Ar dzīvessparu un idejām

ZANE ŪPE pirms pusotra gada ar ģimeni no Līgatnes pārcēlusies uz dzīvi Kuldīgā. Gadu Zane ir tūrisma mārketinga speciāliste Kuldīgas novada tūrisma attīstības centrā, kur šogad organizējusi saulgriežus Kuldīgas pilskalnā. Viņa atklāj, kā izvēlējusies dzīvesvietu, kā jūtas Kuldīgā un kādas ieceres vēl priekšā.

PĀRSTEIGUMS PAŠAI

„Doma par pārcelšanos uz Kuldīgu mums radās ļoti spontāni. Lielāko savu dzīves daļu esmu pavadījusi Rīgā, pēdējos piecus gadus ar ģimeni dzīvojām Līgatnē, bet tad sapratām, ka dzīve jāmaina, jābrauc kaut kur prom. Bija divi varianti – vai nu Cēsis, vai Kuldīga. Pārcēlāmies uz šejieni divu nedēļu laikā. Te pazinām tikai vienu cilvēku – Žani Raivo Behmani (šefpavārs restorānā Kopa Taste – aut.), kurš arī mūs iedrošināja braukt, sakot, ka Kuldīga ir laba vieta jaunām ģimenēm ar bērniem. Pārliecināja, ka te būs ko darīt gan pašiem, gan bērniem,” stāsta Zane.

Viņa pati dzimusi Saldus novadā, dzīvojusi Zirņos. Tur pavadījusi bērnību. Tālāk mācījusies Liepājas lietišķās mākslas koledžā, pēc tam pārgājusi uz Rīgas lietišķās mākslas koledžu, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, kur ieguvusi maģistra grādu vides mākslā: „Vides māksla bija nodaļa, kur apguvu ļoti daudz ko – grafisko dizainu, interjeru, arhitektūru, galdniecību. Pēc tam paveras plašas darba iespējas.”

Dzīvesvietu Kuldīgā atraduši caur pazīstamajiem: „Mana māsa pazina vairākus kuldīdzniekus, un ar viņas palīdzību atradām savu pirmo mājokli pilsētas centrā. To mums izīrēja Krists Bergmanis. Nodzīvojām četrus mēnešus vecpilsētā, bet drīz vien sapratām, ka tā mums ir par šerpu, un sameklējām sev citu dzīvoklīti. Vispār mājvietu atrast ģimenei ar diviem bērniem bija sarežģīti, jo izvēle te liela nebija.”

LABI CILVĒKI UN JAUNAS IESPĒJAS

Darbu Zanei piedāvājusi Jana Bergmane: „Tur mums ar vīru palīdzēja Žanis. Andris sākumā pastrādāja restorānā Goldingen Room, un drīz vien Žanis viņam piedāvāja strādāt Kaļķu kvartālā. Viņi nu ir kolēģi, vīrs strādā par pavāru restorānā Kopa Taste, savukārt par mani Žanis pastāstīja Janai Bergmanei, kura man piedāvāja darbu tūrisma centrā. Sākumā pati nemaz darbu nemeklēju, jo biju pārstrādājusies iepriekšējā darbavietā un vēlējos atpūsties. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pārcēlāmies. Ar vīru abi iepriekš strādājām vienā darbavietā, brīvdienu tur mums bija ļoti maz. Gribējām atpūsties, veltīt laiku sev un bērniem.”

Tūrisma centrā Zane strādā gadu: „Esmu tur radošais cilvēks. Plānoju pasākumus, veidoju vizualizācijas, maketēju – darbojos savā lauciņā.”

Ģimenē aug divi puikas – Rūdolfs (deviņi gadi) un Haralds (seši gadi): „Ar skolu arī mums paveicās, jo uz šejieni pārcēlāmies tieši mācību gada vidū – martā. Vienā skolā, ko uzrunājām, vietu vairs nebija, Rūdolfu uzņēma Kuldīgas Centra vidusskolā. Klasē viņš iejutās ātri, nekādu problēmu ar mācībām nebija. Savukārt jaunākais dēls iet bērnudārzā Ābelīte. Kuldīga bērniem tiešām ir ļoti pateicīga vieta. Šeit ir ļoti labi sakārtota interešu izglītība, ir ļoti daudz pulciņu un nodarbību, un tie visi notiek tepat blakus, viņi paši visur var izstaigāt, vecākiem nav jāplāno diena tā, lai viņus varētu uz visām nodarbībām aizvest.”

RĪKO MĀJAS KAFEJNĪCU, IZZINA KURZEMI

Zane atzīst, ka šeit jūtas mierā ar sevi, bauda vasaru un ir ļoti apmierināta ar darbavietu: „Kuldīga, vecpilsēta manī ir radījusi miera sajūtu. Ar kolēģiem, pirmkārt, jau Janu, man ir ļoti paveicies. Ar Lindu un Eviju arī, esam ļoti foršs četrinieks. Katrs darbojas savā nišā, bet kopā tiešām esam lielisks kolektīvs. Tā, manuprāt, ir veiksme – strādāt vietā, kur tevi saprot, atbalsta un kopā var justies labi.”

Brīvajā laikā viņa ar ģimeni iepazīst Kuldīgas novadu: „Cenšamies apbraukāt atpūtas vietas novadā, meklējam, kur šeit var ko skaistu apskatīt, ko gardu nobaudīt. Maršrutu plānojam tā, lai arī bērniem būtu interesanti. Mums laikam vairāk patīk būt pie jūras, biežāk braucam uz Jūrkalni, nesen bijām Pāvilostā. Gribētos vēl vairāk apskatīt Dienvidkurzemes novadu. Biežāk gan brīvajos brīžos paši esam izdomājuši visādas aktivitātes vai iesaistāmies Kuldīgā rīkotajos pasākumos. Piemēram, nesen rīkojām savu mājas kafejnīcu Zīle un Ūpis. Tur mums veicās pat pārāk labi! Pēdējā dienā dažas rezervācijas nācās pat atcelt, jo gribētāju bija ļoti daudz. Divas nedēļas pirms šī pasākuma rezervācijas pildījās ļoti gausi un paši arī nezinājām, ko sagaidīt – mums jauna pilsēta, mēs kuldīdzniekiem vēl nepazīstami, paši šādā pasākumā piedalījušies līdz šim nebijām. Par ko tādu mums nebija laiks domāt, prātā bija tikai darbs… Pēdējās dienās visas rezervācijas aizpildījās. Mums galvenais bija nevis tas, ko mēs pasniedzām, bet gan, kā to pasniedzām. Ļoti liela nozīme ir vietai. Kafejnīcu rīkojām Lazdkalnos pie Solveigas Zīles, kura mūs laipni uzņēma. Dārzs viņai ir ļoti plašs, un katru ēdienu varējām pasniegt citā vietā, kas kopā veidoja veselu piedzīvojumu.” Vaicāta par apmeklētām kafejnīcām un restorāniem Kuldīgā, viņa teic: „Tā kā man vīrs ir pavārs, gadu laikā esmu iemācījusies saprast un izvērtēt dažādas garšas. Kuldīgā esmu izstaigājusi visus restorānus. Ir daži, kur atgriežos labprāt, taču, tā kā tā garšu latiņa man nu ir augstāka, vairāk meklēju ko jaunu.” Mājās tiek gatavoti ikdienišķi ēdieni: „Andris vairāk izpaužas, kad ir svētki. Gatavot viņam ļoti patīk un arī ļoti labi sanāk. Ja aicinām ciemos, visi jau zina, ka būs ļoti garšīgi un būs labi paēduši.”

KOPĀ BŪŠANA UN LATVIETĪBA

Zanes mamma Sarma Ūpe ir folkloriste, vada folkloras kopu Medainis Saldū. Vaicāta, vai arī pašai tuva folklora, viņa teic: „Ar folkloru es un māsas esam uzaugušas. Bērnībā man ne visai patika tas, ka atšķīrāmies no citiem bērniem. Atceros, ka uz ģimeņu pasākumiem Zirņos visi bērni bija saģērbti kā jau bērni, bet mūs mamma vienmēr ģērba tautastērpā. Nereti par to jutos neērti. Mamma mums mazām arī šuva drēbes. Tagad atskatoties novērtēju, ka jau tolaik viņa tik ļoti mūs darīja unikālas un atšķirīgas, lai gan tad to novērtēt nemācēju. Taču folklora vienmēr mums visām trim dzīves laikā nākusi līdzi un ir tuva, lai arī neviena no mums ar to nenodarbojas. Pati daudzus gadus esmu dziedājusi kamerkorī Vecrīga, esmu piedalījusies Dziesmu svētkos, un, esot korī, arī sajūtu to, ka dziesmā ir spēks. Zinu, ka latvietība – šī spēcīgā sajūta – ir manī ienākusi jau kopš bērnības. Un tās pamatu, ko izjūtu, esot korī, dziedot, man apzināti vai neapzināti ir ielikusi mamma.”

Zane ar savu ģimeni katru gadu piekopj vienu tradīciju, kas veidota kopš bērnības: „Katru gadu visas māsas ar savām ģimenēm, mammu un tēti sanākam kopā saulgriežos, 21. jūnijā, un svinam īstos saulgriežus latviskajās tradīcijās. Ar vīru arī mēs apprecējāmies saulgriežos, tāpēc tagad tā mums ir vēl īpašāka diena. Arī ziemas saulgriežus visi svinam kopā.”

IDEJU NETRŪKST

Rīkot saulgriežus Kuldīgas pilskalnā šogad ierosinājusi Zane: „Vienu gadu Līgatnē piedalījāmies vasaras saulgriežu svinēšanā kopā ar Ivetu un Vidvudu Medeņiem. Līdz tam bijām svinējuši tikai ģimenes lokā, bet toreiz Līgatnē bija lielais ugunskurs, dziesmas, danči, rituāli, un tiešām sajutu, ka šādā pasākumā visiem kopā ir liels spēks. Kad pārcēlos uz Kuldīgu un biju Veckuldīgas pilskalnā, nodomāju, ka šī ir izcila vieta saulgriežu rituālam, vēl jo vairāk tāpēc, ka Kuldīgā šāda tradīcija nav iedibināta. Viss arī izdevās, kā plānots. Atnāca pat vairāk cilvēku, nekā bijām gaidījuši. Daudzi, kas ieradās, noteikti nezināja, ko sagaidīt, bet beigās visi smaidīja, bija enerģiski piepildīti. Tad jau redzēs, vai šādi saulgrieži kļūs par Kuldīgas tradīciju arī turpmāk.”

Ideju citiem pasākumiem arī esot daudz, un tās ir dažādas: „Visu jau skaļi atklāt nevaru, to laiks rādīs. Tuvākais pasākums, ko rīkojam, būs Aktīvā brīvdiena Skrundā ģimenēm ar bērniem 7. septembrī, taču tāds lielāks pasākums būs 14. septembrī, kad Kuldīgā norisināsies garšu festivāls Audzis Kurzemē. Pirmo reizi Kuldīgā tiks slēgts vecais ķieģeļu tilts – visas aktivitātes notiks uz un ap to.”

Kad pārcēlusies uz Kuldīgu, Zane pievērsusies arī dažādiem radošiem projektiem – sākusi nodarboties ar linogriešanu, grafiku: „Beidzot iesāku darīt to, ko jau sen biju vēlējusies. Tā man bija kā meditācija, pārslēdzoties no iepriekšējās dzīvesvietas. Ideju man ir daudz, tikai tam visam ir jāpieķeras.” Nākotnē, iespējams, varam sagaidīt arī kādu interaktīvu Zanes izstādi Kuldīgā.