādreiz sauca par kalpu galu. To izmantojam tikai ģimenei.

Man ļoti šeit patīk – kad atbraucam, nemaz negribas prom. Te ir klusums un miers. Visu lielo darbu esam paveikuši paši.

Sākumā plānojām izveidot brīvdienu atpūtas vietu savai ģimenei, bet ēka ir liela, un uzturēšana nav lēta. Tagad muiža ir kā dizaina viesnīca jeb boutique hotel ar plašu restorāna un deju zāli, terasi ar skatu uz Ventas lokiem. Domājot par pakalpojumiem pils apmeklētājiem, pielāgosimies pieprasījumam. Mums ir domas par skaistu terasi, varētu piedāvāt SPA procedūras.

Nākamais solis ir iekopt apkārtni. Esam jau sākuši Ventas krastu sakārtot, bet darba vēl daudz, jo teritorijā arī ir izpostītais pils parks.”

Iepazīst savas saknes

„Sākot te saimniekot, arvien biežāk sastapu cilvēkus, kuri pazinuši manus vecākus un vecvecākus. Pirms gada tepat netālu notika saiets Piziku dzimtai no tēva puses, bija sagatavots dzimtas koks deviņās paaudzēs. No šīs dzimtas visi pārstāv Kurzemi: Liepāju, Nīcu, Nīkrāci, Nīgrandi.

Esmu uzzinājusi daudz jaunu faktu par vecākiem. Mans tētis Andris Dravnieks mācījies Skrundas vidusskolā un Rudbāržu skolā, kolhoza laikos praksē pat dzīvojis Lēnu pils otrajā stāvā. Vecvectēvs Kārlis Dravnieks ilgus gadus bijis Skrundas vidusskolas direktors. Ir vēl daudz neiepazītu radu no tēva puses saistībā ar Nīkrāci, ir dati, ka dzimtas pārstāvji dzīvojuši Lēnu dzirnavās. Savukārt pāris kilometru no Skrundas atrodas vecvecāku mājas no mammas puses. Nesen apmeklēju Kundu kapus, kuros dzimtas kapi saglabājušies no 1850. gada. Kā izrādās, mani radi no tēva un mammas puses nākuši no Skrundas apkārtnes. Varu teikt, ka dzimta mani atsaukusi atpakaļ.”

Ģimenes kodols

„Mēs ģimenē esam četri: es, vīrs Ainārs un divi dēli. Ģimenē svinam vārda un dzimšanas dienas, Ziemassvētkus. Brīvlaikos ceļojam uz ārvalstīm, un tā jau izveidojusies par tradīciju. Lai ceļošana būtu izdevīgāka, turklāt tā ir mana sirdslieta, nesen atvēru ceļojumu aģentūru Travel Link, kas piedāvā atpūtas, slēpošanas un eksotiskos ceļojumus. Pasaules iepazīšana bērnos ieaudzina patstāvību, jo tā var ar interesi apgūt un lietot svešvalodas, iepazīt dažādas kultūras.

Esmu ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, ārzemēs – arī diplomus skaistumkopšanā, tūrisma menedžmentā un valodās. Enerģiju man dod pozitīvi cilvēki, saule, jūra, un dzīves moto ir: „Es esmu bagāts – man pieder viss, kas ar mani ir noticis.”**

* Maldīga izjūta, ka tas jau pieredzēts
** Māra Čaklā dzejas rindas

_____________________________

Liene Zvīdriņa ieskicē Lēnu muižas vēsturi.

„Tā celta 19. gadsimta sākumā un piederējusi baronam Frīdriham fon Firksam. Viņa īpašumā bijusi arī Rudbāržu un Sieksātes muiža. Lēnu pils baronam kalpojusi kā vieta medībām un atpūtai. No 1919. gada janvāra beigām līdz 3. martam 1. Latviešu atsevišķais bataljons šo vietu izmantojis kā atbalsta punktu. Bataljonam vajadzējis atbrīvot Lēnu muižas apkārtni, lai iepretim Jaunmuižai varētu forsēt Ventu. No 1927. līdz 1937. gadam te bijusi skola, bet padomju okupācijas laikā – kolhoza kokdarbnīcas. 1965. gadā te atvērts tautas nams.”